Sveikas:)
Gribēju uzklausīt viedokļus, par šādu situāciju..
Iepazinos ar meitene darbā, viss darba laiks jāpavada vienā telpā. Viss bija forši, sadraudzējāmies, ES mēdzu atrast laiku lai paliktu pie viņas pa nakti, dzimšanas dienā aizbraucu ar baloniem, uztaisīju pārsteigumu.
Pēc kāda laika viņa izšķiras ar tā laika draugu, protams, biju blakus un atbalstīju kā varēju. Tad uzradās cits, sākam mazāk laika pavadīt kopā, jauni draugi no viņas jaunā puiša puses. Okey, tāpat strādājam kopā un darbā esam vienā telpā, visu izrunājam kas jauns, kas noticis un tt.
Tagad atkal izķīrās, izvācas no dzīvokļa. Atrada kur dzīvot, protams palīdzēju izkrāmēt mantas un visu pārējo, kā arī paliku pirmajo nakti ar viņu jaunajā dzīvoklī.
Nākamajā dienā pēc viņas teiktā, ka viņai taču nebūs ko tagad darīt vienai , piedāvāju braukt pie sevis uz manam mājām. Uz ko viņa atbildēja , ka negribot. Pēc kadas stundas, saka, ka braukšot tur ciemos un varēšot arī palikt pa nakti. Pēc kā protams, mans garastāvoklis sabojājas. Un sāku vispār aizdomāties, ka beidzot ar viņu jāaiztur tikai darba attiecības.
Kāds ir jūsu viedoklis? Domas par šādu situāciju?
Nav pirmā x kad piedāvāju palikt pie sevis, vienmēr tiek atteikts, bet es viemēr labprāt atradu laiku un devos pie viņas lai atbalstītu vai vienkārši kopā pavadītu laiku.