Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pašpārliecinātība, atbrīvošanās no visa analizēšanas

 
Reģ. 28.07.2021
Sveikas, dāmas!(un kungi:))
Esmu pamanījusi, ka zemais pašvērtējums man traucē dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Es vienmēr sevi nolieku, uzskatu citus par labākiem, gudrākiem, veiksmīgākiem utml. Es apzinos, ka neviens nav ideāls un visi mēs attīstāmies, visiem ir stiprās un vājās puses, bet tomēr man konstanti ir sajūta, ka es citiem netieku līdzi, lai gan objektīvi es saprotu, ka īsti tam nav pamatojuma - visus 3 bakalaura gadus nostudēju budžetā, tagad maģistros arī esmu budžetā, paralēli studijām strādāju, it kā viss ok, bet konstanti man ir sajūta, ka manas jomas cilvēki manā vecumā ir zinošāki, gudrāki, bet es lai gan labi mācījos un apvienoju ar darbu, tāpat netieku līdzi.
Tā ir ne tikai darbā, bet visur. Arī par citām tēmām citi šķiet zinošāki, drošāki, labāki oratori, skaistāki utml.
Es gribētu tik daudz ko foršu darīt, iesaistīties un izmēģināt sevi jaunā ampluā, kāpt no komforta zonas, bet nevaru. Bija iespēja pagājušajā nedēļā uzstāties ar vienu savu referātu vienā pasākumā, es saņēmos(kas bija liels solis man, jo pirms tam daudz stresoju un satraucos), viss ir pagājis, bet es vēl joprojām vairākas dienas pēc tā domāju, ko es tur varēju nepariezi pateikt, kā es izklausījos no malas, vai kāds mani uztvēra, varbūt bija ļoti slikts stāstījums utml.
Arī, kad biju ar sava puiša drauga ballītē, man bija konstanta sajūta un pārmetumi sev, ka es viņa draugiem nepatikšu, šķitīšu dīvaina utml. Lai gan pēc ballītes viņš teica, ka bija viss labi taču, tomēr arī pēc tās es meklēju iemeslus kāpēc varēju nepatikt cilvēkiem
27.09.2021 12:36 | Saite
 
Reģ. 14.08.2020
Nu, es domāju, ka ir ļoti jāstrādā pie sevis un uztveres, lai to mainītu. Arī vide, kurā uzturies svarīga. Man palīdz, ja man ir atbalstoši cilvēki apkārt, patīk, ja man kāds pasaka kādu uzslavu, labu vārdu, iedrošina.
Kritizēt sevi var visi, bieži vien mēs pārspīlējam un lietas mālējam melnākas, nekā tās ir, tāpēc paļauties uz savu spriedumu par sevi, manuprāt, nav diez ko gudri.
Var arī aiziet pie psihoterapeita, parunāties.
27.09.2021 15:27 | Saite
 
Reģ. 05.08.2021
Piekrītu. Vide,kurā uzturies spēlē milzīgu lomu pašpārliecinātībai un mīlestībai pret sevi. Kad sastapsi mīlošus cilvēkus apkārt, ar kuriem vari justies droši, būs krietni vieglāk un patīkamāk dzīvot,jo patiesībā ir ĀRKĀRTĪGI svarīgi būt sabiedrībā, kurā jūties pieņemta un saprasta. bet kamēr tādu cilvēku nav, tā ir cīņa un konkurence. Vēl tā tēlošana, ka visi ir draugi, lai gan draugs tā pa īstam nemaz neviens nav. Pamēģini saprast un nodefinēt lietas, kas nerada prieku, arī pat tās, kuras nedaudz liek nejusties,ejot turpretī tam, kas patīk un dod sajūtu, ka jūties komfortabli.
Jo vairāk sanāks rast domubiedrus, jo vairāk sapratīsi, ka neesi viena ''tāda.'' Tad paliek vieglāk. Labu laiku atpakaļ arī dzīvoju ilūzijā, ka lielos vilcienos visiem viss ir labi, bet es te tāda vienīgā no citas planētas, bet tici man tā nav. Kad sāku aktīvi par šo diskusēt ar vienu un otro, biju pārsteigta, ka ar to saskarās ik katrs, tikai dažādos veidos. Un zini, tas arī palīdzēja, galvenokārt, vairāk pieņemt savas lietas, un citus saprast vairāk. Tu pat sāc iemīlēt pēc tam tās lietas sevī un citos, jo anyway, tā ir daļa no tevis, jautājums kā tu taisies ar to dīlot. Izrunāšanās un saprašānās ir zelta vērtē. Tu pat iedomāties nevari cik daudz tas var iedot. šobrīd jūtu, ka jūties nesaprasta, bet neroc galvu bedrē, noteikti visam pienāks savs laiks :)
Tā ir ne tikai darbā, bet visur. Arī par citām tēmām citi šķiet zinošāki, drošāki, labāki oratori, skaistāki utml.

Jā, kāds ir. un? pamatu pamatā viss nāk no bērnības, tiem, kam veicās izaugt veselīgās, pārtikušās un laimīgās ģimenēs, tiem tiešām viss ir kārtībā, bet tādu nav daudz, katram ir savi mīnusi, fobijas, bailes un traumes, kas izpaužās visdažādākajos veidos. esmu dzirdējusi desmitiem stāstu ar dažādiem gājumiem dzīvē, un ir tik interesanti, ka katram ir savas lietas ar ko ņemties un cīnīties. nebaidies sevi pieņemt, jo mēs visi tādi esam. viens vairāk, otrs mazāk.♥
Šī vispār ir baigi foršā tēma un forši, ka pacēli. Manā apriņķī šis arī ir palicis dikti aktuāli.
28.09.2021 02:42 | Saite
 
Reģ. 09.09.2021
Gribēju pievienoties, ka neesi viena šajā pasaulē ar šādu problēmu. Nu jau esmu tikusi līdz fāzei, ka es pati saprotu, ka lielākoties tās ir mans iedomas un ka īsti nav tā kā man šķiet, taču pārvarēt sevi un tik nereāli grūti. Tādēļ jāsper mazi, mazītiņi solīši. Es vismaz esmu šajā virzienā. Šanemties kaut mini solīti ir anormāli grūti, bet sevi vajag arī nedaudz piespest, nevis gaidīt uzslavas tikai no citiem, lai gan, protams, ka patīkami dzirdēt labus vārdus par sevi.
08.10.2021 15:03 | Saite
 
 
Reģ. 28.03.2020
Naktsputn, saprotu tevi.
Varu ieteikt izlasīt grāmatu "Tavs iekšējais bērns grib atrast mājas", jo tas, ko te minēja - atbalstoši cilvēki un darbs ar sevi, protams, ir pareizi teikts, bet ir svarīgi izprast, kāpēc tu tā jūties un no kurienes neticība sev, pašpārmetumi un viss pārējais rodas, kādi ir cēloņi. Darbs ar prātu ir nežēlīgi smags, ir grūti sevi patiesi iemīlēt, es tagad eju cauri līdzīgai pieredzei, kāda ir tev, tāpēc iesaku meklēt arī speciālista palīdzību.
Lai izdodas!
08.10.2021 19:26 | Saite
 
Reģ. 14.07.2020
Es teiktu, ka bēdīgs puisis - nespēj iedrošināt, un/vai pašai pārāk lieli tārpi galvā mūžīgās vaimanoloģijas uzturēšanai.
Kā ārstēt? Sarauj psichoemocionālo atkarības saiti no ģimenes. Tagad un tūlīt!
Paldies.
08.10.2021 20:24 | Saite
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Emojis are from "Twemoji" by Twitter - Graphics are licensed under CC-BY 4.0 Open Source.