Kivičam jau nu prāts pa īsu, to sen vajadzēja saprast, pirms aizgāja no ģimenes, pie šīs, kārtējās mūža mīlestības. Jeb, atkal vajadzēja jaunu pakļaujamu un drāžamu objektu, organisms kliedza pēc vieglprātīgas dzīves, bez sarežģījumiem, tik maucība, dzeršana. Aizgāji, šķīries loģiski saprotams, nekas nebūs, kā agrāk. Meitenes aug, viņas jau ir personības, kuras var izteikt savas vēlmes, viedokli, patīk un nepatīk. Nobloķēt, runāt vai nerunāt.
Jā, lai kāds kretīns būs tēvs viņas, tāpat mīlēs, bet var distancēties un mamma, ja pret viņu tēvs centīsies izturēties nepatīkami, vēl vairāk piekļausies mammai, jo dzīvo kopā ikdienā. Mamma zin visu, ikdienu sīkumos, mierina, kad skumji, māca, atbalsta un lutina. Tagad sajūta, Kivičš draud pat instancēm, lai viņu atzītu, par mīļo tētuka, kaut viņš draud meitu mātei ar kriminalpantu 174.p bij? Kad māti var iesēdināt? Bļin, teļapauris meitas vēl parbaidīt, ka māti neredzēs. Kretīns.