Arī man ir domas par tēmu:
1) strādāt ar kultūru saistītās nozarēs – tas ir liels izaicinājums;
2) vismaz iesākumā, kamēr “Jūsu” vārds nav pazīstams plašās aprindās- uz labi atalgotu darbu neviens neaicinās. Kultūrā un Latvijā – šajā nozarē labas algas neeksistē.
3) Vislabāk ir noorientēties virzienā – kur sirds velk, un no pirmās dienas strādāt šajā virzienā.
4) Ideāli – ja ir pietiekami situēti vecāki, kas var “Jūs” uzturēt, kamēr pati nonāksiet līdz daudzmaz patstāvīgai naudiņai, visbiežāk- tas notiek 3-5-7 gadu laikā.
5) Atpazīstamību panāksiet, ja konsekventi darbosieties izvēlētajā virzienā, guldot pietiekami daudz finanses un citus resursus savā lietā.
6) Saprotu, daudzreiz nav līdzās bagāti vecāki, tamdēļ nāksies paņemt kādu “blakus” darbu, lai samaksātu īri, komunālos un vēl “makaroniem” atliktos,
7) Jārēķinās – sākuma periodā, pirms nonāksim līdz panākumiem, būs jāsaskarās ar – klusumu no apkārtnēs, pēc kāda brīža “Jūs” nolies ar vārdiem, pazudīs daudzi draugi, būs laika un miega trūkums, būs jākustina smadzenes vakaros pēc dienas maizes darba
8) Pašai raksturā jābūt ar lielām ambīcijām, un vismaz mēreni lielu bezkaunības devu;
9) Jābūt arī grandioziem sapņiem – par “pasaules iekarošanu”/ ne mazāk...
10) It kā runāju pretī pati sev- bet saku, nav jādara darbs tikai naudas pēc, pamatapziņai jābūt “ka es padaru pasauli labāku, un veicu savu pienesumu”.
11) Pēc iespējas – jāstrādā uz ārzemēm/ pasauli. Latvijas iekšpusē – ir mazs un relatīvi nabadzīgu cilvēku kopums, kas finansiāli nespēs uzturēt “Jūsu” ekstravagantos projektus;
12) bet projekti ir jādara – traki/ eskstravaganti. Ne tādi, kurus dara “visi” un “katrā meža stūrī”. Galu galā – Latvijas vienīgā bagātība ir cilvēku smadzenes ar idejām. Mums nav ne dimantu, ne ogļu, arī naftas praktiski nav...
13) Pats galvenais - “turēt savu buru” un iet izvēlētā kursā – konsekventi un caur šķēršļiem (kuri netrūks).
105
