Sveiciens pirms lokdauna!
Nedēļas nogalē biju uz Tinder randiņu ar kādu jauku vīrieti. Ļoti erudīts, gudrs puisis. Bija arī stilīgi ģērbies- kājas rotāja garie ādas zābaki līdz celim, velveta bikses, simpātiska bezrocīte, zelta ķēdīte ap kaklu. Vizuāli atbilda savai profesijai- akustiskās ģitāras brīvmākslinieks. Kaislīgs smēķētājs. Arī es kompānijas pēc uzpīpēju, lai gan ikdienā to nedaru.
Taču bija arī īpatnības. Jau pa ceļam uz restorānu viņš sāka iepazīstināt mani ar savu dzīvesziņu un filozofiju. Citējot Freidu, Viljamsu un Kārli Marksu, viņš skaidroja, ka finansiāli ģimeni drīzāk ir jāuztur sievietēm. Vīrieša pienākums ir fiziski aizstāvēt savu mīļoto, kā arī nodrošināt dāmas paradīzi gultā. Tās esot lietas, kuras viņš pieprot perfekti, uzsverot, ka viņam ir liels vīrieša lepnums. Saprotams, nolēmām, ka rēķinu maksāšu es, jo tā ir pareizāk. Līdz restorānam viņš bija maskā, kuru novilka tikai, kad viņam atnesa viskiju. Izrādījās, ka viņam ir kuplas ūsas un no smēķēšanas pelēkā dzintara krāsas zobi. Tiesa, kā bohēmiskas dabas mūziķim, viņam tas piestāvēja. Nopriecājos arī, ka vīrietim ir stāja un viņš nav pakļāvies valdības teroram- nav vakcinējies un pilnībā zinātniski pamatoti pierādīja, ka pandēmija neeksistē.
Vakara gaitā sirsnīgi izrunājāmies, viņš krietni baudīja viskiju, kas atraisīja mēli. Īsi pirms bāra aizvēršanas viņš man pat romantiski skaļā balsī nodziedāja dziesmu. Pēc tā gan mūs palūdza atstāt viesmīlīgās telpas, taču mēs jau tāpat grasījāmies doties.
Noslēgums bija pavisam intriģējošs- apsolīja, ka naktī kā dāvanu sakomponēs dziesmu tieši man. Nopirku viņam taksi, prasīto brendija pudeli un cigaretes iedvesmai. Pašā noslēgumā, kad vēl ar pēdējo cerību apvaicājos, vai tiešām šovakar vairāk neko, viņš atbildēja nelokāmi- "es neesmu tāds, pirmajā naktī nevienu neapmierinu"!
Pēc šāda gadījuma ir divējādas pārdomas- zināma vilšanās no vienas, bet arī liela intriga un vilkme no otras puses.
Kā rīkoties?