Sveikas.
Situācija sekojoša. Dzīvoju ārzemēs ar savu draugu. Attiecībās jau esam pāris gadus. Viss forši, ļoti saskanīgi dzīvojam.
Es strādāju tādu kā fiziski smagu darbu, taču pelnu labu naudu. Viņš arī strādā, arī tāds puslīdz apmierināts, arī labi pelna. Pēdējā laikā man sākušās veselības problēmas. Diemžēl ārzemēs tie ārsti ir nu tādi kādi viņi ir, ir nācies saskarties. Latvijā daudz labāk. Gribas tikt uz Latviju sakārtot veselību. Saprotu, ka man visticamāk nepietiks ar pāris atvaļinājuma nedēļām, lai izrisinātu. Turklāt es labprāt dotos atpakaļ uz Latviju pavisam. Loģiskākais būtu atlūgums, pārvākties uz LV un atraisināt visu kas jāatrisina. Te sākas problēma. Mans draugs īsti neredz savu nākotni Latvijā. Viņam ir plāni. Krāj naudu, pērk īpašumus un izīrē. Viss forši. Vienīgi es tagad tā domāju, kā labāk rīkoties un kas būs ar mums, ja es esmu LV un viņš citur. Mēs esam runājuši par to pirms kāda mēneša, jo man sāk riebties mans darbs. Teica, ka var kaut ko man pielāgot, bet... kaut kā neatstāja to iespaidu, ka ja es brauktu atpakaļ, viņš dotos līdzi. Par ko es nenosodu. Es domāju kā būtu dzīvot vienai. Naudu dzīvokļa iegādei vel neeamu sakrājusi pat pusi, dzīvot un īrēt... pēc pieciem gadiem mani iekrājumi beigsies. Meklēt citu, jo tā ir lētāk? Nu nē. Man šim nav enerģijas.
Ko jūs darītu? Kā jūs rīkotos pie nosacījuma, ka jums nav vecāki, kas palīdzēs un pašām būtu jātiek galā?
Paldies.
8
