Cik gados jūs kļuvāt patstāvīgi?

30 gadi. Esmu absolūti atkarīga no cita cilvēka. 100%. Nespēju tikt galā arī ar saimniecības darbiem un ēst gatavošanu.
Meklēju sev vīru, kas gan mani uzturētu, gan man stringus ar rokām mazgātu, gan arī ēst taisītu. Jaunu un saistu protams.
Lūdzu.

Es uzreiz pēc vidusskolas braucu strādāt ārpus Lv. Nopelnīju naudu un atgriezos pie mammas un tā es braukāju šurpu-turpu no vienas valsts uz citu kādus gadus 4, skaitījās jau, ka dzīvoju pie mammas līdz 21 gadam. Iepazinos ar savu vīrieti un nu dzīvojam kopā. Ja nu man būtu jāatgriežas Latvijā, tad noteikti darītu visu lai man būtu savs dzivoklis, man tomēr vajag savu privāto telpu, bet ja man būtu jāknapinās un knapi vilktu galus kopā, es turpinātu dzīvot pie mammas līdz brīdim kad finansiāli varētu atļauties dzīvot atsevišķi.
Tas nav nekas slikts dzīvot pie vecākiem kamēr tiec uz kājām , protams , ja tas neievelkas līdz gadiem 30.

Navsirds @ 17.02.2022 14:00

Sveiki!
Biju atbraukusi no citas pilsētas uz Rīgu studēt un tad sapratu, ka izvēlējos nepareizo virzienu ko studēt! Pēc tā atradu darbu un paliku Rīgā- dzīvoju Rīgas kojās un strādāju, taču diži daudz neko atlikt nevaru savai nākotnei!
Pašlaik it kā vairs nedzīvoju pie vecākiem, taču parādās domas atgriezties atpakaļ! Īstenībā arī to negribas, jo tas ir kā solis atpakaļ, bet Rīgā galīgi nejūtos kā savējā!
Ir interesanti paklausīties stāstus kad un kā un cik gados tikāt pie pilnībā patstāvīgas dzīves!

Patstāvīgu dzīvi var nodrošināt augsti apmaksats darbs gan tev gan vīram. Tās kas pašas labi pelna un dzīvo savā dzīvoklī- tām to nopirka iedeva pirmajai iemaksai) vecāki. Kredīts tika ņemts kopā- kopā sakirot ienākumus. Ja pirmai iemaksai neiedeva- tad ieķīlāja savu mitekli. Nezinu nevienu, kas 1 pats būtu izsities. Arī saņemot algu viers 2 K vēl 2015. gadā. Pelīdz vecāki, vecvecāki utt. Citiem vecāki ārzemēs un spēj palīdzet vēl vairāk.
Ja Vecāki nav labi situēti vai nevēlas palīdzēt, tad tikai 1 izeja. Attiecības. Ar ienākumi līmeni kā galveno kritēriju. Lai justos kā mājās un izbaudītu Rīgu nauda ir priārais. Bez labi daudz naudas nav ko darīt. Vienmuļa un tumša pilseta ar nesakārotām ielā un pat bieži bez parkiem. Vēl kritērijs, lai justos kā mājās ir sabiedrības loks kurā atodies. Tam vajag gan kontaktus, gan naudu- izklaidēm. Jābūt vienā līmenī ar viņiem ne tikai ienākumu ziņā, bet arī uzkrātā kapitāla ziņā. Esmu pamanījusi 2 sugas rīgā- snobi (un par tiem pārvēršas arī nabaga laucienieki dažos gados) ar nožēlojamu algu virs LV vidējās, un parādu kalniem un tad ir nabagi- kas skatās kā kuru izmantot, kur ko par velti dabūt, ar sliktiem ieradumiem un augstu morāli, kas nepāriet uz darba kultūras morāli. Skumji.
Vispār Rīgā cilveki dzīvo nabadzīgi, bet ir iedomīgi, noslēgti, visu skatās pēc izdevīguma- tā teik apreķinātāji.
Arī es esmu aprēķinātāja- laikam rīgas edekts, bet citos tas besī.
Rīgā ir vērts strādāt tikai augsti apmaksātā darbā privātajā sektorā.Jo minimālā un valsts sektora alga visur pa lielam vienāda un citās vietās sniegs daudz augstāku dzīves kvalitāti.

Nenāku no Rīgas, pēc 12. klasēs sāku studijas, taču negribēju dzīvot kojās un vecāki teica, ja vēlos dzīvokli, tad lai domāju kā par to samaksāt pati. Atradu darbu, kā rezultātā, mācības palika otrajā plānā, taču varēju atļauties dzīvot viena. Šobrīd nedaudz nožēloju tikai par studijām, iespējams viss būtu iegrozījies citādāk, bet kopš 19 gadiem esmu pilnīgi nost no vecāku maka, ir pagājuši 5 gadi, es studēju neklātienē, man ir labs darbs arī bez izglītības, par studijām maksāju pati. Esmu pilnīgi patstāvīga un spēju sevi nodrošināt :) tā kā atkarīgs no tā kāda ir situācija un cik ļoti apstākļu spiež. Mani sapurināja mani standarti un vēlme pēc labākas dzīves. :) Arī biju domājusi atgriezties pie vecākiem, bet tad viss no 0 būtu jāsāk un man šķita neērti sēdēt vecākiem uz kakla, kaut gan daudzi vienaudži vēljoprojām ir atkarīgi no vecāku atbalsta. Ne mirkli nenožēloju savas izvēles!

Ja es nebūtu aizbraukusi strādāt uz citu valsti, stipri šaubos vai es būtu tur kur esmu tagad. Liela iespēja, ka dzīvotu joprojām ar vecākiem, vai arī cīnītos un knapinātos viena pati.

heidy @ 17.02.2022 14:29

Nenāku no Rīgas, pēc 12. klasēs sāku studijas, taču negribēju dzīvot kojās un vecāki teica, ja vēlos dzīvokli, tad lai domāju kā par to samaksāt pati. Atradu darbu, kā rezultātā, mācības palika otrajā plānā, taču varēju atļauties dzīvot viena. Šobrīd nedaudz nožēloju tikai par studijām, iespējams viss būtu iegrozījies citādāk, bet kopš 19 gadiem esmu pilnīgi nost no vecāku maka, ir pagājuši 5 gadi, es studēju neklātienē, man ir labs darbs arī bez izglītības, par studijām maksāju pati. Esmu pilnīgi patstāvīga un spēju sevi nodrošināt :) tā kā atkarīgs no tā kāda ir situācija un cik ļoti apstākļu spiež. Mani sapurināja mani standarti un vēlme pēc labākas dzīves. :) Arī biju domājusi atgriezties pie vecākiem, bet tad viss no 0 būtu jāsāk un man šķita neērti sēdēt vecākiem uz kakla, kaut gan daudzi vienaudži vēljoprojām ir atkarīgi no vecāku atbalsta. Ne mirkli nenožēloju savas izvēles!

Jā, protams, kad bija ļoti grūti vecāki bija pretīmnākoši, bet ne jau lielās summās! Tikko, kad sāku īrēt arī vecāki iedeva pusi no naudiņas, tā teikt- palīdzēja nostāties uz kājām, kas man šķiet tīri cilvēciski un jauki no vecāku puses.

Ja Rīgu nevajag darba dēļ, tad nafig te dzīvot. Rīga nerullē, vienīgi extrovertiem šeit varētu patikt.

Studijas @ 17.02.2022 14:14

30 gadi. Esmu absolūti atkarīga no cita cilvēka. 100%. Nespēju tikt galā arī ar saimniecības darbiem un ēst gatavošanu.
Meklēju sev vīru, kas gan mani uzturētu, gan man stringus ar rokām mazgātu, gan arī ēst taisītu. Jaunu un saistu protams.
Lūdzu.

Sākumā šķita, ka Tu vienkārši stulbs/a esi, bet tie stringi nodeva, ka trollēns.😄

jamaika @ 17.02.2022 14:18

Es uzreiz pēc vidusskolas braucu strādāt ārpus Lv. Nopelnīju naudu un atgriezos pie mammas un tā es braukāju šurpu-turpu no vienas valsts uz citu kādus gadus 4, skaitījās jau, ka dzīvoju pie mammas līdz 21 gadam. Iepazinos ar savu vīrieti un nu dzīvojam kopā. Ja nu man būtu jāatgriežas Latvijā, tad noteikti darītu visu lai man būtu savs dzivoklis, man tomēr vajag savu privāto telpu, bet ja man būtu jāknapinās un knapi vilktu galus kopā, es turpinātu dzīvot pie mammas līdz brīdim kad finansiāli varētu atļauties dzīvot atsevišķi.
Tas nav nekas slikts dzīvot pie vecākiem kamēr tiec uz kājām , protams , ja tas neievelkas līdz gadiem 30.

Šobrīd man nav ienākumu, ir maksas studijas un ir 30 gadi.
Daudzas džīvo pie mammas. Arī ar saviem bērniem 35 strādājot IT.
Daudzās vietās alga ir tikai 1000 un ap to. Ar šo naudu pierīgā darīt nav ko. Tikai ikdienas izdevumi, ne īre, ne mašīna, nedz lieli pirkumi tajā netiek.
Pat mazpilsetā, no kuras nāku, ja esi viena un pelni ap 1000 nav ko darīt. No algas līdz algai. Vai arī nepietike un jāņem no kedītkates. Būt patstāvīgam tas ir lukss. Kas mums ir ieskaidrots komunismā. Sociālisms ir beidizs, dzīvoļus, vai istabas dzīvokļos neviens nedod, cenas valsts neregulē.
Tas mani aŗīdzen izbrīna. Jo zinu ka citur bagātajās ES valstis dzīvot pie vecākiem ir norma. Piem. vācijā, asv. Vai īrēt istabu, kas ir tas pats PSRS variants un 0 patstāvības.
Tāpat kad ceļoju uz kanāriju salām ņēmu hosteli dēļ izmaksām. Tavu bŗīnumu. Hostelī ir daži iemītnieki gadiem. No spānijas. piemēram 30 gadi čiksai. 4 cilveki istabā un piedevām tūristi visu laiku mainās. Kad prasīju, kapēc nemēģini noīrēt utt. Nevar atļauties. Bet pēc stāstītā identiska situācija LV lai noīrētu, taikai alga 2 vai cik reizes minimālā augstāka ( nestrādāja uz minimālo). Cenas, augstākas, bet nedaudz kā LV.Tad gan vēl LV par 2 mēn prasīja drošības naudu.
Man liekas ka LV mums ir tas milzīgas spiediens uz sociālo statusu- būt patstāvīgiem. Kas ir nāves un zemas dzīves kvalitātes iemels. Cilveki strādā naktīs, ņem virstundas, vairākos darbos.Neizbauda dzīvi. Netērē naudu. Bet beigās dzīve ir pagajusi. Tu esi vecs un slims.
Tāpat arī LV ir daudz gadījumu, kad ne tikai 30 vai 40 nav patstāvīgi, bet nekad nebūs. Un atklāti, nav brīnums, ļoti daudz vajag, ļoti lielu aizmuguri un atbalstu, lai par tādu kļūtu.

Lalooo @ 17.02.2022 14:34

Sākumā šķita, ka Tu vienkārši stulbs/a esi, bet tie stringi nodeva, ka trollēns.?

Tu nezini ka mežģīņu stringi jāmazgā ar rokām?
Es pilnā nopietnībā to sagaidu.
Kāpēc tu aizvaino manas jūtas?

Studijas @ 17.02.2022 14:35

Šobrīd man nav ienākumu, ir maksas studijas un ir 30 gadi.
Daudzas džīvo pie mammas. Arī ar saviem bērniem 35 strādājot IT.
Daudzās vietās alga ir tikai 1000 un ap to. Ar šo naudu pierīgā darīt nav ko. Tikai ikdienas izdevumi, ne īre, ne mašīna, nedz lieli pirkumi tajā netiek.
Pat mazpilsetā, no kuras nāku, ja esi viena un pelni ap 1000 nav ko darīt. No algas līdz algai. Vai arī nepietike un jāņem no kedītkates. Būt patstāvīgam tas ir lukss. Kas mums ir ieskaidrots komunismā. Sociālisms ir beidizs, dzīvoļus, vai istabas dzīvokļos neviens nedod, cenas valsts neregulē.
Tas mani aŗīdzen izbrīna. Jo zinu ka citur bagātajās ES valstis dzīvot pie vecākiem ir norma. Piem. vācijā, asv. Vai īrēt istabu, kas ir tas pats PSRS variants un 0 patstāvības.
Tāpat kad ceļoju uz kanāriju salām ņēmu hosteli dēļ izmaksām. Tavu bŗīnumu. Hostelī ir daži iemītnieki gadiem. No spānijas. piemēram 30 gadi čiksai. 4 cilveki istabā un piedevām tūristi visu laiku mainās. Kad prasīju, kapēc nemēģini noīrēt utt. Nevar atļauties. Bet pēc stāstītā identiska situācija LV lai noīrētu, taikai alga 2 vai cik reizes minimālā augstāka ( nestrādāja uz minimālo). Cenas, augstākas, bet nedaudz kā LV.Tad gan vēl LV par 2 mēn prasīja drošības naudu.
Man liekas ka LV mums ir tas milzīgas spiediens uz sociālo statusu- būt patstāvīgiem. Kas ir nāves un zemas dzīves kvalitātes iemels. Cilveki strādā naktīs, ņem virstundas, vairākos darbos.Neizbauda dzīvi. Netērē naudu. Bet beigās dzīve ir pagajusi. Tu esi vecs un slims.
Tāpat arī LV ir daudz gadījumu, kad ne tikai 30 vai 40 nav patstāvīgi, bet nekad nebūs. Un atklāti, nav brīnums, ļoti daudz vajag, ļoti lielu aizmuguri un atbalstu, lai par tādu kļūtu.

Tāpēc es nedzīvoju viens pats, jo nav izdevīgi.

Studijas @ 17.02.2022 14:39

Tu nezini ka mežģīņu stringi jāmazgā ar rokām?
Es pilnā nopietnībā to sagaidu.
Kāpēc tu aizvaino manas jūtas?

@ejtu.... un @studijas ir viens un tas pats cilvēks.
Nobloķēja vienu un tgd zem cita nika turpina.

Dollydoll @ 17.02.2022 14:29

Ja es nebūtu aizbraukusi strādāt uz citu valsti, stipri šaubos vai es būtu tur kur esmu tagad. Liela iespēja, ka dzīvotu joprojām ar vecākiem, vai arī cīnītos un knapinātos viena pati.

O,jā. Es savā laikā arī aizbraucu strādāt uz ārzemēm uz laiku, esot prom sapratu,ka gribu mājas un gribu visu savu, esot prom atradu attālināti dzīvokli, darbu un tā arī sāku dzīvot patstāvīgi.

Uzreiz pēc vidusskolas - 18 vai 19 gados. Vienkārši nebija citu variantu. Studijām paralēli darbs. Pirmos mēnešus kojās dzīvoju un tad jau īrēju dzīvokli.

Šobrīd man nav ienākumu, ir maksas studijas un ir 30 gadi.

Bēdīgi.
No vecākiem naudu neņēmu nemaz no 21 gada vecuma, tad studēju 3.kursā, strādāju un man bija studējošā kredīts, kas bija kādi 100 Ls atbalsts mēnesī. Es nesaku, ka vecāki nevar atbalstīt bērnus finansiāli, bet arī neuzskatu, ka vecākiem jāapmaksā visas jauniešu izklaides utt.
Stulbi ir tas, ka cenas aug ātrāk nekā algas. Nevar tikt līdzi inflācijai tik ātri, jo nesen alga ap 1k uz rokas bija pilnīgi ok, arī Rīga dzīvojot.

Daļēji patstāvīga kļuvu ap 20 gadu vecumu, kad dabūju Erasmus stipendiju un dzīvoju citā valstī tikai no tās. Tad studiju laikā sāku vasarās braukāt pelnīt, bet mācību semestru laikā vecāki mani balstīja, dzīvoju atsevišķi un strādāju uz pusslodzi. Līdz pat kādiem 24 gadiem, kad tiku pie stabila, labi apmaksāta darba.

Man ir 30 gadi, un dzīvoju ar vecākiem. Un kas tur slikts, ja visi apmierināti? Neredzu jēgu dzīvot atsevišķi, tikai dzīvošanas pēc.

Jādzīvo pēc savas mērauklas, piekrītu, ka Latvijā ir liels spiediens uz patstāvību. Bet ja jūti, ka Rīga nav tava, atrodi vietu, kas ir tava! Tagad ir tik daudz iespēju strādāt attālināti, ka nav nepieciešamības obligāti dzīvot pilsētā.
Manā paziņu lokā lielākoties tie, kas agri sāka dzīvot atsevišķi, ir cilvēki ar mantotiem īpašumiem. Realitātē, ir daudz cilvēku kas arī ap 30 dzīvo pie vecākiem, daudziem ir dalītas mājas (viens stāvs vecākiem, otrs bērna ģimenei utml.) vai vienā pagalmā divas mājas. Vai braukā uz ārzemēm sezonāli strādāt un Latvijā esot paliek pie vecākiem. Katrā ziņā liekas normāli, ja ir pietiekams plašums, lai sadzīvotu un labas attiecības, neko nosodošu vai skumju tur nesaredzu.
Par mani - tā pilnīgi neatkarīga kļuvu 25 gadu vecumā ⭐️

Ja Tu gribi Rīgā dzīvot viens pats, tad 1/2 algu atdosi par īri/hipo/komunālajiem - vai tas ir normāli...
Ja pieņem ka Rīgā vidējā alga ir ~1000 eiro uz rokas

Es 19 gados (nu, gandriz 20) aizbraucu studet uz arzemem, pabeidzu studijas un ta ari paliku uz dzivi seit.
Pirms tam Latvija dzivoju ar vecakiem Riga un isti stradajusi nekur nebiju.