Agrāk mans pamatdarbs bija pasākumu organizēšana, tai skaitā arī mūziķu algošana, tagad gan šo nodarbi esmu atstājusi hobija līmenī, bet esmu pazīstama ar mūziķu izcenojumiem.
Tie, kuri Kivičam maksā 300 eiro par stundu, ir tā teikt neizglītoti proletariāti vai arī tādi kuri grib iesmiet. Kivičs jau sen nav mūziķis, mūziķa atrauga vien palikusi. Ne viņam balss, ne dziesmas. Gaudo pazīstamu mūziķu repertuāru. Un maksāt par to viņa gaudošanu 300 eiro stundā, ir naudas izmešana vējā.
Tīri tā salīdzināšanai, varu salīdzināt Kiviča un grupas Dziļi violets honorārus. Grupas honorārs, protams, atkarīgs no izvēlētās vietas, ilguma, utt., nav akmenī iekalts. Nesen grupa par savu uzstāšanos uzņēmuma ballē, par 3 setiem x 40 minūtēm, pajautāja 4600 eiro, ar PVN. Izdalot šo summu uz pieciem grupas dalībniekiem, sanāk 920 eiro, ar PVN. Viss oficiāli, ar rēķinu, kā pienākas māksliniekiem kuri neslapstās pa krūmiem. Plus mīnus tie Kiviča prasītie 300 eiro par stundu uz vienu dalībnieku. Bet GRUPA Dziļi violets ne tikai dzied, viņi arī izklaidē publiku. A ko Kivis, paprasa 300 eiro par stundu, čeku nedod, viss neoficiāli, vēl viņš ir jāpabaro, jāpadzirda un blondā šmara velkas līdzi ar bērnu.
Ir tik daudz labu dziedātāju, kuri ir mazāk pazīstami, bet laba balss un prasa 300 eiro par visu vakaru. Un nebūs kauns no saviem viesiem par piedzērušu pļēguru, kurš iedomājies, ka ir baigais rokstārs Latvijā.
22
