Vīrietis ar bērnu. Izmalta tēma, bet man bija interesanta diskusija ar kādu sievieti, kurai nav bērnu, un ļoti uzstājīgi uzskaitīja kāpēc neveidotu attiecības ar vīrieti, kuram ir bērni, sāku aizdomāties un kaut kur daļēji piekritu. Man ir bērni, veseli 2, un tiešām ir grūtāk menedžēt laiku, ļoti jāizanalizē otra personība, mērķi, lai negadās sāpināt bērnus. Kā ar jums?
Neveidotu attiecības ar vīrieti, kuram ir bērns. Pati savus negribu, kur nu vēl paciest citu. Un vēl viņam tad būtu jāsazinas ar bērna māti utt, nevajag man liekas klapatas.
Es veidotu attiecības pie noteikuma, ka man nebūs jāiesaistās šo bērnu audzināšanā. Ja bērniem ir sava māte un es tur ņipričom, tad viss ok. Ja vīrietis ir vienīgais bērnu vecāks un man būtu jākļūst par pamāti, tad nē.
Kamēr 20 gadīga meitene par šo var daudz un dikti filosofēt, 35+ vecuma sieviete diezin vai to varēs atļauties, jo tajā vecuma grupā ir ļoti maz brīvu vīriešu bez bērniem kā tādu.
Ja vēl tam 35+ nav ne bērnu, ne normālu attiecību bijis, tad jau tas vien ir 🚩
Kamēr 20 gadīga meitene par šo var daudz un dikti filosofēt, 35+ vecuma sieviete diezin vai to varēs atļauties, jo tajā vecuma grupā ir ļoti maz brīvu vīriešu bez bērniem kā tādu.