Būt par māti

Ņemot vērā,ka tev nav bijušas vieglas dzemdības,tas varētu būt no tā.
Varbūt pēcdzemdību depresija.

Domāju, ka šo tēmu labāk izrunā Cālī :) Būs īstā auditorija, šajā forumā mēdz būt cilvēki, kas par konkrēto tēmu neko nezina, bet dalās ar negācijām.
Katrā ziņā Tu neesi tāda vienīgā, tā var būt pēcdzemdību depresija, trauma, jebkas. Noteikti parunājies ar citām mammām, un ja paliek par traku, meklē palīdzību pie psihologa.

Tas ir normāli just to ko Tu jūti, bet neļauj sliktajām domām vai sajūtām virsroku. Esi racionāla. Tavi hormoni ir karuselī, dod sev laiku adaptēties ar jauno posmu. Par māti nepiedzimst, par mammu kļūst. Mazais iepazīst pasauli,gluži, kā Tu iepazīsti viņu. Citām mīlestība parādās jau no pirmās dienas, citam paiet laiks kamēr sakārto savas domas, aprod ar jauno ikdienu. Man arī nebija eiforija, man dzemdības bija labas, bet es mocījos ar pēcdzemdību fiziskajam sāpēm, nevarēju sēdēt mēnesi, man sāpēja viss un raudāt gribējās, miega trūkums mani padarīja depresīvu. Es sevi nepazinu, jautāju sev kur es esmu iepinusies parakstoties uz bērnu. Bet dienu pa dienai es izbaudīju tās mazas rociņas, deguntiņu, mazulīša smaržu, un tā mīlestība auga un turpina augt. Pēcdzemdību sāpes aizmirsās, esmu izgulējusies un pateicoties vīra atbalstam man pilnīgi jau gribas nākamo bērnu. Lai gan tiešām sākuma domāju, nu wtf, vai tad man to vajadzēja. Ja jūti ka tomēr netiec gala ar savam domām utt, uzmeklē PEP mammu❤️

Iesaku Vitas Kalniņas grāmatu “pirmās attiecības cilvēka dzīvē”. Un vispār painteresēties par viņs grāmatiem, rakstiem, lekcijām. Zinu, ka ļoti daudz runā tieši par šo tēmu.
Kà arī ir visādi instagram konti -veselam.mammam , piemēram. Varbūt tur kādu atbalstu var rast.
Vēl vai barojat ar krūti? Šis arī iedod milzīgu emocionālu kontaktu ar savu mazuli. Ja nav izdevies, tad noteikti nav vēl par vēlu to mainīt un sakartot, sazinoties ar zīdīšanas konsultantu. Zinu no savas pieredzes, ka zīdīšana nav tikai barošana, bet daudz kas vairāk.
Man pašai bija tā, ka esot stāvoklī jutos drausmīgi, jutos, ka neesmu vispār gatava un emocionāli nejutos pareizi. Bet kā piedzima mazā meitiņa tā viss mainijās. Un jāpiebilst, ka gluži pirmajā dienā par mammu nekļuvu, tas nāca ar laiku, aprašanu.
Jums noteikti ir trauma no dzemdībām. Jūtu līdzi. Bet tas noteikti ir labojams un jums viss izdosies! Arī sajutīsiet kā ir patiesi būt mammai un just un mīlēt. Tikai tiešām iesaku meklēt reālu palīdzību, kaut vai sākt ar Vitas Kalniņas grāmatu, ieskatīties Līna.lv mājaslapā.

Neatceros kur un tagad ātrumā nevaru atrast, bet ir tādas nodarbības tieši māmiņām pēc dzemdībām, kas nejūt emocionālo piesaisti. Nodarbība ir gan mammai, gan bērniņam - ļauj izjust sajūtas kā dzemdībās. Ja pareizi atceros, tad tina siltos dvieļos, kaut kā tā. Tas palidz radīt to silto saikni.

https://youtu.be/XdJtD-86_gE
Šeit ir links uz meditāciju mammām. Man vismaz ļoti patīk, paklausos, kad jūtos izgāzusies.

Arī ieteiktu kādu māmiņu forumu, vai varbūt ir kādas labas draudzenes ar kuram var izrunaties! Domāju šādas izjutas mēdz būt! Noteikti viss būs labi!
Sliktākā gadījumā ieteiktu, ja ir iespējas, griezties pie kāda speciālista vai psihologa, tagad prātā galīgi nekas neiekrīt, bet es esmu lasījusi kaut kur par šo tēmu!
Noteikti neturi sevī tas emocijas, mēģini atrast kādu cilvēku - draudzeni, speciālistu, citu māmiņu ar ko izrunāties!
Nez, dūlas arī gadījumā nevarētu palīdzēt?! Viņām noteikti arī ir visāda pieredze!
Veiksmi jaunajā dzīves posmā! Lai viss izdodas!❤

Raelyl @ 28.10.2021 22:12

Divas nedēļas atpakaļ piedzima bērns, dzemdības bija diezgan smagas plausu karsonis un covid, rezultāta ķeizars pēc 4 stundu meginasanas izpiest.
Pēc divām dienām bijām katrs sava nodala jo bērnam bija problēmas.
Esam kādu laiku mājas un ir diezgan nervu plosoši (zinu ka tas ir normāli)
Bet mani iekša nekā nav, neliekas ka esmu kļuvusi par māti, bet daru to kas jādara.
Kad pirmo reizi bērna tēvs ieraudzīja bērnu bija diezgan emocionāls un dažas dienas pēc tam. Teica ka nevar aprakstīt to ko iekša jūt.
Un es esmu atkal bez emocijām, manī nav mātes instinkta. Zinu, ka tas visam nav uzreiz, bet bez tā visa liekas, ka ir ļoti grūti un pēdējā laika daudz asaru iet pa gaisu. Tagad esam abi mājas kādu laiku vēl būsim, tiešām nezinu kā tikšu galā viena.
Kā jūs esat jutušās pēc dzemdībām? Tas ir normāli, ka nekā nejutos? Un tiešām mātes instinkts parādās vēlāk?

Pēcdzemdību periodā šādi justies ir ok, asaras pa gaisu arī ir ok. Man bija normālas,dabīgas dzemdības,arī es pēc dzemdībām biju emocionāla,bieži raudāju, ar laiku viss nostabilizējās. Tā sajūta,ka es neprātīgi mīlu savu bērnu man nāca krietni vēlāk, jo laikam pirmos mēnešus 4 vai 5 es tikai darīju to,kas man bija jādara, aprūpēju mazo,jo nekādas dižās jūtas pret bērnu man nebija. Negulētās naktis darīja savu,ļoti liels nogurums pašai,tas viss lika justies sūdīgi. Neuztraucies,tas viss ir normāli, tev ir jāpierod pie izmaiņām.

Kovids aiziet līdz plaušām un pēc tam liek pašai dzemdēt? Pēc kovida ar plaušu karsoni parasti visi rādītāji pie fiziskas slodzes ir totāli sadirsti - spiediens, sirdsdarbība, plus laiks paiet, kamēr asinis ir pilnībā atkal piesātinātas ar skābekli. Pateicies visiem svētajiem, ka esi dzīva.
Es nemaz nebrīnos, ka tā 19gadīgā grūtniece, par ko klaigāja ziņās, aizgāja ar kovidu pie dieviem, jo no sākuma bij izlidināta no slimnīcas, jo temperatūra esot tikai 38 un izķeizarota tika, kad jau mira nost, neraugoties uz to, ka bērns bij nedaudz pārnēsāts un droši ķeizarojams ārā.
Ej uz Cāli, tur būs daudz tēmu, plus tur atbalsta grupas kaut kādas ir.

Akdies, ja vien Tu zinātu, cik tās sajūtas ir pilnīgi normālas. Man bija ļoti līdzīgi. Tās gan nebija tikai divas nedēļas. Emocionāli atgūties sāku pēc diviem mēnešiem.
1. Šis viss Tev ir jauns. Tā sajūta, ka Tu vairs īsti nepieder sev un Tavs laiks vairs nav tikai Tev un vīram.
2. Dzemdības nebija tādas, kādas Tu tās iedomājies. Ja netiec tam faktam pāri, tad izrunājies ar kādu, bet ar laiku sapratīsi, ka galvenais, ka viss ir jums abiem kārtībā.
3. Atmet redzēto Instagram ar mammām, kurām uzreiz ir deep bondings ar mazajiem. Tas ir ok sākumā nejusties tik ļoti tuvai, bet tas viss notiks ar laiku. Citiem ir nepieciešams laiks, lai izveidotu šo tuvību, bet tas noteikti notiks un tad Tu vairs neatcerēsies, kā bija pirms tam. ❤️
Ko es ieteiktu?
Runā ar vīru par to, kā jūties, uzmeklē PEP mammu, ja jūti, ka ar vīru nepietiek. Ik pa laikam redzu bezmaksas atbalsta programmas.
Un zini, tas kaut mazliet palīdz, ja zini, ka tāda neesi vienīgā. Sākums pilnīgs emocionāls rollercoasters.

Šeit ir diskusija. Šo izlasīju pēc dzemdībām un sapratu, ka tik daudzas tā jūtas..
https://www.facebook.com/groups/884647598211922/permalink/4255904591086189/