Jūsu drauga draugi

Jā, man ļoti patīk pavadīt laiku ar manu puisi un viņa draugiem. Jau kopš mazotnes esmu vairāk komunicējusi ar puišiem, tāpēc ir daudz kopīgu lietu par ko runāt un darām arī daudz ko kopā.
Kā arī zinu, ka vairākiem no viņa draugiem skauž tas, ka esmu tāda, kura maz taisa scēnas un labprāt piekrītu arī pasēdēt pie stūres, ja viņi grib iedzert :D bet man ir arī labas attiecības ar to puišu otrajām pusītēm, pa retam uztaisam arī meiteņu vakaru, lai varam paklačoties bez puišu klātbūtnes

Man ar savējo ir tā, ka pārsvarā pietiek vienam ar otru. Mēs tādi vientuļnieki un jūtamies tā vislabāk. Tā īpaši nav nācies sēdēt viņa čomu kompānijās bet kad sanāk, tad atrodam kopīgu valodu, jo viņš ap sevi vāc cilvēkus, kas nav idioti un kam sarkasms iet uz urrā. Tad arī tās pasēdēšanas notiek tādā foršā atmosfērā, kur visi vienkārši ņirdz ik pēc 3 minūtēm. 😀
Tā kā laikam var teikt, ka man sapas ar viņa čomiņiem. Bet ja nesapasētu, es vispār neuztrauktos. Man pilnīgi pajāt. Galvenais, ka man ar draugu ir labi un iesaku tev domāt tāpat.

No visām attiecībām kuras man ir bijušas, vīra draugi man ļoti patīk. Esam arī strīdējušies savā starpā, bet vienmēr tāpat izvēršas viss labi. Es nekad neuztraucos un pat mudinu lai vīrs atpūšas ar džekiem , bez manis. IT īpaši tagad, kad visiem gandrīz ir otras pusītes, darbi, citas prioritātes. To kādi draugi ir otrai pusītei, ļoti daudz pasaka par viņu pašu. Katra ziņā priecājos par savu vīru un viņa draugiem. 🙂

Man ar bijušā drauga draugiem ļoti nesapasēja un mans bijušais bija cilvēks, kurš visu laiku gribēja būt draugu kompānijā, tāpēc laikam ļoti priecājos, ka tagad ir par ko papļāpāt arī ar manas otras pusītes draugiem :)

Praktiski nav nekāda kontakta ar viņa draugiem. Bet viņš pats kontaktējas ar viņiem gandrīz tikai virtuāli, reti satiekoties dzīvē. Pazīstu vienu no draugiem, diezgan labs kontakts. Otru esmu redzējusi pāris reizes, bet kontakts nav izveidojies. Esam introverti, kuriem draugu nav daudz.

Ļoti nepatīk otras pusītes draugi, nepatīk ne dzeršanas ballītes, ne apspriestās tēmas, vienkārši tajā kompānijā neiederos, šad tad piekrītu aiziet līdzi satikties tikai ar vienu, diviem draugiem, ar citiem man kontakta nav un nekad nebūs. Iespēju robežās vispār izvairos ar viņiem tikties, apmeklēt tādus pasākumus, jo tajās reizēs, kad esmu bijusi līdzi, vienmēr apkārt grozās bijusī meitene, kuru mans puisis nespēj ignorēt. Pretīgi skatīties.
Ir forši, ja izveidojas draudzīgas attiecības, taču neuzskatu, ka sevi jāpiespiež tikties, būt kompānijā ar cilvēkiem, ar kuriem nav pa ceļam. Man tie draugi tik ļoti nepatīk, ka neapmeklēšu pat sava puiša dzimšanas dienu, ja viņš viņus uzaicinās. Neuzspiestu arī savam puisim tikties ar maniem draugiem, ja viņš to nevēlētos.

Elisa_M @ 04.08.2021 23:50

Ļoti nepatīk otras pusītes draugi, nepatīk ne dzeršanas ballītes, ne apspriestās tēmas, vienkārši tajā kompānijā neiederos, šad tad piekrītu aiziet līdzi satikties tikai ar vienu, diviem draugiem, ar citiem man kontakta nav un nekad nebūs. Iespēju robežās vispār izvairos ar viņiem tikties, apmeklēt tādus pasākumus, jo tajās reizēs, kad esmu bijusi līdzi, vienmēr apkārt grozās bijusī meitene, kuru mans puisis nespēj ignorēt. Pretīgi skatīties.
Ir forši, ja izveidojas draudzīgas attiecības, taču neuzskatu, ka sevi jāpiespiež tikties, būt kompānijā ar cilvēkiem, ar kuriem nav pa ceļam. Man tie draugi tik ļoti nepatīk, ka neapmeklēšu pat sava puiša dzimšanas dienu, ja viņš viņus uzaicinās. Neuzspiestu arī savam puisim tikties ar maniem draugiem, ja viņš to nevēlētos.

Ummm... es, iespējams, tagad atgādināšu kādu šeit populāru dāmu, bet ŠĶIRIES! Nu nafigam sevi tā jāpazemo savās acīs? Vel jo vairāk, ja bijušajai nav tikts pāri.

Mums ar vīru kaut kā jau ir aizgājis, ka mums vairs nav- viņa draugi un mani draugi. Visi viņa draugi ir arī mani draugi un mani draugi ir arī viņa draugi. Bet arī kādreiz pašos sākumos man nekad nav bijuši nekādi aizspriedumi par viņa draugiem, vienmēr ar viņiem bijusi laba komunikācija. Ja ne draudzīgi brīva, tad vienkārši neitrāla. Bet pat, ja nesapas ar draugiem, tas jau nav nekas šausmīgs! Tie ir puiša draugi nevis tavi. Jā, forši, ja beigās izveidojas labas draudzīgas attiecības arī ar draugiem, bet nekas traks arī, ja tās paliek vienkārši neitrālas. Mēs visi esam cilvēki un mums katram ir savs raksturs un intereses, kas var nebūt interesanti kādam citam. Galvenais, lai tev ar savu otro pusīti ir interesanti un patīkami🙃

Ļoti patīk otras puses draugi, lai gan kopistiski sanāk reti satikties - kā uz svētkiem vai dzimšanas dienām. Viņi ir ļoti pozitīvi un smieklīgi cilvēki, tādus tikai pameklēt :)

Tikai daži draugi ir tādi, kuri man patīk, un ar tiem arī komunikācija un pati saruna ir saturīga un interesanta. Bet ir viņa draugi ar kuriem man īsti nav par ko runāt un viņu vēlamās sarunu tēmas man vnk nav pa ceļam. 🤷‍♀️

Ne es, ne mana otra pusīte daudz laika nepavada ar draugiem, jo man draugu Latvijā ir palicis ļoti maz un viņš ar saviem draugiem, ja pavada laiku kopā, tad lielākoties tās ir 'veču darīšanas', un tur nejaucos. Protams ir gadījies pasēdēt kopīgi - nu ir draugi ar kuriem ir ok, var papļāpāt ar viņiem, viņu otrajām pusītēm, bet ar dažiem galīgi nav pa ceļam (pat īsti nesaprotu kā draugam ar viņiem saskan, jo liekas, ka viņi no divām dažādām pasaulēm). Lielākoties gan teiktu, ka tikšanās ar draugiem mums notiek atsevišķi, tā ir tāda kā atpūta vienam no otra

Tā kā mans attiecību stāžs ar vīru ir 10+ gadi, tad viņa draugi ir mani draugi un mani draugi ir viņa draugi. Protams, es neesmu vienītī tikties ar viņa čomiem un vice versa, bet draugu ziņā nekādu nesaskaņu nav. Mēs ar vīru arī esam ar dažādām izglītībām (viņš būvnieks, es humanitārais), kas nozīmē, ka nē ar visiem viņa draugiem man vienmēr ir kopīgas sarunu tēmas, bet tas nav būtiski. Attiecību dinamika un tikšanās biezums ir mainījies, jo lielākajai daļai arī ir ģimenes un bērni, nav runa par kaut kādiem tusiniem un baigi ballēšanos. Drīzāk mērķtiecīgu plānošanu, lai pavadītu laiku kopā. Vairāk sanāk tikties ar tiem draugiem, kuri tuvu dzivo un kuriem ir bērni līdzīga vecumā.
Jā pieaugot joprojām aktuāli ir strīdi par tikšanos ar draugiem, dzeršanu un ālēšanos, tad, manuprāt, kaut kas galīgi nav labi attiecībās un/vai cilvēka attieksme pret dzīvi un otru.

Tu vienkārši vēl neesi ar viņiem pārgulējusi...

Man patīk drauga draugi un esmu atradusi kopīgu valodu. Nekad nav bijis tā ka atteiktu uz kādu aicinājumu jo man kāds no viņa draugiem nepatiktu.
Bet, varbut ne pa tēmu, neesmu atradusi kopīgu valodu ar drauga radiniekiem, kuri +/- ir mūsu vecumā, ar kuriem viņam attiecības ir tik pat kā ar draugiem. Tie ir cilvēki ar citādākām interesēm dzīvē nekā man un satiekoties pat īsti nepārmiju kādu vārdu ar viņiem jo vienkārši nav par ko. Parasti esmu ļoti komunikabla un tādi paši cilvēki man patīk, bet ar tiem radiem kaut kas neiet un tad no tām tikšanās reizēm parasti izvairos jo nepatīk tā atmosfēra 😄

No pretējā dzimuma pozīcijas ar draudzenes draudzenēm saprotos labi un pasākumi kopā arī notiek. No draudzenes attiecībā pret maniem draugiem arī ir tas pats.
Bet ja nerodas kopīga valoda, tas jau nekas. Piemēram, mūsu draugu grupas ir diezgan atšķirīgas. Mani draugi ir pārsvarā bērnības draugi no laukiem, kas lielākoties turpat arī ir palikuši, lielākoties nav īpaši centušies izglītoties vai tiekties uz ko augstāku, tā teikt iet pa plūsmu. Kas manā uzskatā ir OK. Tajā pašā laikā draudzenes draugi tomēr dzīvē ir vairāk centušies iet uz priekšu, ir izglītoti, inteliģentāki. Līdz ar to, ja mana draudzene būtu mazāk atvērts cilvēks, tad ticu, ka ar maniem draugiem arī viņa nesaprastos. Vai otrādi.

Man bijušā draugi ļoti bieži kopā pavadīja laiku un es vienmēr tiku pieņemta kā bara loceklis, bet viņi paši, viņu uzskati un viedokļi man bija ļoti nepieņemami un kaut kādā brīdī es pārstāju viņus satikt. Un pēc vēl kāda brīža arī izšķīros no drauga.