Man ļoti savdabīga problēma, kura būtībā aizsākās ar covid-19 pandēmiju, kad nācās atgriezties no apmaksātiem īstermiņa studiju kursiem ārzemēs (šo laiku dzīvoju par stipendijas līdzekļiem) atpakaļ uz Latvijas mazpilsētu pie vecākiem, vecvecākiem. Tā kā tobrīd Latvijā bija krīze un nevarēja uzreiz atrast darbu, tiku iekārtota vecmammas dzīvoklī pār kuru mātei ir pilnvara. Tātad šajā divistabu dzīvoklī vienu istabu iedeva man, otru izīrēja īrniecei, kurai pāri 50, bet ļoti jocīga sieviete pēc rakstura, kaitina citus. Kad VID atklāja, ka par dzīvokli netiek maksāti nodokļi, visu dzīvokli oficiāli pēc līguma izīrēja tai īrniecei, kamēr pašai bija sociālā dienesta piešķirts statuss.
Tad nu kulminācija notika šogad, kad atkal jau kārtējo reizi pamanīju, ka vannas istabā mani higiēnas līdzekļi ir kaut kur pārvietoti, nolikti bez manas atļaujas citur, lai gan skapis bija sadalīts 2 daļās - 1 puse man, otra viņai. Gāju pie īrnieces un lūdzu, lai neaiztiek manas lietas vannas istabā, tikmēr ar lupatu tīrīju vannas istabas skapi. Īrniece tikmēr uzvilkās, ieskrēja manā istabā, ar roku no putekļainā galda, kuru vēl nebiju paspējusi notīrīt, man uz tīrās spilvendrānas, un gultas pārvalka, kuri no rīta bija novietoti uz dīvāna, iegāza putekļus no mēbeles. Klaigāja, meta mantas, vēl mani nosauca aizskarošās frāzēs - ka es esmu netīra utt.
Domāju, ko reāli tādā situācijā darīt, kad nav darba un vecmammai piederošais dzīvoklis uz papīra izīrēts īrniecei, lai gan faktiski dzīvoklī vienmēr dzīvojuši 2 atsevišķi īrnieki - katrs savā telpā. Laikam policijai jēgas nav zvanīt un informēt par miera traucēšanu un neadekvāto rīcību, ja jau viņai ir līgums. Zvanīt un traucēt mātei arī ne, jo viņa nevēlas iejaukties šajos kašķos. Kā vispār uz to reaģēt?
Patlaban jau dzīvoju viena, bet covid-19 pandēmijas laikā bija tāda nepatīkama situācija.
172
