Ko ēst brokastīs?

Kartupeļu / kabaču pankūciņas, vienkārši tomātmaizes vai siermaizes
Man garšo chia pudiņi (taisu ar kokosa pienu)

Žēl ka tev auzu pārslas negaršo ar kādu zapti, viņas ilgi rada sāta sajūtu. Es ēdu kellogs ar pienu, tomātmaizes ar zaļumu sieru, to pašu putru, vai biezpienu ar zapti, kaut ko tādu 😉

Brokastīs var ēst tieši to pašu, ko citās ēdienreizēs, nekas ar tevi nenotiks, ja ēdīsi "nebrokastu" ēdienus.
No tipiskajiem brokastu ēdieniem vēl neesi pieminējusi sendvičus, tos var taisīt jebkurā gaumē.

Vislabākais būtu, ja pusdienas pārceltu uz brokastīm, vakariņas uz pusdienām un vakarā neēstu.
Arī tas, ka nevari iztikt bez brokastīm liecina par augstu cukira līmeni un pārlieku lielu ogļhidrātu daudzumu uzturā.

Parasti ēdu sviestmaizes. Ar sviestu, gaļu, kūpināto sieru, dārzeņiem un visu pārējo - noteikti ne pliekanas. Man arī brokastis ne pārāk gribas, tāpēc vienmēr kaut kas garšīgs jātaisa, lai vispār apēstu. Brīvdienās mēdzu kā jau otrs putns rakstīja - brokastīs ēst pusdienas, bet nu vakariņas man tāpat neizpaliek :D Kādreiz taisīju arī lašmaizītes, avokado, ceptu olu, visu tā pa glauno, bet negribas vairs čakarēties.
Putras vai pārcukurotos jogurtus brokastīs ēst nav lielas jēgas, manuprāt. Olas gan ir vērtīgas.

.Putns. @ 27.07.2021 18:35

Vislabākais būtu, ja pusdienas pārceltu uz brokastīm, vakariņas uz pusdienām un vakarā neēstu.
Arī tas, ka nevari iztikt bez brokastīm liecina par augstu cukira līmeni un pārlieku lielu ogļhidrātu daudzumu uzturā.

Ko lūdzu?! Parasti ir apgalvots ka cilvēkam ir jāpaēd brokastis, tā ir svarīga ēdienreize. Kuņģis visu nakti ir bijis tukšs, un pieceļoties vēl neko sev nedot ēst?! Ja gribas ir jāēd, ja negribas neēd, nav ko sevi mocīt.

Lexxie @ 27.07.2021 21:20

Ko lūdzu?! Parasti ir apgalvots ka cilvēkam ir jāpaēd brokastis, tā ir svarīga ēdienreize. Kuņģis visu nakti ir bijis tukšs, un pieceļoties vēl neko sev nedot ēst?! Ja gribas ir jāēd, ja negribas neēd, nav ko sevi mocīt.

Ko tieši tu šeit nesaprati? 🤦🏼‍♀️ Brokastīs ēst pusdienās paredzēto maltīti, pusdienās ēst vakariņām paredzēto maltīti.
pusdienas pārcelt uz brokastīm, vakariņas uz pusdienām

C00L Dzipsy @ 27.07.2021 21:26

Ko tieši tu šeit nesaprati? ??‍♀️ Brokastīs ēst pusdienās paredzēto maltīti, pusdienās ēst vakariņām paredzēto maltīti.
pusdienas pārcelt uz brokastīm, vakariņas uz pusdienām

To es sapratu, nesapratu par otro teikumu. Tev nevajag izcelt ar boldu tekstu. Vispār nejaucies kur nevajag, sāk apnikt ka pilnīgi visur dominē

Lexxie @ 27.07.2021 21:32

To es sapratu, nesapratu par otro teikumu. Tev nevajag izcelt ar boldu tekstu. Vispār nejaucies kur nevajag, sāk apnikt ka pilnīgi visur dominē

Pati saprati ko pati uzrakstīji? 😁
Saki, ka brokastis ir svarīga ēdienreize, visu nakti tukšs kuņģis. Pieceļoties neko nedot ēst? Šausmas. Bet tad seko, ja gribas ēst - ēd, ja negribas ēst - neēd! KO? 😁
P.S. Man patīk bolds, gribēšu lietošu. Varu arī pasvītrot un slīprakstā ielikt. 😁😁
Ko tāda nervoza? Vakariņas nepaēdi? 😁
Parasti ir apgalvots ka cilvēkam ir jāpaēd brokastis, tā ir svarīga ēdienreize. Kuņģis visu nakti ir bijis tukšs, un pieceļoties vēl neko sev nedot ēst?! Ja gribas ir jāēd, ja negribas neēd, nav ko sevi mocīt.

.Putns. @ 27.07.2021 18:35

Vislabākais būtu, ja pusdienas pārceltu uz brokastīm, vakariņas uz pusdienām un vakarā neēstu.
Arī tas, ka nevari iztikt bez brokastīm liecina par augstu cukira līmeni un pārlieku lielu ogļhidrātu daudzumu uzturā.

Otrai atkāpei līdz galam nepiekritīšu. Varbūt kaut kādos pētījumos pierādīts, ka tas par to tiešām liecina, bet man tas šķiet pilnīgi likumsakarīgi, ka cilvēkam var trūkt enerģijas un būs izsalkums, ja nebūs kaut vai mazas un vieglas brokastis.
Tagad man darbs sākas pēc pusdienām un tagad es bieži vien neēdu brokastis, jo vēlu ceļos un tad jau klāt pusdienas, neprasās brokastis, jo tas “noguļu”. Bet tad, kad biju studente un bija no rīta 8.30 lekcijas, tas gan, ceļoties 7.00 un nepaēdot brokastis, līdz pusdienām jau vēders sāka kunkstēt un gribējas ēst. Reizēm šajās reizēs pusdienoji pat 11.00 vai 11.30, jo sagaidīt līdz 13, kad parasti ēstu nevarēju.

Vispār neesmu brokastu fans, apbrīnoju tos cilvēkus, kuri brokastīs var ieēst omletes, putras vai maizītes, jo pēc pamošanās vispār nevaru ieēst sātīgus ēdienus, reāli rauj uz augšu, tāpēc agrāk šī iemesla dēļ brokastis neēdu vispār. Tagad, lai mazliet nomāktu izsalkuma sajūtu, pie tējas (kafiju nedzeru) apēdu vienkārši sagrieztu svaigu gurķi, tomātu vai kādu augli (banānu, ābolu, persiku utt.). Bet nu man brokastis ir 14:00 dienā. Ja kaut kāda iemesla dēļ jāmostas ļoti agri, neēdu vispār, jo tad vispār nav apetītes.

Lexxie @ 27.07.2021 21:20

Ko lūdzu?! Parasti ir apgalvots ka cilvēkam ir jāpaēd brokastis, tā ir svarīga ēdienreize. Kuņģis visu nakti ir bijis tukšs, un pieceļoties vēl neko sev nedot ēst?! Ja gribas ir jāēd, ja negribas neēd, nav ko sevi mocīt.

tas, kas tiek apgalvots bieži vien ir otrādi.
Līdzīgi kā mēs to redzam ar c19 pandēmiju un paziņojumiem presē.
Tas brokastu nozīmīgums ir vairāk nācis no reklāmām, nevis zinātnes.
Ja mēs skatāmies tā pa īstam, tad cilvēks sen senos laikos ēda, tad ksd bija un neēda līdz nomedīja sev ēdamo.
Ja mēs skatāmies zinātnē, tad tie kas ēd mazāk un vai retāk dzīvo arī ilgāk, jo gluži vienkārši ēdiena pārstrāde prasa daudz resursu un ja ir mazi intervāli starp ēdienreizēm organisms nespēj atkopties, jo visu laiku tas pārstrādā pārtiku. Organisms nespēj veikt daudz funkcijas vienlaicīgi, līdz ar to gremošanas process bloķē atjaunošanās procesus.
Pēdējos gados tādēļ fastings ir kļuvis par vienu no populārākajiem veselības un svara zaudēšanas paņēmieniem. Tas fokusējas uz ēšanas/neēšanas intervāliem 16h nēed un 8h intervālā paēd 1-2x.
Es pats praktizēju ēšanu 1x dienā, jo tā ir daudz ērtāk dzīvot, nav jādomā par kurkstēšanu, pusdienām, brokastīm. Paēdu, tad kad sanāk. Parasti gan vakarā, jo ceļos agri un no rīta nepietiek laika neko uzgatavot ( labāk būtu ēst ap 10 no rīta, bet kā ir tā).
Vai tas ir viegli. Ne no sākuma, bet ar laiku jau pierod. Tā nav mocīšana, jo cilvēkam ir (uzkrājumi). Ja mēs lūkojamies uz 70kg cilvēku, tad tāds 2 mēneši var izdzīvot uz ūdens vien. Grūtākais tajā visā būs psiholoģiskais faktors.
https://en.m.wikipedia.org/wiki/Angus_Barbieri%27s_fast
Vēdera kurkstēšana norāda uz grelīna hormona darbību un tas nav nekas slikts - Kuņģis ir tukšs un gremošana pārcēlusies uz zarnām. Ar laiku tas pazūd, ja pieradina sevi citam dienas ritmam.

Man brokastis ir mazsvarīga ēdienreize, teiktu, ka vairāk ieraduma pēc prasās vismaz kaut ko ieēst. Uz kādu brīdi, kad centos ieturēt fastingu biju pat atmetis. Teiktu, ka tikai ieguvu. Līdz ar to, ja nevari izdomāt ko ēst brokastīs, varbūt nav vērts? Galvenais tik kafiju dzer bez jebkādām piedevām.

Agrāk ēdu maizi ar avokado un olu, citreiz čia pudiņu ar zemesriekstu sviestu. Tagad gan sen vairs brokastis neēdu. Es ceļos ap 9-10 un pirmā un galvenā ēdienreize ir ap 15-16. Sanāk, ka jau sen ievēroju intermittent fasting pirms vispār zināju, kas tas ir 😁 bet es šādi tiešām jūtos vislabāk, kā arī man nav tieksmes pārēsties un našķoties vakaros kā tas bija, kad ēdu standarta 3 ēdienreizes dienā.

Ja neskaita manas vieglās "brokastis" 14:00 dienā, arī ēdu tikai vienreiz dienā, parasti ap plkst. 23:00, kas sanāk ~ 6-7 stundas pirms gulētiešanas, jo gulēt eju ap plkst. 5:00-6:00 rītā. Pa dienu izsalkumu nejūtu vispār, vēders nekurkst, našķi nekārojas. Dzīvoju tādā režīmā jau gadiem ilgi, nesūdzos. Drīzāk var teikt, ka jūtos daudz labāk, kā jutos agrāk, kad ieturēju 3 ēdienreizes dienā.

Ilgtermiņā ēdu olas/omleti, tad pārgāju uz avokado maizēm, meklējot kaut ko vēl vieglāku un veselīgu = muslis ar grieķu jogurtu. Muslim ir milzīga izvēle + ogas/augļi svaigie ja vēlies

Manuprāt, tā ir tāda pati 'brīnumdiēta' kā vegānisms, svaigēšana, paleodiēta un viss pārējais, kur sola nezin kādus brīnumus, jo viss pārējais cilvēkam ir nedabiski un kaitīgi utt.

Ja mēs skatāmies zinātnē, tad tie kas ēd mazāk un vai retāk dzīvo arī ilgāk

Vispār jā - cilvēks ar vidēju svaru dzīvos daudz ilgāk nekā cilvēks, kurš sver ap 300kg un bieži vien mirst jau ap 30. Bet nav pierādījumu, ka tas pats attiecas uz normāla svara kategoriju, un tie, kas pie normāla svara ēd mazāk, arī dzīvo ilgāk un veselīgāk utt.
Piem., ja palasa nesenu 29 pētījumu metaanalīzi, izrādās, ka 50% no visu šādu pētījumu subjektiem ir 'overweight or obese'. Protams, ka viņus uzsēdinot uz diētas, viņiem uzlabosies veselība. Tur jebkura diēta, kas ved pie svara nomešanas, palīdzētu un uzlabotu arī citus rādītājus, kas parasti ir slikti pie ļoti augsta svara, un ved pie agrākas nāves.

Together, our findings recollect and consolidate current evidence on the link between CR and markers relating to health-span and longevity. Hypothetically, these results could hint at the therapeutic implications of CR in non-pharmacological management of a many chronic diseases and cardiometabolic problems originating from inadequate lifestyle habits.
However, additional evidence is needed to support to clinical practice and/or prevention and health promotion during lifespan. This SR underlined that, excluding body composition, blood lipids and blood pressure, trials reporting data on hormones and glucose metabolism, osteoporosis and bone health and inflammatory markers are few to support strong conclusion in favor to caloric restriction for healthy aging.
We showed that CR of 10–25% of the total caloric intake was efficacious on some markers of health relatively to metabolism, endocrine system, and inflammation without main adverse events. However, these findings are limited to a short period of observation, in people mostly aged 70 years, and overweight. The effect on normal-weight subjects, the potential deprivation of nutritional agents on the long-term, and the need of food supplement are not investigated at all. Although increasing data on animals are encouraging, there is not enough evidence to suggest CR for a long time at any age, any weight, any diseases.

Tā nav mocīšana, jo cilvēkam ir (uzkrājumi).

Nu, viens no 'uzkrājumiem', ko organisms mēdz sākt ēst bada apstākļos, ir smadzenes. Protams, ja ir daudz liekā svara, tad smadzenes vēl ilgi netiks izmantotas uzturam. Bet ja tāda nav, tad tās kļūst par vienu no enerģijas avotiem.

Nu, viens no 'uzkrājumiem', ko organisms mēdz sākt ēst bada apstākļos, ir smadzenes. Protams, ja ir daudz liekā svara, tad smadzenes vēl ilgi netiks izmantotas uzturam. Bet ja tāda nav, tad tās kļūst par vienu no enerģijas avotiem.

Gribētu redzēt atsauci uz šiem briesmu stāstiem. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka smadzenes darbojas daudz labāk bez ēdiena, jo gluži vienkārši asinis arī var plūst labāk un nav noguruma pēc ēšanas. Tāpat arī nav vairs nepieciešamības gulēt 8h vai vairāk var pietikt ar 6h. Orgāni attīrās utt.
Cik esmu dzirdējis no ārstiem, tad galējā situācijā organisms sāk izmantot muskuļu proteīnus uzturam, bet līdz tam vajadzīgs ilgs laiks. Līdz smadzenēm, lai nonāktu. Tur pat domājot loģiski nesanāk, jo smadzenes atrodas tālu no aknām, kas regulē uztura procesus.

Vispār jā - cilvēks ar vidēju svaru dzīvos daudz ilgāk nekā cilvēks, kurš sver ap 300kg un bieži vien mirst jau ap 30. Bet nav pierādījumu, ka tas pats attiecas uz normāla svara kategoriju, un tie, kas pie normāla svara ēd mazāk, arī dzīvo ilgāk un veselīgāk utt.
Piem., ja palasa nesenu 29 pētījumu metaanalīzi, izrādās, ka 50% no visu šādu pētījumu subjektiem ir 'overweight or obese'. Protams, ka viņus uzsēdinot uz diētas, viņiem uzlabosies veselība. Tur jebkura diēta, kas ved pie svara nomešanas, palīdzētu un uzlabotu arī citus rādītājus, kas parasti ir slikti pie ļoti augsta svara, un ved pie agrākas nāves.

Tādu pētījumu ir maz un galvenokārt, jo priekš zinātniekiem ir neētiski atstāt cilvēkus bez uztura. Kamēr tomēr ir veikta izpēte uz dzīvniekiem un citiem organismiem. Kur patērējot par 30% mazāk uztura tie dzīvo arī par 30% ilgāk.
Kamēr pasaulē ir daudzas klīnikas, kas piedāvā badošanos kā veselības uzlabošanas instrumentiem.
https://youtu.be/rPL8QSng2sY

be THAT girl. avokado toast ar tomātiņu vai bez. manuprāt riktīgi garšīgi priekš brokastīm. :)