Da labi, tās, kas te par HIV runā. Latvijā ir Eiropas 'topā' ar HIV jaunajiem gadījumiem un nav tā, ka Latvijā visvairāk geju būtu.. Problēma ir svētās Jūlijas, kas ar saviem tikumības grozījumiem vienkārši negrib, ka cvekj vispār par drošu seksu runā, kur nu vēl homoseksualitāti.
Un tām, kas saka, ka pie jurista var visu nokārtot.. Tur jau tā problēma, ka nevar!! Tāpēc jau par dzīvesbiedriem cīnās šobrīd. Piemēram, ja es būtu lesbiete un dzīvotu kopā ar partneri. Mana ģimene (vecāki) mani par to ir pasūtījuši un nav gadiem runājuši. Es varu savai partnerei atrakstīt visu, ko es gribu mantojumā, bet, ja es nomirstu, maniem vecākiem tāpat ir tiesības kā tiešajiem mantiniekiem pieteikties uz mantojumu un atstāt manu partneri bez nekā. Tā šobrīd civillikums strādā,un nekādi mantojuma līgumi nevar pasargāt. Ir, protams, arī citi piemēri. Man liekas, ka šis būtu jāsakārto, lai visiem cilvēkiem ir iespēja šīs mantiskās lietas nokārtot. OK, neļaujat precēties, bet nu kaut kādām mehānismam, kā pie notāra to normāli sakārtot, būtu jābūt.
Par to praidu arī daudzi te pārspīlē. Katrs redz to, ko grib. Man neliekas praids ne tik seksualizēts, ne šausmīgs, pati esmu Anglijā katru gadu gājusi uz pasākumiem, jo patīk atmosfēra.
Un arī par to agresiju un izrādīšanos. Visi taču saprot, ka tas ir skaļais mazākums, kas ir tie visskaļākie, bet tā ir visur. Atceraties no vēstures, kad sievietēm nebija balss tiesību? Tās, kas to izcīnīja, bija aktīvistes, kas ķēdējās pie kokiem un dedzināja mājas, lai pievērstu sev uzmanību un skaļi pieprasītu sev tiesības. Ar gejiem ir mazliet līdzīgi tādā ziņā, ka tie skaļākie ir tie, kas ir gatavi iet un cīnīties, ne jau visi geji tādi ir un ne visiem ir vēlme publiski cīnīties, tāpēc es saprotu un atbalstu tos, kam ir.