Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Ko jūs ieteiktu darīt?

 
Reitings 47
Reģ: 26.10.2021
Sveikas.
Gados 8-9 man šķīrās vecāki, līdz šim vienmēr domāju, ka nekad tā īsti par to neesmu pārdzīvojusi , tiešām neraudāju, nestresoju, biju pieradusi, ka tēta nav bieži mājas u.t.t. Bet tagad atskatoties uz to laiku saprotu ļoti daudz lietas, iespējams šķiršanās bija vainīga , vai veicināja manu psihisko stāvokli. Nezinu cik īsti man bija gadi kad pirmo x viss sākās, iespējams jau 9ņos gados. Kas īsti sākās? Paskaidrošu ar piemēriem-
1) es dienā varēju mazgāt rokas pat 40x , jo viss kam pieskāros likās netīrs, pēc kāda laika man rokas bija tik sausas, ka plaisāja līdz asinīm.
2) man vajadzēja perfekti nolikt čības pie gultas, tā lai es ar visiem pirkstiem viņām pieskartos, un domāju ja to neizdarītu tad kaut kas slikts notiktu .
3) ieliekot skapī drebes gabalu arī bija jāpieskaras pie drebes gabala ar visiem pirkstiem, piem.6x pēc kārtas, un domāju, ja to neizdarīšu , piem.nomirs tāds un tāds cilvēks .
4) pārbaudīt gāzes plīti un pieskarties visiem slēdžiem 3 vai 6x pēc kārtas, pārliecinoties, ka visi ir nogriezti U.t.t.
Bija saasinājumi un uzlabojumi, bija laiks kad pārgāja. Pastiprināti bija pat līdz 12 gadiem. Bija pat tiešām grūti brīži cīnoties ar savām domām , es tiešām cīnījos ar to situāciju jau tajā laikā, jo sapratu, ka tas nav ok. Nevienam savā dzīvē par to neesmu stāstījusi, arī tas nebija pamanāms no malas. Šī ir pirmā reize kad kādam to stāstu. Nu man ir 24 gadi, jau gadus 8 viss ir pat ļoti labi, varbūt pāris x gadā gadās atkal uzmācīga doma :- ej izdari to un to, savādāk notiks tas un tas.. Bet es cenšos savas domas ignorēt un nepakļauties tam. Es līdz 21 gadam nenojautu kas tas bija, zināju …slimība, bet kāda? Tad sapratu OCD.
Kāds ir mans jautājums?
Varbūt kādai ir bijusi kada pieredze? Uzklausīšu. Esmu ļoti ieinteresēta šajā visā. Vai man vajadzētu vērsties pie psihologa tā pat ? Vai tiešām es pati saviem spēkiem varēju tam tikt pàri? Man paliek dīvaini kad atkal uznāk tās uzmācīgas domas, reti…bet tomēr…baidīties jau nebaidos, bet citreiz iedomàjos vai neizarstējot to līdz galam pie profesionāliem tas nevar atgriezties…
05.11.2021 21:49 |
 
10 gadi
Reitings 299
Reģ: 31.08.2012
Izklausās tik tiešām pēc ocd. Vai tur ir kāds sakars ar vecāku šķiršanos nav ne jausmas par to. Paša spēkiem šaubos vai var tikt galā. Man piem., arī vecāki ir šķīrušies un visu mūžu dzīvojos viena ar dzīvesbiedru. Bez draugiem. Un man ir depresija un social anxiety kuru ārstēju un lietoju medikamentus.
Zinu ka OCD ārstē ar KBT terapiju ko veic psihologs. Ir vērts aiziet pie ģimenes ārsta un ieminēties par šo tematu. Jo var dabūt nosūtījumu un bez maksas iziet psihologa konsultācijas ar nosūtījumu
05.11.2021 22:29 |
 
Reitings 47
Reģ: 26.10.2021
goodmorning @ 05.11.2021 22:29
Izklausās tik tiešām pēc ocd. Vai tur ir kāds sakars ar vecāku šķiršanos nav ne jausmas par to. Paša spēkiem šaubos vai var tikt galā. Man piem., arī vecāki ir šķīrušies un visu mūžu dzīvojos viena ar dzīvesbiedru. Bez draugiem. Un man ir depresija un social anxiety kuru ārstēju un lietoju medikamentus.
Zinu ka OCD ārstē ar KBT terapiju ko veic psihologs. Ir vērts aiziet pie ģimenes ārsta un ieminēties par šo tematu. Jo var dabūt nosūtījumu un bez maksas iziet psihologa konsultācijas ar nosūtījumu

Es to sasaistu ar sķiršanos , jo tas +\- notika vienā laikā un dīvaini, ja bērns nepārdzīvo par vecāku sķiršanos. Nezinu… es nezinu kādēļ, bet pēdējā laikā nedaudz nemierīga sirds palikusi. Domāju drošības labad vajadzētu tomēr laikam man apmeklēt kādu soecialistu, lai gan tagad viss ir ok.
05.11.2021 22:47 |
 
Reitings 36
Reģ: 03.09.2017
Aizej aprunājies ar psihoterapeitu, vismaz pati sapratīsi kas un kāpēc ar tevi notiek. Mierīgāk ap sirdi arī būs. Izklausās pēc OCD, bet to varēs apstiprināt tikai ārsts. + ja simptomi parādās reti, tad arī medikametus diez vai vajadzēs. Risinājums būtu noteikti kā jau iepriekš minēja KBT.
05.11.2021 23:19 |
 
Reitings 47
Reģ: 26.10.2021
Es atvainojos, ja stulbs jautājums, bet kas ir KBT?
05.11.2021 23:30 |
 
Reitings 36
Reģ: 03.09.2017
kognitīvi biheiviorālā terapija
05.11.2021 23:48 |
 
Reitings 326
Reģ: 25.01.2021
Man arī bērnībā bija līdzīgas problēmas-varēju dušā būt 3h, lai būtu perfekti tīra, slieksnim obligāti jāpāriet ar vienu kāju utt, no tā vienkārši izaugu. Ja tas jau ir beidzies, tad nav jēga pārspīlēt un mēģināt atrisināt atrisināto. Bērniem dažreiz gadās šādi traucējumi.
05.11.2021 23:56 |
 
Reitings 47
Reģ: 26.10.2021
Derisa @ 05.11.2021 23:56
Man arī bērnībā bija līdzīgas problēmas-varēju dušā būt 3h, lai būtu perfekti tīra, slieksnim obligāti jāpāriet ar vienu kāju utt, no tā vienkārši izaugu. Ja tas jau ir beidzies, tad nav jēga pārspīlēt un mēģināt atrisināt atrisināto. Bērniem dažreiz gadās šādi traucējumi.

Ohhh. Beidzot kāds ar savu pieredzi.! Jā. Tas pa lielam, bija tikai bērnībā, nu lidz 12 gadiem, pēc tam jau retāk un retāk.
06.11.2021 00:04 |
 
Patīk
Reitings 1410
Reģ: 10.05.2021
Ja tās domas uznāk atkal, IR jāiet pie speciālista, nevis "nav jāatrisina atrisināto".
06.11.2021 06:32 |
 
Patīk
Reitings 395
Reģ: 28.03.2020
Man pašai nav pieredzes ar OCD, bet tavā vietā jau tagad aizietu uz konsultāciju ar speciālistu, jo tu nekad nevari zināt, vai traucējumi nesāksies no jauna, kā arī paturi prātā, ka tos faktiski var trigerēt jebkas, proti, tu jau nevari paredzēt, vai kādā saspringtākā dzīves brīdī tev atkal neatjaunosies simptomi. Speciālists vismaz tev palīdzēs izprast, no kā tev OCD ir radies un traucējumu specifiku.
06.11.2021 09:26 |
 
Reitings 37
Reģ: 02.06.2021
Interesanti, ka šo visu tik labi atceries-par čībām un par drēbēm. Un tajā vecumā pat par plīti uztraucies? Vai izmantoji plīti ēst gatavošanai? Man tas izklausās tā, ka tie Tev tolaik varēja būt ar stresu saistīti traucējumi un vai par Tevi rūpējās vecāki vai kādi citi pieaugušie?
Man arī ap to vecumu bija problēmas ģimenē-tēvs nevarēja atturēties no alkohola, mamma daudz pīpēja un meklēja veidu kā viņu ārstēt, mammas mamma arī alkoholiķe dzīvoja 2.stāvā. Es atceros, ka grauzu nagus līdz man draudzene pateica, kas es kāds mazais bērns esmu, mēs jau esam lielas 12 gados. Kaut kāda pusaudžu depresija man bija pēc tam, kad vecāki izšķīrās. Es ļoti daudz ko slāpēju sevī, jo nebija neviena, kas mani varēja saprast, jo katram savas bēdas- pamatskolas draudzenei brāļa sieva nomira, kurai bija anoreksija, atstājot divus mazus bērnus vecvecākiem, vidusskolas draudzenēm arī bija dzeroši vecāki (viens vai abi). Neizpaustais stress izraisīja smagu depresīvo stāvokli. Tēta bērēs pirms 5 gadiem es raudāju bez apstājas. Protams, nevarēja neiztikt bez medikamentiem un labi, ka zināju par psihoterapijas nepieciešamību, bet ar stresu vēl joprojām cenšos visādi tikt galā, jo pirms covid biju veiksmīgi pātraukusi medikamentus. Nenormāli biedē nodevība, brīžos kad ar draugu ir kāds nopietnāks strīds, negribas dzīvot. Bez terapijas man šķiet, es būtu galīgi tu-tū.
06.11.2021 13:10 |
 
Reitings 47
Reģ: 26.10.2021
MsLight @ 06.11.2021 13:10
Interesanti, ka šo visu tik labi atceries-par čībām un par drēbēm. Un tajā vecumā pat par plīti uztraucies? Vai izmantoji plīti ēst gatavošanai? Man tas izklausās tā, ka tie Tev tolaik varēja būt ar stresu saistīti traucējumi un vai par Tevi rūpējās vecāki vai kādi citi pieaugušie?
Man arī ap to vecumu bija problēmas ģimenē-tēvs nevarēja atturēties no alkohola, mamma daudz pīpēja un meklēja veidu kā viņu ārstēt, mammas mamma arī alkoholiķe dzīvoja 2.stāvā. Es atceros, ka grauzu nagus līdz man draudzene pateica, kas es kāds mazais bērns esmu, mēs jau esam lielas 12 gados. Kaut kāda pusaudžu depresija man bija pēc tam, kad vecāki izšķīrās. Es ļoti daudz ko slāpēju sevī, jo nebija neviena, kas mani varēja saprast, jo katram savas bēdas- pamatskolas draudzenei brāļa sieva nomira, kurai bija anoreksija, atstājot divus mazus bērnus vecvecākiem, vidusskolas draudzenēm arī bija dzeroši vecāki (viens vai abi). Neizpaustais stress izraisīja smagu depresīvo stāvokli. Tēta bērēs pirms 5 gadiem es raudāju bez apstājas. Protams, nevarēja neiztikt bez medikamentiem un labi, ka zināju par psihoterapijas nepieciešamību, bet ar stresu vēl joprojām cenšos visādi tikt galā, jo pirms covid biju veiksmīgi pātraukusi medikamentus. Nenormāli biedē nodevība, brīžos kad ar draugu ir kāds nopietnāks strīds, negribas dzīvot. Bez terapijas man šķiet, es būtu galīgi tu-tū.

Nē, nē. Tos piemērus kurus aprakstīju bija lielākoties jau no lielāka vecuma, kādiem 12 gadiem, bet skaidri atceros gadījumus arī no gadiem 9ņiem, bet starp citu, ēst gatavot sāku arī tajā agrajā vecumā, tikai ar malkas krāsniņu. Vispār tajā laikā bija daudz pārdzīvojumu, nevis šķiršanas dēļ, bet dēļ tā ka mums bērniem sanāca praktiski augt vieniem, jo tētis pazuda savā pilsētā pie citas sievietes un mamma cītīgi strādāja un braukāja uz darbu citā pilsētā kur palika darba dienās lai varētu par mums parūpēties un bieži nebija mājas, bet es biju tīrs mammas bērns un bez mammas nevarēju. Raudāšana , stress…Tagad šo rakstot saprotu, ka drīzāk šis pārdzīvojums iespējams vairāk pasliktināja manu situāciju.
Paldies par tavu stāstu. Es saprotu ka neatrisinātās problēma iespējams tagad ir atstājušas man sekas .
06.11.2021 13:36 |
 
Reitings 37
Reģ: 02.06.2021
Katram jau ir kādas neatrisinātas problēmas. Mūsu vecākiem jau arī tādas bija un mūsu vecvecākiem. Ja kas droši raksti privāti, ja vēlies ar kādu parunāt par šo tēmu.
06.11.2021 18:39 |
 
Reitings 527
Reģ: 24.03.2018
1) Ja esi antivaksere, tad viss, kam pieskaries, ticamākais, arī ir netīrs.
2) Notiktu jau arī...
3) Atkal jau, ja esi antivaksere, tad tas ir pat ļoti reāls scenārijs.
4) Lūk, šeit gan tu pieļāvi kļūdu. Pārbaudīt slēdžus ir ļoti bīstami dzīvībai! Labāk atstāj tos kā ir!
Kopumā varu teikt tikai to, ka tava mamma tevi ir audzējusi ļoti pareizi. Šķiršanās no vīrieša pēc bērna ieņemšanas ir viena no neatņemamām modernas ģimenes sastāvdaļām un sievetes vienas pašas vidēji spēj izaudzēt daudz gudrākus bērnus nekā kopā ar vīrieti. Vienkārši tu nesaproti tādu svarīgu lietu, ka dezinfekcijai mūsdienās ir jābūt pirmajā vietā. Tas arī viss! Tev nav nekāda OCD. Sliktākajā gadījumā tu esi antivaksere, kas pats par sevi ir noziegums un tieši tas arī tev rada šaubas par labu adekvātu lēmumu pieņemšanai.
06.11.2021 19:29 |
 
Patīk
Reitings 395
Reģ: 28.03.2020
Nellija12 @ 06.11.2021 19:29
1) Ja esi antivaksere, tad viss, kam pieskaries, ticamākais, arī ir netīrs.
2) Notiktu jau arī...
3) Atkal jau, ja esi antivaksere, tad tas ir pat ļoti reāls scenārijs.
4) Lūk, šeit gan tu pieļāvi kļūdu. Pārbaudīt slēdžus ir ļoti bīstami dzīvībai! Labāk atstāj tos kā ir!
Kopumā varu teikt tikai to, ka tava mamma tevi ir audzējusi ļoti pareizi. Šķiršanās no vīrieša pēc bērna ieņemšanas ir viena no neatņemamām modernas ģimenes sastāvdaļām un sievetes vienas pašas vidēji spēj izaudzēt daudz gudrākus bērnus nekā kopā ar vīrieti. Vienkārši tu nesaproti tādu svarīgu lietu, ka dezinfekcijai mūsdienās ir jābūt pirmajā vietā. Tas arī viss! Tev nav nekāda OCD. Sliktākajā gadījumā tu esi antivaksere, kas pats par sevi ir noziegums un tieši tas arī tev rada šaubas par labu adekvātu lēmumu pieņemšanai.

Man liekas, ka te lielam vairumam tava pleterēšana par (anti)vakseriem sāk pieriebties. Būtu labi, ja tu vismaz pie šādām - gana nopietnām - tēmām prastos pieturēt savu "pārgudro" vārstalu.
07.11.2021 12:38 |
 
Reitings 527
Reģ: 24.03.2018
Man liekas, ka te lielam vairumam tava pleterēšana par (anti)vakseriem sāk pieriebties. Būtu labi, ja tu vismaz pie šādām - gana nopietnām - tēmām prastos pieturēt savu "pārgudro" vārstalu.

Nu jau, nu jau! Neesi sajaukusi krastus, verkšķīt? Pēc kā tu nosaki, ka šī tēma ir nopietnāka, piemēram, par manām tēmām? Pēc tā, ka tēmas autore ikdienā valkā mini svārciņus?
07.11.2021 14:26 |
 
Patīk
Reitings 1410
Reģ: 10.05.2021
Silvera @ 07.11.2021 12:38

Man liekas, ka te lielam vairumam tava pleterēšana par (anti)vakseriem sāk pieriebties. Būtu labi, ja tu vismaz pie šādām - gana nopietnām - tēmām prastos pieturēt savu "pārgudro" vārstalu.

Ko tu ņemies. Neviens tāpat viņu neņem pa pilnu. 😀
07.11.2021 15:15 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits