Krievijas iebrukums Ukrainā - karš

iCloud gan jau ari noblokes. Vares savus iphonus mistkaste izmest.

Unconfirmed pic:

būtu jau nice, bet diezvai

Nolēmu iesaistīties sarunā, jo iekikināju par Zelenski.
Vispār ļoti patīkami šeit iegriezties, lasīt ziņas un citu viedokli. Saprast, ka neesmu vienīgā, kas ir noraizējusies! 💛💙
Šeit, atbilstoši reālajai situācijai, bez lielas panikas celšanas.

Starpcitu,padalīšos ar nelielu šīs dienas sarunu ar pazīstamo no Maskavas, viņš pats ir armijnieks. Sarunas gaitā no laikapstākļiem aizpeldējam līdz Ukrainai. Apmainijos ar to, ko zinu es, aizsūtiju karavīru sarakstu utt utt., uz ko man atbildēja, ka tas ir feiks un vispār - mūsu visu izskalotās smadzenes ir laiks atgriezt atpakaļ mājās, tas ir - SSSR (kas esot laika jautājums.) Otra lieta, ko minēja - nākamais pēc Ukrainas būšot NATO bāzes, ko spridzinās. Runājot par kodolraķešu draudiem,teicu, ka visticamāk (pagaidām) tā ir tikai iebiedēšanas taktika, uz ko atbildēja, lai pārāk ātri nesapriecājos, Kremlī visi jau bija gatavi. Un gaida prezidenta tālākās pavēles.
Goda vārds nezinu, ko uz to visu atbildēt. Man vienkārši nolaidās rokas.

OnlyHuman @ 01.03.2022 22:30

Kā ir ar psiholoğisko pusi? Kā jūs nomierinat sevi šajos apstākļos? Personīgi lasu ziņas, bet neskatos šausminošos video. Bet tāpat visu laiku nemiers, liekas ka jāskrien jau pagrabā sēdēt

Es jūtu, ka man nervi riktīgi uzvilkti. Sekoju līdzi ziņām visu laiku. Ik pa laikam, piemēram, palasot Putina sazombēto atbalstītāju komentārus uznāk nenormālas dusmas, tad atkal noskatoties kādu video apraudos. Piemēram, bija video par ukraiņu puisīti, kurš stāstīja kā viņi ar mammu gājuši ar kājām bēgot no Ukrainas un, ka tētis palicis tur. Un viņš man šķita tik drosmīgs, viņš to visu stāstot centās neraudāt, bet asaras, protams tecēja tāpat, ka es arī apraudājos uz līdzenas vietas. 😭
Neteiktu, ka vispār esmu ļoti emocionāla, bet pēdējās dažas dienas raudu katru dienu. Tāpēc jūtu, ka laikam būs jāpalieto kādi nervus nomierinošie vitamīni. Un ziņas centīšos tomēr tik biezi neskatīties.

Jacqueline @ 02.03.2022 00:24

Starpcitu,padalīšos ar nelielu šīs dienas sarunu ar pazīstamo no Maskavas, viņš pats ir armijnieks. Sarunas gaitā no laikapstākļiem aizpeldējam līdz Ukrainai. Apmainijos ar to, ko zinu es, aizsūtiju karavīru sarakstu utt utt., uz ko man atbildēja, ka tas ir feiks un vispār - mūsu visu izskalotās smadzenes ir laiks atgriezt atpakaļ mājās, tas ir - SSSR (kas esot laika jautājums.) Otra lieta, ko minēja - nākamais pēc Ukrainas būšot NATO bāzes, ko spridzinās. Runājot par kodolraķešu draudiem,teicu, ka visticamāk (pagaidām) tā ir tikai iebiedēšanas taktika, uz ko atbildēja, lai pārāk ātri nesapriecājos, Kremlī visi jau bija gatavi. Un gaida prezidenta tālākās pavēles.
Goda vārds nezinu, ko uz to visu atbildēt. Man vienkārši nolaidās rokas.

Bet vai nav tā, ka ja stāsies pret NATO, tad vuspār viņiem beigas? Jo jau par Ukrainu bija runa, ka jau otrajā dienā viņi lūkojās pēc Baltkrievijas palīdzības, jo pašiem ir grūtāk kā sākumā varēja likties

Jacqueline @ 02.03.2022 00:24

Starpcitu,padalīšos ar nelielu šīs dienas sarunu ar pazīstamo no Maskavas, viņš pats ir armijnieks. Sarunas gaitā no laikapstākļiem aizpeldējam līdz Ukrainai. Apmainijos ar to, ko zinu es, aizsūtiju karavīru sarakstu utt utt., uz ko man atbildēja, ka tas ir feiks un vispār - mūsu visu izskalotās smadzenes ir laiks atgriezt atpakaļ mājās, tas ir - SSSR (kas esot laika jautājums.) Otra lieta, ko minēja - nākamais pēc Ukrainas būšot NATO bāzes, ko spridzinās. Runājot par kodolraķešu draudiem,teicu, ka visticamāk (pagaidām) tā ir tikai iebiedēšanas taktika, uz ko atbildēja, lai pārāk ātri nesapriecājos, Kremlī visi jau bija gatavi. Un gaida prezidenta tālākās pavēles.
Goda vārds nezinu, ko uz to visu atbildēt. Man vienkārši nolaidās rokas.

Izklausās pēc tipiskas utainā okupanta iebiedēšanas taktikas. Viņi takš nav tik debīli un saprot, ka aizskarot kaut vienu Nato valsti un to bāzi, pret utaino okupantu valsti pavērsīsies tādas lielvalstis kā ASV, Kanāda, Vācija, Norvēģija, Francija, Lielbritānija. Utainie okupanti tiešām ir gatavi karot pret 30 Nato valstīm vienlaicīgi? Ja viņi ar Ukrainu netiek galā. Parazītus baltkrievus vēl jāņem palīgā.

Nez, tas armijnieks saprata, ka butiba vini visi ir pasnavnieki. Atomkara gadijuma vins ari bus miris. Agrak vai velak. Un tad kada tur smadzenu atgriesana atpakal?

OnlyHuman @ 02.03.2022 00:30

Bet vai nav tā, ka ja stāsies pret NATO, tad vuspār viņiem beigas? Jo jau par Ukrainu bija runa, ka jau otrajā dienā viņi lūkojās pēc Baltkrievijas palīdzības, jo pašiem ir grūtāk kā sākumā varēja likties

Šķiet, ka viņi gribētu. Un viņu plānos ir uzvarēt Ukrainu un ķerties pie nākamiem. Bet cik reāli tas ir..
Krieviem ziņās jau saka, ka viss notiek, no stress vispār.

OnlyHuman @ 02.03.2022 00:30

Bet vai nav tā, ka ja stāsies pret NATO, tad vuspār viņiem beigas? Jo jau par Ukrainu bija runa, ka jau otrajā dienā viņi lūkojās pēc Baltkrievijas palīdzības, jo pašiem ir grūtāk kā sākumā varēja likties

protams, palika dir**na. Krievija viena pati nav spējīga stāties pretī NATO. Putins savos slapjajos sapņos var ko tādu redzēt tikai..
Tāpat neviens nepļāpā savus kara plānus.
Kādus murgus viņiem pa TV rāda, tas ir cits jautājums..

OnlyHuman @ 01.03.2022 22:30

Kā ir ar psiholoğisko pusi? Kā jūs nomierinat sevi šajos apstākļos? Personīgi lasu ziņas, bet neskatos šausminošos video. Bet tāpat visu laiku nemiers, liekas ka jāskrien jau pagrabā sēdēt

Varbūt izklausīšos pēc briesmīga cilvēka, kurš nav apveltīts ar spēju izjust empātiju, taču tā nav. Mani, tāpat kā jebkuru normālu cilvēku šajā situācijā, sāpina notiekošais, tāpat kā daudzi, pēc pamošanās un pirms gulētiešanas, izlasu jaunākās ziņas, un, tāpat kā daudzi citi, novēlu izturību ukraiņiem, taču neļauju esošajai situācijai ietekmēt manu dzīvi vai veselību. Es, tāpat kā vienmēr, eju uz darbu, guļu, ēdu, atpūšos, priecājos par to, cik skaists ārā laiks un ka no zemes izspraukušies pirmie sniegpulkstenīši. Es neizjūtu bailes, es nekrītu panikā, es neraudu. Kāpēc? Jo ar savām žēlabām un vaimanāšanu es nekādi nepalīdzēšu Ukrainas cilvēkiem. Jo, dzīvodama bailēs, es nespēšu priecāties par šo mirkli - šeit un tagad. Tāpēc, tā vietā, lai domātu par to, ka jāiegādājas pārtikas rezerves, jāmeklē tuvākais bunkurs, kurā noslēpties vai plānotu bēgšanas ceļu kara gadījumā, es izvēlos izbaudīt to mirkli, kurš katram no mums dots šodien. Izvēlos apskaut vecākus un vecvecākus, izvēlos lieku reizi atgādināt mīļotajam cilvēkam to, cik ļoti viņu mīlu, izvēlos iziet garā pastaigā, pasmaidīt, redzot spīdošo sauli un dienas beigās pateikties augstākiem spēkiem par kārtējo nodzīvoto dienu. Saprotu, ka katrs cilvēks pārdzīvo un konkrēto situāciju uztver pa savam un tas ir tikai normāli, taču dzīvošana pastāvīgās bailēs, stresā un šausmās par to, ka varētu notikt kaut kas slikts, ilgtermiņā nevienam no mums nenāks par labu. Jo šis "kaut kas slikts" var notikt rīt, parīt, pēc mēneša vai var nenotikt vispār. To nezina neviens no mums. Tāpēc labāk izmantot katru jaunu dienu un dzīvot to, kā pēdējo, mīlot, apskaujoties, skūpstoties, smaidot un priecājoties kaut vai par katru jaunu saullēktu, kuru piedzīvojam. Izturību visiem! Es ticu, ka viss būs labi.

Nu Krievija viena NATO nav nekāds pretinieks. Jau ar 2 dalībvalstīm būtu pilnīgi gana, lai Krieviju likvidētu, nerunājot jau par to, ja apvienotos visas.

Miaa @ 02.03.2022 00:38

Varbūt izklausīšos pēc briesmīga cilvēka, kurš nav apveltīts ar spēju izjust empātiju, taču tā nav. Mani, tāpat kā jebkuru normālu cilvēku šajā situācijā, sāpina notiekošais, tāpat kā daudzi, pēc pamošanās un pirms gulētiešanas, izlasu jaunākās ziņas, un, tāpat kā daudzi citi, novēlu izturību ukraiņiem, taču neļauju esošajai situācijai ietekmēt manu dzīvi vai veselību. Es, tāpat kā vienmēr, eju uz darbu, guļu, ēdu, atpūšos, priecājos par to, cik skaists ārā laiks un ka no zemes izspraukušies pirmie sniegpulkstenīši. Es neizjūtu bailes, es nekrītu panikā, es neraudu. Kāpēc? Jo ar savām žēlabām un vaimanāšanu es nekādi nepalīdzēšu Ukrainas cilvēkiem. Jo, dzīvodama bailēs, es nespēšu priecāties par šo mirkli - šeit un tagad. Tāpēc, tā vietā, lai domātu par to, ka jāiegādājas pārtikas rezerves, jāmeklē tuvākais bunkurs, kurā noslēpties vai plānotu bēgšanas ceļu kara gadījumā, es izvēlos izbaudīt to mirkli, kurš katram no mums dots šodien. Izvēlos apskaut vecākus un vecvecākus, izvēlos lieku reizi atgādināt mīļotajam cilvēkam to, cik ļoti viņu mīlu, izvēlos iziet garā pastaigā, pasmaidīt, redzot spīdošo sauli un dienas beigās pateikties augstākiem spēkiem par kārtējo nodzīvoto dienu. Saprotu, ka katrs cilvēks pārdzīvo un konkrēto situāciju uztver pa savam un tas ir tikai normāli, taču dzīvošana pastāvīgās bailēs, stresā un šausmās par to, ka varētu notikt kaut kas slikts, ilgtermiņā nevienam no mums nenāks par labu. Jo šis "kaut kas slikts" var notikt rīt, parīt, pēc mēneša vai var nenotikt vispār. To nezina neviens no mums. Tāpēc labāk izmantot katru jaunu dienu un dzīvot to, kā pēdējo, mīlot, apskaujoties, skūpstoties, smaidot un priecājoties kaut vai par katru jaunu saullēktu, kuru piedzīvojam. Izturību visiem! Es ticu, ka viss būs labi.

Paldies tev! Like no manis šai atbildei

Un ar tādu viedokli ir daudzi Krievijā, viņiem ir pateiks, ka ir vareni un neuzvarami. Labākas valsts par Krieviju nav. Tieši šādus vārdus saņēmu.

Jacqueline @ 02.03.2022 00:43

Un ar tādu viedokli ir daudzi Krievijā, viņiem ir pateiks, ka ir vareni un neuzvarami. Labākas valsts par Krieviju nav. Tieši šādus vārdus saņēmu.

Viņi šodien diezko vareni nejūtas. Rindas pie bankomātiem no kuriem naudu nevar izņemt. Bankās iekšā nelaiž. Putļers aizliedzis Krievijas naudu sūtīt uz ārzemēm, drīkst tērēt tikai valsts iekšpusē. Visi brendi no viņiem novēršas. Lidojumi nav. Loģistika arī tūlīt nebūs nekāda.
Utainajiem okupantiem šobrīd ir jādzied dziesma:
DIRSĀ MĒS ESAM
UN ĀRĀ NETIEKAM
TREPES NAV LĪDZI
UN DRAUGI NEPALĪDZ!
Bet viņiem jau draugu vairs nav! Viņi ir palikuši vieni, kā Ziemeļkoreja! To viņiem arī novēlu!

💙💛💙💛💙💛💙💛💙💛

Patiesībā šī visa situācija ir radījusi daudz jautājumus man pašai. Kaut vai par to - ko es jēdzu no rīcības kara draudu gadījumā? To sargs.lv bukletiņu rīcība 72h ietvaros nebiju lasījusi līdz šodienai. Zināju, ka jābūt pārtikas krājumiem, gatavojoties karam - jābūt tādai, kas ilgi glabājas, piemēram, konservi, ar augstu kaloriju daudzumu - rieksti, sukādes utml. Jābūt ūdens rezervēm. Jāpatveras pagrabos, metro utml., ja bombardē. Bet vai es zināju kaut ko vairāk vai gatavojos? Nē. Vai es zinu, kur es bēgtu, ja karš sāktos? Nē. Man daudzdzīvokļu mājai ir pagrabs, bet redzot to, kas notiek Ukrainā, kad visu nolīdzina, vai tas būtu drošs patvērums? Nezinu. Kur citur? Ko es zinu no izdzīvošanas prasmēm? Absolūti neko. Pat uguni bez sērkociņiem neuzšķiltu un zaru slieteni neuztaisītu(saprotu, ka tas nepalīdzētu un neesam arhaiskā laimetā), bet idejiski - es neesmu piemērota tādiem apstākļiem, jo, kad reāli nekas nenotiek - neinteresējies. Un skolās par to īpaši nestāstīja. Bet tā kopumā ir dzīvē derīga prasme - spēt izdzīvot teju bez nekā. Mēs tik ļoti esam ''ierūsējuši'', ka visu pasūtām internetā gatavo, vismaz es. Es neesmu gatava nekam ekstremālam.
Trūkst gan zināšanu, gan psiholoģiski man būtu ļoti smagi.
Sanāca nedaudz off topic, bet tas bija jautājums, ko uzdevu sev pēdējās dienās.
Vai jūs zināt kur jūs bēgtu? Ārpus Latvijas? Ja jā uz kurieni, ja attīstās scenārijs NATO pret Krieviju... Ja Latvijā, tad kur patvertos?

Jacqueline @ 02.03.2022 00:24

Starpcitu,padalīšos ar nelielu šīs dienas sarunu ar pazīstamo no Maskavas, viņš pats ir armijnieks. Sarunas gaitā no laikapstākļiem aizpeldējam līdz Ukrainai. Apmainijos ar to, ko zinu es, aizsūtiju karavīru sarakstu utt utt., uz ko man atbildēja, ka tas ir feiks un vispār - mūsu visu izskalotās smadzenes ir laiks atgriezt atpakaļ mājās, tas ir - SSSR (kas esot laika jautājums.) Otra lieta, ko minēja - nākamais pēc Ukrainas būšot NATO bāzes, ko spridzinās. Runājot par kodolraķešu draudiem,teicu, ka visticamāk (pagaidām) tā ir tikai iebiedēšanas taktika, uz ko atbildēja, lai pārāk ātri nesapriecājos, Kremlī visi jau bija gatavi. Un gaida prezidenta tālākās pavēles.
Goda vārds nezinu, ko uz to visu atbildēt. Man vienkārši nolaidās rokas.

Vispār interesanti - šajā, ka mums ir izskalotas smadzenes un tajā pašā laikā, ka jāatgriežas PSRS, tad jau mums patiesību tomēr stāsta par Putina plāniem 😀 Man atkal nedaudz cita informācija - runāju ar vienu atvaļināto virsnieku no Baltkrievijas, pateica, ka viņa bijušajiem kolēģiem kategoriski aizliedza doties atvaļinājumos, esot jābūt gatavībā - tas viss, protams, neoficiāli, nevienam no ģimenes nedrīkstot teikt, tpc daudzi tad cenšas satraumēties, saslimt, jebkādā veidā, jo iekšēji jau ir paklīdušas runas, cik saprotu no krieviem, kas notiek Ukrainā, liela daļa sāk saprast, braukt negrib, bet baidās atteikties dēļ ģimenēm. Sakot, ka runas ir tādas, ka tur braukt ir pašnāvība, mirušo ir ļoti daudz, vairāk kā ziņo mūsu medijos, esot aizsūtīti galīgi "zaļi" puiši, viņi esot panikā, lietot tehniku nemāk, kur braukt nezin, otrajā dienā daudzus nošāva, lai netraucē, jo atteicās turpināt karu.