Meitenes, help!
Man ir 25, pieredzi esmu uzkrājusi diezgan daudz, neticu princim baltajā zirgā un apzinos, ka dzīvē notiek visādi, bet šoreiz esmu tik ļooooti vīlusies, ka nezinu, kur likties. Vēlos zināt jūsu viedokli. Vai vēl kādai tā ir bijis, un kā tam tikāt pāri:
Droši vien izklausīsies smieklīgi, bet long story short - iepazinos ar puisi, tikāmies 2x, pēc izskata nu MANS IDEĀLS, seksuāli pievilcīgs, zin kā pieskarties, patīkami atrasties viņa tuvumā un vislielākais bonuss - perfekta komunikācija, saprotamies no pus vārda, nav neveiklu klusuma brīžu, viena otra kompānijā jūtamies ērti un atvērti (arī viņš apgalvoja to pašu)
Tomēr pasteidzāmies un ceturtajā randiņā pārgulējām. Viss lieliski, bet puisim pēc diezgan ilga laika mīlēšanās, nebeidzot, vienkārši vairs nestāvēja. Pirmo reizi pasmējāmies, BET.. Mēģinājām 3x, visās trīs viens un tas pats iznākums, bez “laimīgām beigām”. Man tā notika pirmo reizi. Viņš apgalvoja, ka arī pašam tā nav bijis. p.s. Izmantojām prezervatīvu, alko netika lietots.
Protams, mana pašapziņa iedragājās, jo sāku vainot sevi. Arī viņam diezgan liela neizpratne. Ar puisi izrunājāmies un viņš teica, ka esot pašam jāsakārto savas domas. Un kā jau es nojautu, nākamajā dienā sekoja teksts ar standarta frāzēm “tevī nav problēma, bet man kaut kā pietrūkst, piedod”.
Tagad visu laiku šaustu sevi ar domām, ka vaina ir manī, nespēju līdz galam atbrīvoties utt. Bet šādi ir pirmo reizi, ka čalim burtiski pārstāj stāvēt seksa vidū. Vai kādai vēl tā ir bijis, un kāds tam bija izskaidrojums jūsu gadījumā? Stress, prezervatīvs vai tiešām meitene vienkārši līdz galam neuzbudina? Vai mēģinājāt izrunāties un turpināt attiecības?