Krustvecāku iesaiste

Man ir neoficiāla krustmeita, ja tā var teikt. Tiekamies reti - 1x mēnesī, biežāk nesanāk, bet tajās pašās reizēs ir mana ģimene + krustbērna ģimene, kad satiekamies, parunājam, pastaigājamies.
Vīram ir krustbērni, kurus nav redzējis gadiem. Arī man ir izbrīns par to, jo nešķiet pareizi, bet neko neizdarīsi.
Mans viedoklis - ir aplami piekrist būt par krustvecākiem tikai tāpēc, ka kāds prasa, neērti atteikt vai tāpēc, ka tas ir radinieka vai drauga bērns. Kā arī mazus bērnus kristīt..Man jau šķita, ka pasaule ir izaugusi līdz tam, ka nav jākristī bērni bez viņu prasīšanas (zīdaiņus un tādus, kas nemāk paust viedokli). Bērnam, tāpat kā pieaugušajam pašam būtu jāizdara šī izvēle -kristīties vai nē.
Ar manu draudzeni pārrunājam manas krustmeitas ikdienu, bet nav tā, ka bieži sūta bildes vai kaut ko ''krautu virsū''. Tev nepavisam nebūtu jārisina citu problēmas un jāapjūsmo kkas.. Esi bērna draugs, pavadi laiku ar viņu, pieskati, ja vari.
Varbūt der atskatīties kādas jums iepriekš bija ar radiem attiecības, kādas tās bija pirms šīs izvēles un pirms viņiem bija bērns.

Man ir krustdēls. Patiesībā nemaz nevēlējos būt krustmāte. Piekritu tikai tādēļ, ka viņa vecāki ļoti lūdza un citu variantu viņiem nebija. Nekāda dižā komunikācija mums nav. Iesaistos tiktāl, ka neaizmirstu un apsveicu puiku dzimšanas dienās un citos svētkos, nosūtu kādu dāvaniņu. Klātienē tiekamies reti.
Nedomāju, ka krustvecākiem būtu jāuzņemas bezmaz vecāku pienākumi un jāaudzina krustbērns kā savējais. Ja kāds vēlas tā darīt - ļoti jauki - bet pienākums tas nav.

Ja ņem vērā krustvecāku īsto būtību- ja nu ar vecākiem kaut kas notiek, tad uzņemas atbildību par bērnu.
Dāvanas nav galvenais, manuprāt, uzturēt labu saikni ar pašu bērnu, ja ir iespēja un vēlme kaut kur kopā ar bērnu aizbraukt, piem. Zoo, kāds leļļu teātris, kopā paēst saldējumu :)

Sauleee @ 02.02.2022 17:10

Ja ņem vērā krustvecāku īsto būtību- ja nu ar vecākiem kaut kas notiek, tad uzņemas atbildību par bērnu.
Dāvanas nav galvenais, manuprāt, uzturēt labu saikni ar pašu bērnu, ja ir iespēja un vēlme kaut kur kopā ar bērnu aizbraukt, piem. Zoo, kāds leļļu teātris, kopā paēst saldējumu :)

Tieši tā. Tāpēc es izvēlējos savai meitai krustvecākus tos cilvēkus, par kuriem esmu droša, ka ja manis nebūs, meitiņa tur tiks mīlēta un audzināta kā savējais bērns. Neatkarīgi no tā cik viņai būtu gadi.

Bet atbildot uz jautājumu, jāskatās cik tuvu esat kā paziņas. Ja pēc piekrišas esot par krustvecākiem, pēkšņi ir n-tās ziņas kā viņiem iet katru dienu (pat ja to sūta paši bērna vecāki nevis krustvecāki), tad man tas liktos pārspīlēti. Man pietiek, ja painteresējās vismaz reizi mēnesī kā bērniņam iet. Kaut vai zinot, ja ir slimojis, vismaz apjautāties pēc nedēļas kā mazais jūtas. Galvenais, atcerēties bērna svarīgās dienas - dzimšanas, vārda dienas. Dāvanas man nav būtiskas, labāk, lai piezvana kaut vai ar video zvanu reizi mēnesī, lai mazais atpazīst.

Es ne pa tēmu, bet kā ir jums…Ja jūsu masas vai brāļa bērns nav kristīts , jūs taču tā pat viņu saucat par krustbērnu ? Jo nu kā savādāk pateikt? 😅 ok mani var saukt par tanti, ne krustmāti, bet nu…citreiz esmu teikusi ka jāiet izņemt krustbērns no bērnudārza un man jautā vai bērns ir kristīts un esmu krustmāte.? Tad aizdomājos , a kā tad man to masas bērnu saukt, tā arī teikt masas bērns vai? 😅

Sophi @ 02.02.2022 20:15

Es ne pa tēmu, bet kā ir jums…Ja jūsu masas vai brāļa bērns nav kristīts , jūs taču tā pat viņu saucat par krustbērnu ? Jo nu kā savādāk pateikt? ? ok mani var saukt par tanti, ne krustmāti, bet nu…citreiz esmu teikusi ka jāiet izņemt krustbērns no bērnudārza un man jautā vai bērns ir kristīts un esmu krustmāte.? Tad aizdomājos , a kā tad man to masas bērnu saukt, tā arī teikt masas bērns vai? ?

nuu, es sauktu par māsas bērnu jā, jo krustbērns īsti tas nav :D

Sophi @ 02.02.2022 20:15

Es ne pa tēmu, bet kā ir jums…Ja jūsu masas vai brāļa bērns nav kristīts , jūs taču tā pat viņu saucat par krustbērnu ? Jo nu kā savādāk pateikt? ? ok mani var saukt par tanti, ne krustmāti, bet nu…citreiz esmu teikusi ka jāiet izņemt krustbērns no bērnudārza un man jautā vai bērns ir kristīts un esmu krustmāte.? Tad aizdomājos , a kā tad man to masas bērnu saukt, tā arī teikt masas bērns vai? ?

Savas masas meitu saucu par krustmeitu. Mums ir ljoti tuvas attiecibas. Biezi njemu lidzi celjojumos un protams apmaksaju visus izdevumus. Ljoti ljoti milu vinju un vinja man ir ka meitinja ❤️ Ljoti daudz pavadiju ar vinju laiku jau no pashas dzimshanas. Un vinja sakuma ari mani sauca par mammu plus mans vards. Kad paaugas,nekad nav uzrunajusi mani Tante,bet varda. Vispar besi ara vards Tante. Gadas situacijas,kuras mammas saviem berniem kaut ko aizrada un nosauc mani par tanti “netrauce Tanti” vai lidzigi. Es vienmer pagriezos un pasaku,ka es neesmu tante,bet Sieviete!

Man ir krustvecāki, kas vispār ar mani nerunā 😂 kā bērns būdams priecātos arī par apsveikumu dzimmenē un vārda dienā. Iespējams arī Ziemassvētkos. Par pārējo nav jau ko baigi iespringt. 🥳

Divina di vino @ 02.02.2022 20:36

Savas masas meitu saucu par krustmeitu. Mums ir ljoti tuvas attiecibas. Biezi njemu lidzi celjojumos un protams apmaksaju visus izdevumus. Ljoti ljoti milu vinju un vinja man ir ka meitinja ❤️ Ljoti daudz pavadiju ar vinju laiku jau no pashas dzimshanas. Un vinja sakuma ari mani sauca par mammu plus mans vards. Kad paaugas,nekad nav uzrunajusi mani Tante,bet varda. Vispar besi ara vards Tante. Gadas situacijas,kuras mammas saviem berniem kaut ko aizrada un nosauc mani par tanti “netrauce Tanti” vai lidzigi. Es vienmer pagriezos un pasaku,ka es neesmu tante,bet Sieviete!

Piekrītu. Mani māsas bērni sauc tikai vārdā. Viņi zina, ka esmu pēc radniecības viņiem tante,taču nekad tā mani nav saukuši. Man tas liekas diezgan svešs un auksts vārds, ņemot vērā, ka mums ir ļoti mīļas un siltas attiecības.

Man nav krustvecāki.

AnnaStokholm @ 02.02.2022 23:11

Man ir krustvecāki, kas vispār ar mani nerunā ? kā bērns būdams priecātos arī par apsveikumu dzimmenē un vārda dienā. Iespējams arī Ziemassvētkos. Par pārējo nav jau ko baigi iespringt. ?

Manējie arī ar mani vispār nekontaktējas :D Kaut kad bērnībā apsveica svētkos, satikāmies, dāvināja dāvaniņas, kā bērns par to priecājos, bet nu neauklēja mani. Vēlāk vecākiem ar viņiem pajuka draudzīgās attiecības un tad pa lielam viss arī man beidzās ar krustvecākiem. Baigi nepārdzīvoju :D Bērnībā laikam tas ir svarīgāk

Leta,
Ja Tev ir sajūta, ka nevajag, tad nevajag. Manuprāt šādu lēmumu pieņemot, visiem iesaistītajiem jābūt pārliecinātiem, ka viņi to vēlas. Citādi vēlāk var nesmuki sanākt, kad bērna vecākiem ar krustvecākiem attiecības pasliktinās un vairs negrib satikties un beigās cieš bērns.
Lai gan es arī neuzskatu, ka krustvecākiem jākļūst bezmaz vai par otrajiem vecākiem, it īpaši, ja tie ir sveši cilvēki, ja māsa vai brālis tad vēl saprotams. Tāpēc man šķiet dīvaini un ļoti pārspīlēti satikties un sazināties ļoti bieži - kā te viena minēja, ka tiekoties "ļoti reti", tikai reizi mēnesī - nopietni?! reizi mēnesī, tas ir reti??? Man tas šķiet ļoti, ļoti bieži 😁 Manuprāt 1-2 reizes gadā satikties ir pilnīgi pietiekami.

Lovisa @ 03.02.2022 12:50

Leta,
Ja Tev ir sajūta, ka nevajag, tad nevajag. Manuprāt šādu lēmumu pieņemot, visiem iesaistītajiem jābūt pārliecinātiem, ka viņi to vēlas. Citādi vēlāk var nesmuki sanākt, kad bērna vecākiem ar krustvecākiem attiecības pasliktinās un vairs negrib satikties un beigās cieš bērns.
Lai gan es arī neuzskatu, ka krustvecākiem jākļūst bezmaz vai par otrajiem vecākiem, it īpaši, ja tie ir sveši cilvēki, ja māsa vai brālis tad vēl saprotams. Tāpēc man šķiet dīvaini un ļoti pārspīlēti satikties un sazināties ļoti bieži - kā te viena minēja, ka tiekoties "ļoti reti", tikai reizi mēnesī - nopietni?! reizi mēnesī, tas ir reti??? Man tas šķiet ļoti, ļoti bieži ? Manuprāt 1-2 reizes gadā satikties ir pilnīgi pietiekami.

pateicu reti, jo dzīvojam tomeŗ visi Rīgā, un iespēju robežās varētu tikties biežāk, ja gribētu. Ja dzīvotu katrs savā Latvijas galā, tad protams būtu vēl retāk :D atkarīgs no apstākļiem.

Es savu māsas dēlu saucu par krustdēlu, un man ļoti patīk, ja mani sauc par tanti. Manā prātā vārds “tante” nesaistās ar ko svešu vai pārāk nopietnu. Jauki.
Man draudzene ir krustmāte bērniņam, un viņi vispār satiekas labi ja reizi gadā. Cik saprotu daudzi piekrīt tikai ķekša dēļ, apmēram tā - ja piedāvā tad kādēļ ne.

Cik noprotu, ir cilvēki kuri šo krustvecāku lietu uztver ļoti nopietni, bet man ar krustvecākiem vispār nekad nav bijis nekāds kontakts un es par to pat ikdienā neaizdomājos.
Autores vietā ar bērna vecākiem pārrunātu situāciju un netieši "ieminētos" par kaut kādam robežām sakarā ar krustvecāku lomu viņu un bērna ikdienā jo manuprāt un cik manā izpratnē tālu vai ne tik tālu aiziet lidz šim jēdzienam "krustvecāki" ir tāda nozīme, ka krustvecāki palīdz gadījumos kad paši vecāki nevar izdarīt kadas konkrētas lietas tapec lūdz krustvecāku palīdzību.
Un pat ja vecāku un krustvecāku starpā notiek kāds konflikts sakarā ar nespēju sadalīt un norobežot pienākumus, tad domāju, ka bērnu tas ietekmēs vismazāk.

Laikam jau šeit vairāk ir runa par savstarpējām attiecībām starp pieaugušajiem. Bērniņam esam pieķērušies, viņš mums ir īpašs, ir cieša saikne, sekojam līdzi un atbalstam jau no punča laikiem. Un esam gatavi būt arī turpmāk cieši klātesoši. Tas, kas manī rada bažas ir pieaugušo neētiska attieksme pret mums - pārlieku sevis izcelšana un noniecināšana, pat izsmiešana.
Tādi it kā sīkumi, bet ik pa laikam kaut kas tāds “izlec”.

Kaut vai , piemēram, epizode ar manu vārda dienu, kas sakrīt ar Ziemassvētkiem,kad bija mūsu kārta svētkus rīkot pie sevis un uzņemt visus radus. Tā kā šai ģimenei nebija iespēja atbraukt ar auto, aizbraucām pakaļ un pēc svinībām arī nogādājām mājās. Viss tā kā būtu kārtībā, bet jau nākamajā dienā saņēmu ziņu no šīs ģimenes tā starp citu, ka es kā namamāte biju ne tādu kleitu uzvilkusi, krāsa nekāda, garums neīstais un es pati vispār nekāda un svētkus izglāba tas, ka viņi bija ieradušies, viņi un krustbērns bija vakara nagla. Tajā vakarā bijām plašākā ģimenes lokā, visi bija aktīvi, saposušies, iesaistījās vakara aktivitātēs, nevarētu teikt, ka kādu īpaši būtu jāizceļ, jo vakars bija izdevies. Replikas nepatīkamas un neētiskas, pēc svētkiem parasti pasaka paldies par uzņemšanu vai nesaka neko.

Sauleee @ 02.02.2022 17:10

Ja ņem vērā krustvecāku īsto būtību- ja nu ar vecākiem kaut kas notiek, tad uzņemas atbildību par bērnu.
Dāvanas nav galvenais, manuprāt, uzturēt labu saikni ar pašu bērnu, ja ir iespēja un vēlme kaut kur kopā ar bērnu aizbraukt, piem. Zoo, kāds leļļu teātris, kopā paēst saldējumu :)

Nepiekrītu pilnībā, ja ar vecākiem kas notiks tad bernu audzinat turpāk tik uzticēts radiniekiem, ne jau meklē krustvecākus.
Vest savus bērnus pie kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei (jābūt draudzes locekļiem).

Pēc autores komentariem, personīgi man škiet, ka paši esat bērna vecākus pieradinājuši ar savu klātbūtni, uzmanību utt, un ņemot vērā, ka cilvēki ir dažādi, tad iespējams bērna vecākiem šķiet ka var jums nedaudz uzkāpt uz galvas jo zin ka jūs tapat esat un būsiet labsirdīgi un atbildīgi. Kādreiz jābūt vēsākiem.