uzticēšanās

AuhorX @ 05.07.2021 15:40

Ir tā, ka iepriekšējās attiecībās tiku vazāta aiz deguna ne pa jokam. Katru reizi, kad atpūtās bez manis, tā kaut kas notika - reizēm ballīte beidzās ar ātro palīdzību, reizēm policijā vai arī džeks piedzērās tiktālu ka aizmirsa, ka ir attiecībās un nokrāpa mani. Kā muļķīte gandrīz 2 gadus piedevu visu pēc kārtas.
Tagad jau esmu gandrīz 3 gadus citās attiecībās. Dzīvoju kopā ar draugu. Attiecību sākumā draugs mēdza aizbraukt patusēt bez manis, tagad tā ļoti ilgi nav bijis un tagad organizē ar džekekiem ballīti pēc mēneša.
Man sāk iestāties jau paranoja, jo ir pshiloģiska trauma no iepriekšējām attiecībām. Es savam draugam cenšos uzticēties, bet tāpat zinu, ka būs ļoti grūti, ja aizbrauks tusēt un nebūs visu nakti mājās. Esmu draugam stāstījusi par savu pagātni. Viņš man tikai pasaka, ka nav iemesla satraukties, jo nekas slikts nenotiks utt
Ko man darīt?
(es zinu, ka prolēma ir manī, bet kā man to risināt??)

Tev ir jātiek ar sevi galā, citādi sabojāsi attiecības.
Ne visi ir tādi, kāds tavs ex.
Jāmeklē speciālists, kas palīdz strādāt ar tādām lietām.

Es saprotu, ka viņš nav tāds kā mans ex.
Kad biju ar bijušo kopā, reizēm chekoju viņa telefonu un tur brīnumu lietas atradu, visādas sarakstes ar citām utt, bet viņš tik prasmīgi mani apčakarēja, ka beigās es biju vainīga pie tām sarakstēm.
Protams, agrāk mēdzu arī tagadējā drauga telefonu chekot, tur neko neatradu un līdz ar to sāku uzticēties un vairs nav tik slimīga paranoja.
Eh, laikam tiešām būs vien jāmeklē speciālista palīzība, jo šīs attiecības tiešām nevēlos pazaudēt

Viņš nav vainīgs pie taviem demoniem.
Meklē speciālistu.

Nokrāpt var arī aizejot uz veikalu uz 10min,ja ļoti grib. Bezjēdzīgi sevi stresināt mēnesi iepriekš, labāk meklē draudzenes ar kurām tajā vakarā/naktī iet ballēties, lai nebūtu jāizdomā 100 scenāriji savā galvā.

PRADACANDY @ 05.07.2021 16:53

Nokrāpt var arī aizejot uz veikalu uz 10min,ja ļoti grib. Bezjēdzīgi sevi stresināt mēnesi iepriekš, labāk meklē draudzenes ar kurām tajā vakarā/naktī iet ballēties, lai nebūtu jāizdomā 100 scenāriji savā galvā.

Precīzi!! Liec aiz auss, velc plānotāju ārā un sāc plānot!

Bezjēdzīgi sevi stresināt mēnesi iepriekš, labāk meklē draudzenes ar kurām tajā vakarā/naktī iet ballēties, lai nebūtu jāizdomā 100 scenāriji savā galvā.
////
Bez pirmā teikuma...tas gan nav tuvu labs ieteikums!

es ceru, ka tusiņš spēs novērst visas sliktās domas :D

Jāsaprot, ka cilvēks kas tevi nokrāpa, nav tas pats cilvēks kas tev ir līdzās. Meklē palīdzību pie psihologa, citas izejas nav.

Piekrītu, tai vakarā labāk nepalikt vienai. Pasēdi ar draudzeni, iedzeriet šampi un miers.

Man arī mēdz uznākt tādas slimīgas greizsirdības, paranojas un vēl viss kas tiklīdz puisis grib viens kaut kur aiziet ar draugiem, jo es vienkārši viņam neuzticos. Ja esam kopā, viss kārtībā, bet, ja grib kaut kur aiziet bez manis, it īpaši ar konkrētiem cilvēkiem, visbiežāk mūsu starpā būs kašķis. Nu nevaru ciest, ka pārrijās, laicīgi nevar pārnākt mājās un gramstās gar citām. Ja attiecību sākumā būtu pierādījis, ka prot normāli tusēties, noteikti tagad tā nemocītos, bet vienmēr, kad kāds kaut kur viņu aicina, mani jau pārņem nepatīkamas sajūtas. Visu nakti visbiežāk pavadu domājot dažādus scenārijus un tā tālāk, jo ja ir bijusi nepatīkama pieredze un nav pietiekama gribasspēka to atstāt pagātnē, ir grūti valdīt emocijas. Ja ir draudzenes, super, dodies atpūsties pati, vismaz novērsīsi domas, jo zinu cik tā sajūta ir briesmīga.
Ar šādu situāciju griezāmies pie psihoterapeita, puisis arī gribēja mani atbalstīt. Nonācu pie secinājuma, ka vēlos, lai viņš vienkārši atzīst savas kļūdas, taču pats neuzskata, ka ir ko darījis nepareizi un neko nemainītu. Tā nu es vēl joprojām nevaru ciest katru viņa pasēdēšanu ar draugiem.

Elisa_M @ 05.07.2021 20:11

Man arī mēdz uznākt tādas slimīgas greizsirdības, paranojas un vēl viss kas tiklīdz puisis grib viens kaut kur aiziet ar draugiem, jo es vienkārši viņam neuzticos. Ja esam kopā, viss kārtībā, bet, ja grib kaut kur aiziet bez manis, it īpaši ar konkrētiem cilvēkiem, visbiežāk mūsu starpā būs kašķis. Nu nevaru ciest, ka pārrijās, laicīgi nevar pārnākt mājās un gramstās gar citām. Ja attiecību sākumā būtu pierādījis, ka prot normāli tusēties, noteikti tagad tā nemocītos, bet vienmēr, kad kāds kaut kur viņu aicina, mani jau pārņem nepatīkamas sajūtas. Visu nakti visbiežāk pavadu domājot dažādus scenārijus un tā tālāk, jo ja ir bijusi nepatīkama pieredze un nav pietiekama gribasspēka to atstāt pagātnē, ir grūti valdīt emocijas. Ja ir draudzenes, super, dodies atpūsties pati, vismaz novērsīsi domas, jo zinu cik tā sajūta ir briesmīga.
Ar šādu situāciju griezāmies pie psihoterapeita, puisis arī gribēja mani atbalstīt. Nonācu pie secinājuma, ka vēlos, lai viņš vienkārši atzīst savas kļūdas, taču pats neuzskata, ka ir ko darījis nepareizi un neko nemainītu. Tā nu es vēl joprojām nevaru ciest katru viņa pasēdēšanu ar draugiem.

Cik ļoti sevi vajag necienīt, lai turpinātu būt šādās attiecībās?

Šķiries!

Nellija izskatās pēc neapmierinātas, nogribējušās lezbietes!

Sagara @ 05.07.2021 20:58

Nellija izskatās pēc neapmierinātas, nogribējušās lezbietes!

Bet viņai ir konkrēti taisnība. Nav ko mocīt otru dēļ tā, ka nevar tikt galā ar saviem dēmoniem.

Sisenis @ 05.07.2021 21:01

Bet viņai ir konkrēti taisnība. Nav ko mocīt otru dēļ tā, ka nevar tikt galā ar saviem dēmoniem.

Nu beidz...konkrēti šajā gadījumā, nav iemesls.
Katra sieviete iztēlojās, ko viņas otra puse tādos tusiņos dara un kā pavada vakaru, un meklē, jelkādu, ieganstu, lai tik nebrauc prom, un paliek mājās.
Man šobrīd ir periods - varētu viņš kaut kur uz pāris dienām aizbraukt... 😁

Sagara @ 05.07.2021 21:21

Nu beidz...konkrēti šajā gadījumā, nav iemesls.
Katra sieviete iztēlojās, ko viņas otra puse tādos tusiņos dara un kā pavada vakaru, un meklē, jelkādu, ieganstu, lai tik nebrauc prom, un paliek mājās.
Man šobrīd ir periods - varētu viņš kaut kur uz pāris dienām aizbraukt... ?

Es ar savējo teju 2 gadus kopā. Man tādas debīlības galvā nav ienākušas. 😀

Man ar vīru bija šāda problēma, kā gāja tusēt tā man bija stress,panika iekšēja. 100 zvani viņam un neskaitāmas sms,kad vairs necēla. Baidijos nevis no tā,ka mani nokrāps, bet no ta,ka ar viņu kaut kas notiks...
Lieki teikt,ka viss bija tik tālu aizgājis,ka mēs pašķīrāmies... protams, visā tajā bija iejaukts 3 cilvēks no vīra puses... raudāju,dienu un nakti... Pēc kāda laika abi apsēdāmies pie galda un izrunājām visus + un - mūsu attiecībās no abām pusēm... Pateicām viens otram savu nostāju, ko nevēlamies redzēt savā partnerī, viens vīram bija beidz mani smacēt ar savu paranoju...
Ļoti daudz ko deva draudzenes teiktais un smadzeņu skalošana, ka nav jēga raudāt, stresot, viņš ir aizgājis uz tusiņu, ja arī kaut ko dara, TU tur neko nevari izdarīt ne ar savu raudāšanu, stresošanu. VIŅŠ ir pieaudzis cilvēks,pats var spēt lemt ,kas ir pareizi un kas nē.
Esam ar vīru kopā un man vairs nav tāda paronaja, nezvanos viņam. Ja jūtu,ka sāk nākt virsū uzreiz skandinu sev, ka es ar savu stresošanu nodaru pāri tikai sev, neko viņam palīdzēt nevaru.

Sisenis @ 05.07.2021 21:26

Es ar savējo teju 2 gadus kopā. Man tādas debīlības galvā nav ienākušas. ?

Tev vēl - konfektnobuketnijs periods ar rozā brillēm :D

Sagara @ 05.07.2021 21:42

Tev vēl - konfektnobuketnijs periods ar rozā brillēm :D

Es attiecībās iegāju bez tām brillēm. Tās palika pie bijušā, tā kā es to definētu vienkārši par attiecībām ar loģiku, nevis naivu cerēšanu par kaut ko un bērnišķīgām domām.

Sisenis @ 05.07.2021 21:50

Es attiecībās iegāju bez tām brillēm. Tās palika pie bijušā, tā kā es to definētu vienkārši par attiecībām ar loģiku, nevis naivu cerēšanu par kaut ko un bērnišķīgām domām.

Lai vai kā...šis stāsts nav par Tevi.