1. Bakalaurs un maģistrs matemātikā
2. Aptuveni jau no vidusskolas sākuma zināju, ka dzīvi vēlos tālāk saistīt ar matemātiku, jo redzēju šajā virzienā perspektīvu. Ilgi domāju, ka vēlos iet par matemātikas skolotāju, bet, paldies veselajam saprātam, izvēlējos vispirms iegūt matemātikas pamatus.
3. Pelnīt naudiņu sāku pirmajos kursos, pasniedzot matemātikas privātstundas, ko darīju visu savu bakalaura laiku. Tas bija periods, kurā pateicos par iespēju labi nopelnīt, tomēr vēl vairāk pateicos sev, ka skolotājas darbu neizvēlējos kā galveno profesionālo virzienu. Trešajā kursā paralēli privātstundu haltūrām sāku strādāt patstāvīgā darbā.
4. Jā. Kopš sāku strādāt, viemēr esmu strādājusi savā nozarē. Izdevās izmēģināt dažādas ar matemātiku saistītas profesijas - riska, datu analītiķis, finanšu analītiķis un tagad esmu atradusi savu vietu apdrošināšanas nozarē.
5. Ne mirkli nenožēloju savu studiju pieredzi, lai gan tas tiešām bija emocionāli smagi. Tomēr es novērtēju, cik plašas iespējas tas pavēr un cik vērtīgs ir gan iegūtias papīrs, gan zināšanas darba devēju acīs. Pārsvarā manās darba vietās bez attiecīgās izglītības noteikti cilvēki netiktu. Kā arī vienmēr esmu bijusi budžetā, kas ir bijis liels plus labas dzīves nodrošināšanai sev jau no pirmajos studiju kursos.
Lai gan, protams, ir svarīgi, lai nozare un darbs patiktu, tomēr, manuprāt, mūsdienās jaunieši par maz domā par to, kas reāli ir vērtīgs darbinieks. Parāk daudz izmācās (ja izmācās) pelēkā masa, kas ne ar ko neatšķirsas no pārējiem un ne ar izglītību, ne darba pieredzi nespēj konkurēt starp pārējiem darba vidē.