Enerģija, produktivitāte

Pēdējā laikā šajā forumā ir bijis ļoti daudz identisku tēmu, kurās arī Tu piedalījies. Šaubos, ka vēl 20 atbildes par vienu un to pašu kādam kaut ko dos. Kas tieši Tev traucē izslēgt seriālu un izdarīt to, ko zini, ka vajag izdarīt? Tikt ar visu galā var tikai vienā veidā - darot. Un jo vairāk ir lietu, ar ko jātiek galā, jo vairāk ir jādara.

29090 @ 12.02.2022 16:13

Pēdējā laikā šajā forumā ir bijis ļoti daudz identisku tēmu, kurās arī Tu piedalījies. Šaubos, ka vēl 20 atbildes par vienu un to pašu kādam kaut ko dos. Kas tieši Tev traucē izslēgt seriālu un izdarīt to, ko zini, ka vajag izdarīt? Tikt ar visu galā var tikai vienā veidā - darot. Un jo vairāk ir lietu, ar ko jātiek galā, jo vairāk ir jādara.

Es cenšos darīt, bet nekas neesmu mierā. Censos rskstīt referātu, šķiet, ka nekam neder, nevaru atrast info utml. Kopuma pedeja laikā jutos tā, ka neesmu miera ar sevi un visvaieak bail sabojāt attiecības ar puisi, jo viņs jau nav vainigs, ka nespēju titk galā ar
Sevi.

Saprotu, jo jūtos līdzīgi. Man gan šķiet, ka man tas mīlestības dēļ, jo nesen sagāji ar puisi, kurs sen patika, bet nebija drosmes. Tagad man konstanti ir sajūt, ka neesmu gana laba un grūti saņemties, jo domāju tikai pae viņu. Par tikšanos, apskāveinu....
Es domāju, ka vērtīgi atrast kādu hobiju :) un piepildīt dienu tā ,&/ viss saplānots līdz minītei. Tad ja būsi pa dienu produktiva, patikamak bus vakara noskatīties seriāla sēriju, jo zināsi, ka esi pelnījusi.
+ es pamanīju, ka uzturam arī ir liela nozīme un kopuma veselībai. Varbur manaa iedomas, bet kops sāku ieklausīties kermeni un est mazakas
Porcijas, bet veselīgākas un dzert udeni , ir vairka energijas un garastavoklis labaks

Censos rskstīt referātu, šķiet, ka nekam neder, nevaru atrast info utml.

Bet ja Tu pārtrauc pie referāta strādāt, tad kā tas uzlabo situāciju? Nodot sliktu referātu ir labāk nekā nenodot nekādu. Protams, ir brīži, kad noguruma vai kāda cita iemesla dēļ produktivitāte ir tik zema, ka vienkārši nav vērts sevi spiest strādāt - rezultāts, ja vispār būs, būs slikts. Bet no Tevis rakstītā izklausās, ka te ir nedaudz par ko citu runa. Ja nesanāk, paņem pārtraukumu kādu 1-2h. Ja tiešām esi ļoti nogurusi, tad visu dienu brīvu. Un starp citu, neiesaku to stundu vai dienu pavadīt skatoties seriālus. Šādi mentāli stimulanti arī ļoti nodarbina prātu un neļauj pilnvērtīgi atpūsties. Un ja Tu visu laiku sevi stimulē caur stresu, seriāliem, vēl nezinu ko, tad skaidrs, ka tas var vest arī pie aizkaitināmības un līdzīgām problēmām.

Es visu dzīvi esmu bijusi neapmierināta ar sevi un tagad esmu arī, bet cenšos saskatīt to labo. Piemēram, es ļoti rūpējos par cilvēkiem un piedomāju pie detaļām. Es mēdzu plānot dāvanu pat 5-6h, meklēt kaut ko orģinālu un tādu, kas cilvēksm patiktu un būtu atbilstošs svētkiem. Man patīk pārsteigt - es esmu vedusi savā brīvdienā draugam ntos kilometrus mājās gatavotu ēdienu, piemēram, jo gribas, lai ir paēdis kaut ko normālu, nevis sauso pārtiku. Tas tā - piemēram. Man cilvēki ir teikuši, ka es tā rūpējos kā meviens cits. Bet es esmu tāda. Man tas sagādā prieku ub gandarījumu un tas mani padara labāku par mūždien skrejošo un super produktīvo draudzeni.
Nu jā, es reizēm iedomājos, ka labi būtu, ja es iemācītos nebaidīties un izteitkeis semināros, piemeram, runāt publikaspriekšā. Un cilvēki man saka - tas nav grūti, vajag izkāpt no komforta zonas un ar laiku iepraktizēsies. Bet man nesanāk! Katru reizi, kad es izkāpju no komforta zonas un piesakos izteikties, es vēl nedēļu domāju ko ptenciāli stulbu pateicu. Nu neesmu es līdere! Esmu samierinājusies ar to.
Tāpēx nevajag apsēsties ar domu, ka jābūt super produktīvai. Vidusmēra cilveks dirn pie tv pēc darba, :D jā, ir tie super produktīvie cilveki un veiksmīgie, vet visi tādi nav(pat ja sevi tā pozicine)
Protams, labak serialu vieta izej pastaga vai sagatavo kaut ko garšīgu ēst sev :) labak nodarbina prātu nekā seriāli , bet kopuma par tiek darbiem runājot... es esmu pēdējo brīžu cilvēk, es visu sāku pedeja bridi, atceros studiju laikā neguletas naktis, lai pirms eksāmena samācītos visa semestra vielu, lai gan pirms tam nedēļu čiloju... nu jā, es esmu tāds cilveks ub es nevaru sākt laicīgi, bet termiņi kad spiež, tad nav izveles ub tas motivē. Varbūt tev ir līdzīgi :)
Katra zina esmu ar tevi, jo zinu kā tas ir, kad sķiet, ka nekas nesanāk un nevar saņemties

Dienu sāku ap 12-15 kad piecēļos. Jau ar galvas reiboņiem. Eju gulēt ap 5-6 rītā. Nedzeru nesmēķēju. Dzeru kafiju un neveslīgi ēdu. Nac spēka nomazgāt traukus vai pagatavot ēdienu. Piedevām normālai maltītei man nav naudas. Lai nopierktu produktus normālas maltītes pagatavošainai pāris reizēm ir jāiztērē 20 eiro.To nevau atļauties.
Nemazgājos. Nu varbūt reizi 3 dienā- nav spēja un tapēc ka dvieļi netīri. Drēbes neesmu mazgājusi 3 mēnešus- Vesalea kaudze un nav spēka to izdarīt. Netīrības un nekārtības dēļ nerosos- tas mani nokaitina. Un tāpēc ka kas cits nav sakārtosts izdarīts- nedaru ko citu. Piem. tāpēc ka drēbes un dvieļi nav izmasgātas, istabas iztīrītas nemazgājs. Jo nav aiziets uz veikalu,pagatavosts ēst, viss iztīrīts, samazgāts nemācos. Jo neizdarītais traucē.
Un lai izdarītu 1 dienas mājas darbus man vajag 3 dienas.
Un riņķis var sākties no gala.
DOmāju pie vainas ir tas ka neesmu attiecībās. Nav kas man ēst uztaisa. Istabas satīra, manas biksītes izmazgā utt. Vienmēr teicu, ka meklēju sev vīrieti māti. Un kā zināms, vīriešiem ir augstāks enerģijas līmenis.
Vēl kāpēc nav spēka, ir tas, ka lai es ko darītu, man vajag emocionālo piesaisti un aizraujošu vidi- uzdevumus. Tā nav. Dienu sāku ar emocionālo un intelektuālo piepldījumu. Bez tā neko nedaru. DIemžēl, tā kā tā nav iekdienā- nedzīvoju skaistā vidē ar sev patīkamiem cilvekiem meklējo sevi stimulējošu vidi internetā. Tas ir slikti jo varu nedēļu no vietas nosēdēt internetā. ejot gulēt 6 no rīta un ceļoties 12. Nemazgāt drēbes, telpas un galu galā sevi pašu. Ļoujot pa šo nedēļu sapūt produktiem, ko nopirku ēst gatavošanai.
Mani vispār aizrauj novitāte, kaut kā izpēte. Kad biju jaunās pilsētās, citās valstīs netā nesēdēju. Patika vazāties apārt visu izpētīt utt. Tam protams saistībā ar pirkumiem bija katastrofāls efekts uz finansēm un skandālu kalni tā dēļ.
Bērnībā nebiju atkarīga no zilajiem ekrāniem. Bet jau sākumskolā visas brīdienas tika pavadītas pie TV, tad datora utt. Tas bija interesantāk.
Jau bērnībā bija tā, ka 1. kl atnākot no skolas pārģērbos 2 stundas un staigaju apkārt ar vienu zeķubikses daļu jau noģērbtu un 1 kājās. Vai arī ģērbos 30 min no rīta un tad palika 5 ko paēst. Jo 5 min ģērbšanās pārvērtās par 30.
Neesmu motivēta. Neizjūtu neādu interesi par cilvekiem. Apkārtne mani karlaiko. Netolerēju garlaicību un prasības. Piemēram veikalu darba laiks. Nu un kā man līdz 10 ir jāpaspēj aiziet uz veikalu. Kāpēc nevar 12:30 naktī? Grūti paspēt līdz10 uz veikau, lai gan nemācos, nestrādāju un nedaru mājas darbus. Ciest nevaru tādas prasības un ierobežojumus. Tas man ir par daudz. Nepatīk ka mani steidzina. Pārtrauc manas noarbes. Piemēram, kad nternetā esmu atradusi kaut ko interesantu, ja mani jau dienas vidū traucē ar lūgumu izmazgāt traukus vai iztīrīt kaķa tualeti. Tas man traucē un liek pārtraukt to, ko es darbu. Kaķa tualeti tak var arī rīt iztīrīt, Padirsīs aizdirstā. Kāpēc mani jātraucē?Tā dēļ rodas daudz konfliktu.
Problēma laikam ir tāda, ka vidi sev apkārt neuztveru kā motivējošu un izklaidejošu. Ēst gatavošana mani dara nelaimīgu (bet ēst mīlu) īpaši vakarā. Vakarā mazgāt traukus vienai man tiešām ir mokas. Kāpēc kādu traucē netīru trauku kalni? Var taču izņemt no tā kalna vienu šķivi un dakšu un nomazgāt ja savajagas. Kāpēc kāds ir jāmoka ar trauku mazgāšanuun vēļ tā dēļ jāprovocē skandāli?
Ja nodarbe mani intelektuāli nestimulī- nav tās vēlmes izpētīt, iepazīt kaut kā tā, tad nespēju nedz to uztvert nedz pieņemt par esošu- rēķinātes.
Ja atceros janības gadus, tad pat kartupeļu vagā man blakus bija jāatrodas māsai un mani jāizklaidē. Ja viņas blakus nebija- tad nebija ko cerēt ka es kartupeļus rakšu. Reāli es izraku 5 x vairāk nekā viņa, bet ja viņas vai kā cita blakus kas mani izklaidētu nebija es viena pati to nedarītu.Viņa varbūt gan darītu.Un es viena pati nekad neraktu. Viss aizietu postā. Kā vispār kāds var viens pats kaut ko darīt. Es pat nevaru viena pati saņemties aiziet uz veikalu. vai traukus izmasgāt.
Tāpat man ir baigā noligšana un atlikšana darīt visu, ar ko es neesmu pazīstama kombinācijā ar to, ka nepaciešu garlaicību un vienmuļību un kopumā cilvēki mani vispār neinteresē necik. Ja ir neskaidrība, neziņa kā darīt, kāda būs atbilde, kur un kā mekēt risinājumu t.i. ir tukšums- nekas zināmā lauciņā tad vispār nedaru atlieku tik tālu, ka vispār nav jādara. Tomēr taja pašā laikā, ka jau teicu nepaciešu garlaicību un vinmuļību. Ļoti mīlu exāmenus un kontroldarbus, jo tas ir aizraujoši un stimuējoši. Nav galaicīgi un parasti ir zināmi noteikumi, ko darīt, kur meklāt atbildes utt. tāpēc tas man ir stimulējoši. Kaut gan tikai mazliet atšķirīgs ar vairumu nezināmo- piemēram cita valsts, pirmais KD citā valstī pie jauna pasniedzēja jau ir baigais NO NO... jo tā ir uncertainty un to es netolerēju.

Nu man arī vajag ko jaunu un aizraujošu, jo rutīna nogurdina. Kopumā nepatīk atkārtot kaut ko, patīk mācīties no jauna un psuratā iesāktu darbu grūti pabeigt, bet es nedomāju, ka tā ir man galvenā problēma. Es vienkārši nejūtos labi, ka neesmu gana laba attiecībās, tā it kā balstu, kopā kaut kur aizbraucam, bet ir sajūta, ka pusisis ir par galvas tiesu labāks - pelna vairāk kā es, ikdienā saņemas daudzām lietām, nevis prokrastinē utml. Un es ar savu darbs, studijas un slinkums jūtos tā uz viņa fona - nekā. Saprotu, ka vajag piecelt pakaļu un darīt, bet grūti, ja citi kārdinājumi lielāki un prieka saņemoties darīt nav