Jūsu dzīvesveids

Sobrid nestradaju (bet planoju kaut ko darit lietas laba), vispar nesen mana dzive izmainijas par 360 gradiem. Agrak vienkarsi gaidiju, kad beidzot kaut kas notiks, radisies piemeroti apstakli lai piepilditu savus sapnus, veltitu laiku pasattistibai. Viena diena peksni sapratu,ka tas bridis nepienaks nekad.
Sporta zina censos uzaudzet mazliet muskulu masas uz rokam un kajam, jo agrak visi apcela, ka esmu par tievu, organisms man tads, ka tiri uzbaroties nevaru, vislabaka izeja uzkacat muskulus. Edu visu ko gribu un cik gribu. Lasu gramatas, skatos filmas (ir periodi kad skatos apmeram pa filmai diena, citos laikos vismaz varakas nedela), pasmacibas cela paris menesu laika iemacijos zimet, parsvara zimeju portretus, uzrakstiju tris garstastus, stradaju pie, cerams, ceturta, pec tam ari piekta un sesta :) Studeju sizetu/ personazu veidosanu. Speleju gitaru, bet muzika man diemzel pietrukst dabiska talanta un labas balss, bet vispar dazus Coja kaverus uztaisit varu, vienu dziesmu pati uzrakstiju.
Patiesiba lielako dalu laika sobrid ari pavadu majas, ipasi apmierinata ar to neesmu.
Ceru ka driz dzive izmainisies vel vairak, viss jau atkarigs tikai no manis :)

Dzīvesveids man ir no tādiem, kur ļoti maz laika tiek pavadīts "nedarot neko" - citādi nevaru iztēloties savu dzīvi! Viss iet uz augšu :) Protams, man ir daudz atpūtas brīžu, taču tad tā ir gleznošana, sports, meditācija, garas pastaigas ārā.
Dabiski, ir dienas, kad es esmu pārāk pārgurusi, taču es mācos tajos brīžos "neatslēgties" no tā visa ar TV palīdzību, bet gan pavadu to laiku klusumā vai pie dabas, tādējādi es ātrāk atgūstos.
Jāpiebilst gan, ka esmu atkopšanās periodā no nopietnas izdegšanas sindroma epizodes, tādēļ pret to visu izturos ārkārtīgi nopietni.
Manu izdegšanu provocēja tas, ka es pārāk daudz pakārtoju savu dienu darbam, neveltot laiku sev, savām vajadzībām un saviem hobijiem.

pie veselīga uztura nedomāju nemaz, ēdu ko gribu un salīdzinoši maz augļus un dārzeņus, formā esmu normālā, nu neliela riepiņa vēderam tikai. Ar sportu vai vingrošanu speciāli nenodarbojos nemaz, bet darbs ir diezgan fizisks un arī brīvdienu ikdiena nepaiet sēžot mājās. Grāmatas nelasu, mācīties neko nemācos. Brīvdienas pavadu dažādi, pagalma un dārza darbos, dažādā atpūtā pie dabas, ballītes šad tad, visādi izbraucieni ar auto, ciemošanās pie draugiem utt. Katrā ziņā mājās sēdēšana pie tv vai tml galīgi neatbilst man, vienīgi guļu gan brīvdienās ilgi, jo nereti nakts vidū tikai eju gulēt 😀

Es teiktu, ka man nav ikdienas plāns, rāmji un katra diena paiet citādi.
Darba dienās ir darbs. Vakarā es eju kājām uz mājām, lai ir pastaiga. Parasti jau pa celam domāju, ko sgatavot, jo ēst gatavošana mani nomierina un ir mazais hobijs. Pēc ēšanas es mēdzu palasīt kādu grāmatu. Man nav sev uzstādījums cik daudz, kad utml. Lasu, kad sanāk laiks un reizēm vienu nodaļu, reizēm tikai pāris lapas.
Cenšos sadraudzēties sr sportu. Man nav liekais svars, bet gribas sportiskāku augumu. Jau kuro reizi cenšos regulāri trenēties mājās uz paklājiņa, bet bieži vien slinkums ņem virsroku, jūtos nogurusi un izlaižu treniņus, tāpēc tagad man sports kā vingrošana sanāk 1-2 reizes nedēļā.
Brîvdienās cenšos kaut kur izbraukt. Piemēram, pie jūras vai uz kādu citu pilsētu pastaigāt, uztaisīt pikniku utml.

Ā un par veselīgu uzturu. Pie tā vispār nepiedomāju, bet vajadzetu. Neskaitu kalorijas, taukus utml. Man negaršo saldumi, fast fodu ēdu ļoti reti, tāpēc nav nekas tāds izteikti neveselīgs, ko ikdienā ēstu. Tomēr arī izteikti veselīgi neēdu - augłus, dārzeņus ēdu reti.

Sobrid nestradaju (bet planoju kaut ko darit lietas laba), vispar nesen mana dzive izmainijas par 360 gradiem.

360 grādi ir pilns aplis, tāpēc sanāk, ka tu paliki tajā pašā punktā. Pareizi ir 180 grādi. :)
Atbildot uz autores jautājumu, esmu parastais vidusmēra cilvēks. Ik pa laikam sportoju, staigāju kājām, bet īpaši neiespringstu uz veselīgu dzīvesveidu.

Pēdējos 3 gadus sēžu mājās veselības problēmu dēļ. Gribētu nodarbošanos bet nezinu ar ko sākt. Studēt iet negribu, strādāt standarta darbu arī negribu - jau zinu, ja man tur riebsies un atkal saasināsies veselības problēmas.
Ēdu visu ko gribu - pārsvarā kafija/saldumi/fast-food. Gribētu to mainīt, ēst veselīgāk, bet grūti sākt.
Regulāri nesportoju, tagad 2x nedēļā nodarbojos ar hobiju, kas ir specifisks sporta veids. Gribētu uzlabot figūru (ir normāli, bet nav muskuļu), atkal grūti sākt.
Ikdienā ļoti daudz pastaigājos, klausos mūziku, pārsvarā sēžu YouTube vai Instagram. Neko nemācos, kursi neinteresē. Lasīt nepatīk.
Apmierināta neesmu, jo vienkārši ir garlaicīgi. Domāju, ka man ir neliela depresija, jo neko arī negribas darīt. Gribētu kādu nodarbošanos (hobiju) no mājām ar ko arī varētu nopelnīt; mērķa strādāt noteiktā amatā vai profesijā man nav.

Es cenšos darīt, sevi spiest palasīt kaut ko, lai paplašinātu redzesloku un neaprobežotos ar to, ko iemācos augstskolā, bet ir grūti. Man nav pacietības un fokusa izlasīt grāmatu līdz galam, ātri apnīk.
Tāpat par sportu. Man ir normāla figūra. Varbūt dupsi varētu pakačāt, bet visādi citādi - viduklis, krūtis, masa utml apmierina. Gribētu muskuļus, lai rokas nav tik ļenganas, bet man NAV MOTIVĀCIJAS. Es nodarbojos 2 dienas ar sportu, tad palaižos slinkumā, jo domāju - gan jau rīt, bet rītdien atkal nē un tā no gala. Vienīgais ko no sporta daru - regulāri staigāju, bet ne jau katru dienu 10 00 solīšus, kā sanāk.
Ēst ēdu visu, kas pagadās. Picas, burgerus, kolas, saldējumu, krēmīgās mērcēs otros ēdienus utml. Patiesībā nemaz nelepojos, jo taukus šķiet uzņemu vairāk nekā dienā pienāktos. Smaga ēdiena dēļ reizēm jūtos nogurusi..
Man nav dzīvesveids tāds, lai varētu lepoties. Noteikti neesmu no tiem cilvēkiem, kuriem vienmēr ir enerģija, idejas un ambīcijas. Manu ideju un ambīciju pietiek uz pāris dienām, jo drīz viss apnīk, kas nav obligāts

Man ir 34 gadi, sportoju vidēji 3x nedēļā, savas vecumam un augumam esmu labā formā, jo sportoju jau vismaz 10 gadus, uzskatu ka sports ir jaunības eliksīrs.
Strādāju pilnas slodzes darbu birojā, man ir divi mazi bērni.