Sveiki.
Situācija sekojoša. Savā laikā es esmu muļķības darījusi, krāpusi dēļ sava stulbuma. Gadus atpakaļ vīram darbā bija romāns (sarakste), sanāca uzķert, kad sarunājās ar paziņu par romānu. Par cik, biju 100% pārliecināta partnerī, tad sākās revidēšana, ko tad vēl viņš slēpj. Atklājās, ka bija mēģinājis sakontaktēties ar eskorta servisu (kamēr bija komandējumā), bet tiku nostādīta kā paranoiķe, kaut biju epastu pati savām acīm redzējusi. Kopš tā laika, man periodiski uzrodas okšķerēšanas tieksmes.
Nesen darbā uzradās jauna kolēģe, vienu reizi vīrs pie viņas bija 4 h, kaut teica, ka tikai runāja. Pēc tā pāris vakarus vīrs aizkavējās - tad benzīntankā liela rinda, tad parādniece pusotru stundu jāgaida, kamēr atbrauks.
Mums ir plāns seksuālās dzīves atsvaidzināšanai pieaicināt vēl vienu meiteni, esam meklèjumos.
Pagājušajā nedēļā biju papildus maiņā (nakts), bērnu vīrs aizsūtīja pie draudzenes. Nākamajā dienā mocīja dīvaina sajūta, jo pelnutraukā bija cigaretes, kuras nelietojam, ūdens pudele, kuru nedzeram, paļaujoties uz intuīciju, miskastē atradu izlietotu prezervatīvu... Man tika paskaidrots, ka viņš to izmantoja esot viens, lai paildzinātu (trenētos) gadījumā, ja meiteni atradīsim. Saka jau, ka, ja gribētu aiziet, tad aizietu. Tīnītis arī viņš nav un trofeju vākšanas laiks ir pagājis.
No vienas puses es gribu ticēt, kaut saprotu, cik aplama ir visa situācija, bet kā es bez pierādījumiem varu šķirties, turklāt, es baidos šķirties. Ja viņš konkrēti atzītos, ka ir bijis ar citu, es varbūt pārdzīvotu, jo arī esmu darījusi viņam pāri, bet es zinu, ka viņš nekad neatzītos un par visām varītēm visu noliegtu. Ko man darīt?
Saprotu, ka murgaini uzrakstīts, bet savādāk nesanāk.