Tolerance, citādo pieņemšana. Centieni sabiedrību nedalīt atkarībā no rases, seksuālās orientācijas.
Pilnīgas un galīgas muļķības. Kā tad diez tā tolerance un pieņmšana izpaužās? Lielākā daļa cilvēku runā to, kas skaitās "pilitiski pareizi" un to, no kā viņi paši var gūt sev kādu labumu, bet tas ko viņi domā patiesībā, to viņi patur pie sevis, jo ne tā pateikts vārds, viedoklis, var ļoti iedragāt turpmāko dzīvi it īpši karejas ziņā. Tā kā tava tolerance un pieņemšana ir tikai tāds "viltus smaids", lai radītu izūziju, par to, kas neeksistē.
Vismaz pirmo reizi vēsturē cilvēki var nekautrēties darīt to, ko viņi patiesi grib.
Labs joks. Manuprāt, ir tieši otrādāk, pirmo reizi vēsturē, tu nevari teikt, ko domā un darīt ko gribi, protams, ja vien tas nesaskan ar to, kas skaitās "politiski pareizi". Neaizmirsīsim ar arī to, ka tagad mums ir tāda sērgā kā "cancel culture", kur neglaimojoši (teikt taisnību) veidokļi, tiek izstumti no sabiedrības kā tādas, interesanti, tad gan pieņemšana un tolerance šiem indivīdiem aizmirstās. Paskaties, kas notika ar Didru, kur viņa izteica tikai savu viedokli un uz ko viņai, protams, ir tiesības. Visi jefiņi tā secepās, aizcināja atsekot viņai un ko tik vēl nē. Būtībā, viņi darīja tieši to, par ko paši vienmēr ir bļāvuši, ka tā pret cilvēkiem izturēties nevar. Bet ko nu citu no pediņiem var gaidīt. Taisnība, viņuprāt, ir tikai viena un, protams, ka tā, kas atbalsta viņu redzējumu uz lietām.