Pirmajā reizē pēc sludinājuma ievietošanas, atsaucības nebija nekādas (ne labā, ne sliktā nozīmē). Otrajā reizē no diviem dažādiem numuriem tika atsūtītas līdzīga rakstura īsziņas. Pirmajā brīdī arī nodomāju tieši to pašu - nopietni? Kad zvanīja un piedāvāja tirgot saldējumu, pat no sākuma nesapratu, tas ir joks vai patiešām. 😀 Arī iesaku - vienkārši ignorē, acīm redzot, kādam tas ir "sports".
Tā kā man bija pieredze auklītes darbā, saņēmu zvanu no sakarīga vīrieša, kurš aicināja tikties un pārrunāt iespējas strādāt ģimenē par auklīti. Pēc Facebook likās forša ģimenīte. "Pārrunās" veicās labi, sēdējām kafejnīcā, jau norunājām pirmo iepazīšanās dienu ar bērniem un uz atvadām sāka minēt arī citus "pienākumus". Es no sākuma neiebraucu un tikai tad, kad sāka runāt konkrētāk, pieklājīgi atvadījos un aizgāju.
Priecājos, ka viņš atklājās jau gandrīz uzreiz, nevis tad, kad es biju viņa mājās. Pluss, tajā dienā piecas stundas nīku un gaidīju autobusu uz mājām. 😀 Par to gan biju dusmīga.
244
