Sveiki visiem dalībniekiem!
Šeit esmu jauniņā. Un īsti nesaprotu kur un pie kā man vērsties un varbūt tieši kāds no jums varēs man ko ieteikt, vai kāda citā veidā palīdzēt.
Man stāsts un mani jautājumi jūs diezgan murgainā secībā, bet ceru ka sapratīsiet.
Tātad. Ar vīru kopā esam 8 gadus, no kuriem 3 esam precējušies.
Pirmais lūzuma punkts bij nedaudz vairāk kā 2gadi atpakaļ, kad ka drīz izšķīrāmies, un nedaudz vēlāk uzzinājām ka esmu stāvoklī. Viss mainījās. Mājas bij miers un sapratne. Un līdz brīdim kad piedzima mazā, viss bija lieliski. Tad protams ka ar jaundzimušo šādas tādas problēmas, bet visu veiksmīgi atrisinājam. Es pastāvīgi biju dusmīga, nogurusi,neapmierinata,viss besīja, traucēja, riebās. Un tā 0agaja gads. Nomainījām dzīvesvietu, nopirkām dzīvokli. Itkā visām vajadzētu būt labi, bet ne. Nepārtraukti strīdamies, un mani vēl joprojām viss kaitina, besī, esmu reāls terors. Man ir nenormāli dusmu uzplūdi, un ļoti bieži, kad runāju un sāku to ko nemaz nedomāju. Tie vārdi paši nāk ārā. Un es pati nespēju to savaldīt, lai cik dīvaini tas nebūtu. Un tieši tie dusmu uzplūdi un mana mūžīgā neapmierinātība, ir iemesls, kāpēc atkal tiek ietas runas par šķiršanos. Jo man šķiet ka es nevaru vairs s izturēt. Neko. Lai jūs saprastu, vīrs man ir ļoti labs. Strādīgs, rūpējas par ģimeni. Atdos kaut pēdējo kreklu, lai tikai mums ar meitu viss būtu. Ne vazājas, nedzerrstas apkārt. Bet mani visu laiku kaut kas neapmierina, un pati es nesaprotu kas tas ir. Gultā mums arī viss ir ļoti labi.
Bet es jūtu ka es ļoti moku savu vīru. Ar savu nenormālo uzvedību.
Man atliek pateikt nē tā vārdu. Kā es varu sākt psihot uz līdzenas vietas.
Kur man vērsties un kas man varētu palīdzēt. Jo pati es ar to netieku galā. Esmu mēģinājusi neskaitāmas reizes.
Es ceru ka izlasījāt un kautko sapratāt no manis rakstītā, un varbūt spēsiet palīdzēt 💔