Varu pastāstīt par savu pieredzi ar krievu valodu. Skolā mācījos, bet, kā sāku, neko nesaprazdama, tā arī beidzu ne ar to labāko vērtējumu eksāmenā. Protams, skolā apguvu tādas elementāras lietas kā krievu alfabētu, šādas tādas frāzes, aptuvenu nojausmu par to, ko nozīmē viens vai otrs vārds, taču, neizmantojot valodu ikdienā, no tā visa nebija diži nekādas jēgas. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos kursos, kuros, kā tikai vēlāk sapratu, esmu nonākusi krievvalodīgo grupā, kurā ne tikai visi audzēkņi runāja krieviski, bet arī pasniedzēji. Tā vietā, lai dotos prom, es paliku un, kā vienīgā latviete grupā, cītīgi sēdēju, klausījos, ja kaut ko nesapratu, tad pajautāju citiem, lai iztulko priekš manis. Ar pārējiem runāju tikai krieviski, jo gribēju praktizēties runāšanā. Beigu beigās tā pusgada laikā, kuru pavadīju diendienā dzirdot un runājot šajā valodā, valodu iemācījos daudz labāk kā pa visiem tiem gadiem, kurus pavadīju, to mācoties skolā. Pateicoties tam, gadu vēlāk varēju doties uz Maskavu mācīties, jo valodu jau biju apguvusi pietiekami labā līmenī. Tagad krieviski runāju/saprotu/lasu/rakstu perfekti.
Ar visu to gribu teikt, ka, lai arī grāmatas, filmas un forumi var ielikt kaut kādu pamatu valodas apguvē, diemžēl, grozies kā gribi, tikai aktīva valodas izmantošana ikdienā var palīdzēt apgūt to patiešām labā līmenī. Ir tāds saits Interpals.net, kurā iespējams atrast gan vēstuļdraugus, gan cilvēkus, kuri ir ar mieru palīdzēt dažādu valodu apguves procesā. Varu ieteikt mēģināt atrast kādu vēstuļdraugu vai pat vairākus. Respektīvi, cilvēkus ar kuriem kdienā aktīvi sazināties angļu valodā. Citādi, kā jau te pareizi saka citas meitenes, liela jēga nav, ja konkrēto valodu neizmanto ikdienā. Protams, vislabākais variants ir un paliek padzīvošana angliski runājošā valstī, kaut vai uz pāris mēnešiem aizbraucot pastrādāt brīvprātīgo darbu.