Meli CV

Atkarīgs no tā cik gribēs rakt. Darba devējs var piezvanīt uz iepriekšējo darba vietu un pajautāt kādi bija darba pienākumi/amats un kāda esi kā cilvēks. Varbūt pat Tavaa ieprieksejaa darba vietaa strāda kāds paziņa jaunajam šefam. Pati esmu vadītāja un šādu praksi diezgan bieži piekopju pieņemot jaunus darbiniekus. Vēl par tevi info var pameklēt google/fb. Es ieteiktu labāk nemelot, bet rakstīt kā ir uzsverot īpašības/ pienākumus ko darīji vecajā darba un kas var noderēt jaunajā. Un intervija arī uzvērt, ka varbūt neesi strādājusi tieši to darbu uz kuru piesakies, bet esi gatava jaunām virsotnēm un nebaidies no izaicinājumiem, kā arī mācīties daudz ko jaunu. Citādi pati vari sapīties un var sanākt intervijaa fail.

Jebkurš potenciālais darba devējs var pajautāt atsauksmes no iepriekšējā darba devēja. Ne tikai rakstiski, bet arī pa telefonu - sazinoties ar tavu tiešo vadītāju vai personāldaļu, ja tāda ir.

Man priekšniecība zvanīja uz iepriekšējo darbu un jautāja atsauksmes,cik čaklā/slinka esmu,cik daudz spēju un varu izdarīt no saviem pienākumiem. Nu sīki un smalki izprašņāja.
Es neko nepielabotu,rakstītu visu kā ir.

Es atkal zinu puisi, kas totāli safleitēja visu CV un dabūja darbu, ko gribēja. 😁

Ja reālie pienākumi neatbilst amata nosaukumam, tad manuprāt vari rakstīt atbilstošāku nosaukumu, tas nav nekas tāds. Darba devēji arī paši mēdz ar tiem nosaukumiem gan kļūdīties, gan arī speciāli iedot sliktāku nosaukumu, lai mazāk maksātu. Protams, ja biji ''darbinieks'', bet uzskati, ka pildīji menedžera pienākumus un tāpēc raksti ''menedžeris'', tas nederēs.

Pēc manas pieredzes.
Vari melot cik uziet CV, kaut visu pasaku izgudrot, bet viss ir atkarīgs no amata un amatā nepieciešamajām prasmēm.
Tevi var pieņemt labākajā amatā ar vislabāko CV, bet ja reālās prasmes dzīvē neatbilst sarakstītajam, ilgi tajā darbā nenoturēsies.
Protams, ja Tev ir prasmes, tikai nav pieredzes, vai ļoti ātri apgūsti jaunus uzdevumus, visu var iemācīties.
Bet es dzīvē esmu gana redzējusi kandidātus, kurus pieņem darbā, jo muldēt māk labi, bet realitāte ir pavisam cita. Beigās tik plāta rokas un gaida, ka viņus apmācīs, kaut gan viņiem tas jau bija jāzin.

Vienīgais, ko esmu samelojusi, ir svešvalodu prasmes (angļu un krievu - sarunvalodas līmenī). Pieteicos strādāt par gidu muzejā, kur no sākuma norunājām, ka vadīšu ekskursijas tikai latviešu valodā. Pēc mēneša teica, ka būs jāvada arī angliski. Tad gan man gāja kā pa celmiem, jo nekāda sarunvaloda man patiesībā nav.

Esmu sarakstījusi un pielabojusi atbilstoši vajadzībai. Mainījusi amata nosaukumus, uzņēmumus, kuros strādāju, periodus. Pati strādāju personāla vadības jomā un redzu, cik tupi personāla cilvēki mēdz atlasīt pirmajai kārtai, izmetot kādu sava iedomātā prieksstata dēļ, līdz ar to neko traģisku tajā nesaskatu. Bet vienmēr jārēķinās, ka var būt kāds pazīstams, var googlē atrast vai sniegt atsauksmes.
Svarīgākais saprast, kādas ir Tavas spējas ieņemajam amatam un vai tās atbilst.

Ja reālie pienākumi neatbilst amata nosaukumam, tad manuprāt vari rakstīt atbilstošāku nosaukumu, tas nav nekas tāds

Es sliecos piekrist šim.
Ja domā likt iekšā lietas, ko reāli neesi darījusi vai sākt nopietni melot- neieteiktu. Var, protams, iziet tas cauri (un droši vien bieži iziet), bet kopumā ātri diezgan saprot- jau intervijas laikā. Tāpat nekad tu nezini, kurš kuru pazīst (un tici man, LV ir maza).

Esmu melojusi, ka esmu strādājusi ārzemēs. Toreiz tā vajadzēja. Nedomāju, ka pārbaudīja, jo man neviens neko neteica. Maz ticams, ka darba devējs sazinātos ar ārzemju mazumtirdzniecības veikalu tīklu, īpaši, ja amats ne tuvu nav vadošais.
Par prasmēm gan nemelotu. Nav jēgas, darba prasības jau nav tikai runāšanas līmenī. Būs jādara tas, ko apgalvo, ka māki.