Sveikas!
es konstanti jūtos neiederīga un nevaru izveidot ilgstošas attiecības ar cilvēkiem... es nezinu, varbut tāpēc, ka izbaudu vientulību? Bet attiecības man ar citiem vispār nevedas.. draudzības izveidojas skolā, studijās, bet tās nekad nav ilgnoturīgas... tiklidz noslēdzas posms, cilveki pazūd no dzīves...ok, vajag uzturēt draudzības, es sakuma censos un tad šķiet nezinu - bezjēdzīgi? Vienkārši saprotu, ka man nav vēlmes/spēka regulāri tikties...
Tāpat lielās kompānijās es jūtos slikti. Es nevaru atraisīties. Esmu mēģinājusi darboties paspārvaldē, it kā cilvēki forši bija, bet es nevarēju atraisīties, vienmēr bija neomulīgi un neērti un kautrība izteikties....
Patiesībā es biezi vien, kad satiekos ar kādu, pieķeru sevi pie domas, ka gribu ātrāk mājās tikt, ka man ir nogurums no cilvēkiem, tā kā cilveki izsûc energiju..
Esmu domājusi, ka vienkarsi esmu introverts un tāpēc kontaktus tik bieži neprasās, bet tajā pat laikā man skumji, ka es paliekošas attiecības neizveidoju - ne milestiba, ne draudzības.... un noskatos ar skaudību uz draugu grupām, kas ir citiem, lai mestos piedzīvojumos...
Nē, es nesūdzos, viekāesi domāju varbūt vēl kādsi tā ir? It kā gribas piedzīvojumus, jautrību, daudz draugu, bet tajā par laikā cilvēki nogurdina un nav spēka/vēlmes uzturēt attiecības?