Labdien!
Gribēju noskaidrot jūsu viedokli, varbūt kādai tā ir bijis līdzīgi..
Tā ir sanācis, ka visu šo gadu esmu bijusi ļoti aizņemta ar saviem diviem darbiem, pa iepriekšējo gadu man ir bijusi sevišķi negatīva pieredze privātajā dzīvē, patiesībā tas sākās jau 2020.gada otrajā pusē, parasti esmu cilvēks, kurš salīdzinoši ātri “atiet” no tādiem pārdzīvojumiem, bet, diemžēl, pa šo decembra mēnesi sapratu, ka mani pārdzīvojumi par šo tēmu tikai ir pastiprinājušies..ja vēl 2021.gada pavasari/vasara jutos atvērta jaunām lietām, tad tagad, diemžēl, ir pazudusi vēlme iet ārā (ja eju, tad bieži viena) un komunicēt vispār ar kādu.(gan ar draugiem, gan ar ģimeni) Attiecībā uz darbu spēju savākties, arī finansiāli šobrīd viss ir tik labi un stabili, iepriekš vienmēr bija nestabila situācija. Esmu ieviesusi sev hobijus un nodarbes, kas man būtībā patīk, esmu sākusi daudz veselīgāk ēst, lasīt un skatīties interesantas grāmatas un materiālus, kuriem it kā vajadzētu mani motivēt. Bet es, diemžēl, nejūtos priecīga, tā ka vispār 0. Tāda sajūta, ka šī viena problēma privātajā dzīve man ir sabojājusi visu dzīvesprieku! (Konkrēti šī problēma - es sastrīdējos ar kādu sev ļoti svarīgu cilvēku, es sastrīdējos ļoti nopietni un mēs pārtraucām jebkādu kontaktu, es sapratu, ka visu laiku domāju par šo konfliktu, un tādēļ izlēmu izrunāties(pēc speciālista ieteikuma) , bet otrs cilvēks reaģēja uz to daudz negatīvāk un izrādīja agresiju, un nevēlējās ar mani salīgt mieru, vismaz tā lai nepaliktu pēc tā slikta sajūta..
Mentāli es katru dienu atgriežos pie šīs situacijas. Ne darbs, ne lielā aizņemtība, ne tikšanās ar citiem man nepalīdz novērsties. Esmu vairākas reizes gada laikā vērsusies pie dažādiem speciālistiem, periodiski lietoju zāles, jo ir problēmas ar miegu.. man arī ir labas attiecības ar ģimeni un draugi, kas uzklausa. Bet man nekas no tā visa nesagādā vairs prieku un liekas, ka esmu piekususi no šī stāvokļa.
Varbūt tomēr kādam ir vēl kadi ieteikumi šāda situācija?
36
