Negribu bērnu

Izrunāties. Ja nevar atrast kompromisu, tad neko. Stāvoklī būs jābūt tev, jābaro mazais arī un tomēr bērna pirmais dzīves laiks vairàk ir uz mammu. Ja neesi tam gatava, tad neesi. Un punkts. Ja vīrietis to nesaprot un vēl draud ar šķiršanos.. Cmon bērns ir tik milzīga atbildība. Tam jābūt gataviem ir abiem partneriem.
Būtībā , ja ši izrunāt nevar un viņš tevi nesaprot un negrib saprast, tad īsti neredzētu nākotni šadām attiecībām.

Nevar piespiest tevi uz to,kam neesi gatava.
Izskatās,ka jums ir atšķirīgi mērķi tuvākajai nākotnei, vīrietis vēlas ģimeni,tu vēl nē.
Par to,ka ir pat gatavs šķirties,man liktu aizdomāties,vai ir vērts turpināt attiecības.

Tā būtu ļoti liela kļūda ja Tu dzemdetu bērnu tikai tāpēc, ka to grib kāds cits

Nekādā gadījumā nepiekrīti, ja pati to nevēlies! Zinu tik daudz ģimeņu, kur vīrietis tik ļoti gribēja bērnu, nu tik ļoti!!! Bet kad piedzimst, tad vispār vairs neiesaistās un pilnīgi viss tiek uzgrūzts sievietei! Gadījumā, ja arī sievete bērnu ļoti vēlējusies, gan jau kaut kā var tikt galā, bet gadījumi, kad tā nav bijusi sievetes iniciatīva, ir ļoti bēdīgi.

Es saprotu gan tavu nostāju , gan tava vīrieša!
No tavas puses ir skaidrs, ka ģimenei neesi gatava un vēlies brīvību, bet tavs vīrietis ir nobriedis spert nākamo soli un viņu var saprast. Galīgi neuzskatu, ka viņš tev “draud” šķirties, ja nebūs bērns, jums vienkārši sāk nesaskanēt dzīves plāni un tavs vīrietis saprot, ka ar tevi esot kopā tas tik ātri nenotiks (kā pati rakstīji)
Vai nu jus nonākat pie kompromisa vai šķiraties, iespējams, ka jūs abus gaida kaut kas labāks.
Ja tev nav tā sajūta, ka tagad gribi no tā vīrieša bērnu, tad pastāv iespēja, ka arī vēlāk negribēsi!
Man bija līgavainis, piecus gadus bijām kopā un es pat nepieļāvu domu, ka gribētu bērnu tajā laikā.
Izšķīros, pēc neilga laika satiku savu tagadējo vīru un pēc pāris mēnešiem jau biju stāvoklī, jo esot kopā ar viņu, es gribēju pilnīgu visu - apprecēties, ģimeni, bērnu , iztēloties vecumdienas utt.
Pilnīgi pretējas sajūtas!
Tāpēc iesaku tev padomāt, vai ir vērts tērēt vienam otra laiku, ar to ka negribi tagad bērnu, bet tavs vīrietis grib, tu viņu padari tikai nelaimīgāku.

Man ir līdzīga situācija, bet ne tik ļoti intense, sāk tikai ar vien vairāk vedināt uz ideju par bērniem.
Itkā esam visu izrunājuši, bērnus plānosim vēlāk, bet ja godīgi, esmu tādēļ aizkaitināta - vīrietim jau viegli to prasīt, pašam nebūs 9 mēnešus jāstaigā pie ārstiem, jāpārcieš dzemdības un pēcdzemdību laiks. Un vēl uz diezgan ilgu periodu jāatsakās no karjeras.

Iedod vinjam palasiit caalja portaala peecdzemdiibu sadalju. Nez vai tik nasks buutu uz dzemdeeshanu, ja pasham buutu jaadzemdee.
Ja shis gatavs shkjirties, jo nedabuu kaaroto uz sitienu, man arii liktu paardomaat, vai turpinaat taadas attieciibas. Un kas buutu, ja staavoklii palikt nevareetu? Vai ja buutu spontaanais aborts? Vai ja beernam buutu probleemas? Paceltu asti un aizskrietu mekleet kaadu, kura var/grib dzemdet kaa kakjene? Vinjam kas ir primaarais - miiljotaa sieviete vai shim staigaajoshu inkubatoru vajag?
Un te autore grib veelaak nevis nekad, kur vispaar ir probleema, kaa beernam - mantinju vajag tieshi un tagad.

Tev ir tiesības negribēt tagad vai negribēt vispār, bet arī tavam vīrietim ir tādas pašas tiesības gribēt. Vai nu kompromiss, vai katram savs ceļš. Jā, tas otrais variants varbūt liekas nežēlīgs, bet kāpēc vienam jāziedo savs laiks, lai gaidītu - būs vai varbūt nebūs vispār? Un tas attiecas arī uz apgrieztu situāciju. 5 gadi attiecībās ir diezgan daudz, lai spertu kaut kādus nākamos soļus, vai vismaz spētu izrunāt, kad un kā tie tiks veikti.

Nezinu..man liekas,ka ar to ir jārēķinās,ja satiecies ar vecāku vīrieti..(nesaku ka ir vecs)

Gribēt bērnu nav slikti un arī negribēt bērnu nav slikti. Katram tas posms pienāk savādāk. Taču piekrītu, ka ja nejūti, ka vēlies, to nav jādara otra cilvēka dēļ. Jo, kā jau te minēja, tu nesīsi vislielāko atbildību par mazo. Man drīzāk šķiet, ka tavam vīrietim gribas kaut kādu virzību attiecībās. Varbūt izrunājat, ka tā virzība var notikt citos aspektos. Piemēram laulībā. Ja neesat precēti, man godīgi sakot liekas mazliet dīvaini gribēt bērnu, bet neuzņemties atbildību par laulību un nesaistīties ar otru cilvēku. Bērns man šķiet ir 10x ielāka atbildība. Ja laulību negribas, tad jādomā citi varianti, bet jebkurā gadijumā piekāpties par labu bērnam nav tas pats kas piekāpties, kurš šodien izsūknēs grīdu un pacels uz grīdas esošo zeķi. Esi gudra.

Turklāt man šķiet, ka vīrieši vispārināti nesaprot, ko nozīmē bērns. Aizkulises ir daudz savādākas, nekā tās var redzēt Instagram ģimeniskajās bildēs. Nezinu kā nopelns tas ir, bet man šķiet ka daudzi vīrieši bēbja būšanā vistrakāko iedomājas pampera maiņu. Tāpēc gribēt ir viens, bet morāli tam būt gatavam abiem diviem , būt gatavam iet cauri visiem tiem pamperiem, negulētajām naktīm un vel 100 lietām prasa daudz nervu. Un lielākoties tieši mātes nervu. Tāpēc ir kārtīgi jāizrunā, vai vispār cilvēks reāli aptver ko tas nozīmē.

Vai vins vēlas precēties ar tevi? Ja ne, tad kāda sakara prasa bērnu?

Es biju kopā ar tādu cilvēku, tajā laikā vēl studēju pēdējo gadu bakalaurā,attiecīgi plānoju tālāk arī maģistrantūru, taču mans bijušais draugs nolēma,ka man pietiks ar bakalauru un jākļūst par vecākiem. Es protams, biju pilnīgi pret, pašā attiecību sākumā biju arī teikusi, ka šaubos vai vispār vēlēšos kādreiz bērnus.
Rezultātā kopā bijām vēl kādus pāris mēnešus, kuri abiem izvērtās mokoši un pārmetumu pilni.

Es arī zinu pāri, kur bija vecumu atšķirība un meitene nebija vēl gatava bērniem. Tāpēc abi nolēma tomēr doties katrs savu ceļu.
Jums abiem jaizrunājas. Jāsaprot vai vīrietis ir gatavs gaidīt, kad abi būsiet gatavi. Zinot sievietes varbūt arī tā, ka tev pēc 3 mēnešiem tomēr jau sagribas bērniņu, bet, protams, tu pati pazīsti sevi vislabāk. :)

Kas tā par dīvainu sievieti kurai pēc 3 mēnešiem mainas domas par tik nopietnu lēmumu?! Nav jau matu krāsa :D

Santa1992 @ 02.01.2022 14:53

Kas tā par dīvainu sievieti kurai pēc 3 mēnešiem mainas domas par tik nopietnu lēmumu?! Nav jau matu krāsa :D

Varētu padomāt, ka bērnam jāgatavojas 10 gadus un jāuztaisa konspekts kas, ko un kapēc.

Ja negribas bērnu varu būt tavs jaunais vīrietis, jo man arī negribas sīkos, bùsim uz viena viļņa.
Ja ir interese raksti PM.

Sisenis, tas, ka domas par bērna plānošanu nemainās ik pēc 3 mēnešiem (nobriedušiem cilvēkiem), nozīme ti murgu ko Tu uzrakstīji? Vnk vērsu uzmanību uz to, ka tas ir nopietnāk nekā spontāna ideja vai iegriba. Vismaz tā tam vajadzētu, nezinu kāpēc tas rada tevi vēlmi uzdirst kko :D izskatās, ka Tev ir tikai melns vai balts domāšana par to.

Santa1992 @ 02.01.2022 16:15

Sisenis, tas, ka domas par bērna plānošanu nemainās ik pēc 3 mēnešiem (nobriedušiem cilvēkiem), nozīme ti murgu ko Tu uzrakstīji? Vnk vērsu uzmanību uz to, ka tas ir nopietnāk nekā spontāna ideja vai iegriba. Vismaz tā tam vajadzētu, nezinu kāpēc tas rada tevi vēlmi uzdirst kko :D izskatās, ka Tev ir tikai melns vai balts domāšana par to.

Es gan teiktu ļoti pretēji. Bet viedokļi ir dažādi un neviens no tiem nav nepareizs.

Sisenis, ļoti pretēji būtu kā? :)