Sveikas, meitenes.
Esmu nolēmusi šķirties no sava vīrieša, ar ko kopā esam gandrīz 8 gadus. Sākumā sagājām kopā, kad bijām tikai kā draugi. Bet laika gaitā tās kļuva par romantiskām attiecībām. Man viņš kā vīrietis nekad nav īsti piesaistījis, drīzāk kā draugs, bet kaut kā izveidojās ļoti, ļoti spēcīgs pieradums. Viņš vēlētos no manis bērnu un apprecēties, bet es visu laiku šo tēmu atlieku, jo saprotu, ka patiesībā, lai arī cik dumji tas skan, es vēlos ko labāku. Nav viņš mans īstais. Viņam jau ir divi pieauguši bērni no citām attiecībām. Vēlos patiešām iemīlēties, ne tikai mīļu un harmonisku kopdzīvi. Vēlos mērķtiecīgāku un arī +/- sava vecuma vīrieti blakus. Jā, viņš par mani nenormāli rūpējas, ļoti mīl, bet es negribu no viņa bērnus un neredzu nākotni kopā.
Man ir 30 gads,viņam 45. Tikai velku un velku tos gadus, sapņojot, ka reiz viss mainīsies un atradīšu īsto. Neesmu jau sen aizgājusi, jo diemžēl neesmu no tām pašpietiekamajām sievietēm. Man vientulība ir ļoti sāpīga tēma, riebjas būt, gulēt vienai. Ir dažas draudzenes, bet ne jau viņas brauks katru vakaru man rociņu turēt.
Finansiāli esmu neatkarīga, bet, protams, lielu robu budžetā iesitīs īres dzīvoklis, jo līdz šim dzīvoju viņa mājā, un nekas nebija jāmaksā.
Bet man ir 30 gadu, iekšēji saprotu, ka arī pēc 10 gadiem manās sajūtās nekas nebūs mainījies, tikvien kā pazaudēti gadi.. un taisīt bērnu ar vīrieti, ar ko neredzu nākotni??
Viņš gan man pateica (izstāstīju, ka vēlos šķirties), ka mani nekad neviens nemīlēs tā kā viņš. Un ka visi foršie vīrieši manā vecumā jau sen ir precēti, ka es neko nedabūšot tāpat, tikai vienas nakts sakarus... Vai tiešām tā ir? 30 gados nevar atrast mīlestību un izveidot jaunu ģimeni?
Reāli ir tā, ka viņš ļoti mani mīl, uz citām vispār nesaskatās, izturas kā pret dievieti, bet es diemžēl gan metu acis uz citiem... Tas arī liek saprast, ka nu nav mūsu attiecībās viss riktīgi. Pati jūtos sievišķīga, pievilcīga, forša un vēl jauna. Bet vai jūs uzskatāt, ka ir prātīgi aiziet no laba, mīloša vīrieša tikai tāpēc ka nav mīlestības? Priecāšos, ja kāda meitene padalīsies ar savu līdzīgo pieredzi. Esmu nolēmusi iet projām, bet ir ļoti sāpīgi un smagi tāpat.