Agrāk šādas lietas padevās un māsa bija galvenā dīdītāja, kas gribēja, lai to pārvēršu biznesā (tajā laikā viņa konsultēja mazos uzņēmējus un bija gatava palīdzēt, piesaistīt finansējumu).
Tā kā man pašai bija vien niecīga šujmašīna un nekas vairāk, sapratu, ka bez pamata kapitāla nekas uz priekšu neies, uz papīra liku tās lietas, kuras man vajag, lai vispār kaut ko sāktu darīt (rakstīju biznesa plāna uzmetumu). Nebiju gatava uzreiz ieguldīties, nedz laika ziņā, nedz finansiāli, jo nezināju vai spēšu apvienot ar darbu un studijām, vai vispār iecerētais sanāks. Tā arī viss tikai palika idejas līmenī un varbūt arī labi, ka tā. Nebūtu nobijusies, kas zina, kādi "šedevri" būtu sanākuši. 😀
Tieši pirms dažām nedēļām paziņa man rādīja savas mammas šūtos tērpus (kleitas, brīvā laika kostīmus), pagaidām tikai sev, taču ja Tavai draudzenei ir TĀĀĀDS talants kā tai sievietei, finansējumu var piesaistīt. Uzreiz nevajag sākt ar blīkšķi, var arī pamazām - vakaros piehaltūrēt, piepelnīties, uzkrāt pieredzi.
Es saku, ka vajag vismaz mēģināt attīstīties! Man prieks skatīties kā paziņas savus darinājumus pārdod dažādās andelēs un tirgus plačos.
904
