stress pirms aizstāvēšanas

Kā es tevi saprotu. Es arī satraucos un likās, ka tajās reizēs pāris nervu šūniņas pazaudēju jau noteikti. :D
Kad bija kursa darbu aizstāvēšana, nekas traks nebija. Mums parasti katram studentam bija 10-15 min un attiecīgi darba vadītājs uzdeva 2-3 jautājumus vai pajautāja īsumā pastāstīt, ko secinājām. Mierināja doma, ka esmu divatā ar darba vadītāju...
Bakalaura aizstāvēšanā gāja traki. Zināju, ka manā komisijā esot piekasīgi cilvēki un biju jau sabaidīta. Es nezināju, kur likties. Pirms aizstāvēšanas naktī normāli nepagulēju, mans prāts šaudījās šurpu turpu, vispār likās, ka neko sakarīgu nevaru padomāt.... Man pat komisijas loceklis, kad es iegāju un liku prezentāciju, pateica, ka es izskatos ļoti satraukta, ka viņi nekožot un, lai stāstot par savu darbu.. tad, kad sāku jau reāli runāt es pati nomierinājos un izejot ārā bija tāds atvieglojums...
Es nezinu, varbūt tos baldriānus var iedzert stundu pirms aizstāvēšanas? Ne gluži tik daudz, bet kādus 5? Diez vai tik ļoti apmiegosies, ka aizmigsi :D nu tā, ja gribas mierīgāk... Bet vispār ieteiku daudz par to nedomāt, ej ar attieksmi - izdarīšu un būs miers, došos pelnītā atpūtā. Visi iet tam cauri un tici man ir tādi, kas ne bū ne mē nevar pateikt aizstāvēšanā..
Tu pati rakstīji, zini daudz ko un ja jautā ne pa tēmu vispār, vienmēr var pajautājāt kā jautājums attiecas uz tavu tēmu? Pajautāt lai precizē... nu vai vienkārši pateikt, ka diemžēl konkrēto jautājumu neesi izpērījusi(tikai Dieva dēļ nesaki - es nezinu vai man nav viedokļa, tas ne par ko labu neliecina)

Tagad aizstāvēšana notiek klātienē vai attālināti? Kad aizstāvēju praksi, tad viss bija attālināti un man kā cilvēkam, kuram publiskā uzstāšanās rada ļoti lielu stresu tas palīdzēja 😁 studiju laikos notiekti biju tā, kas pirms katras aizstāvēšanas ļoti satraucās un bija trausls miegs. Bija zāles, kuras var dabūt tikai ar recepti-lexotanil, bija reizes, kad palīdzēja, bet bija, kad nē. Kad aizstāvēju bakalauru un apsēdos savā vietā, tad pat no stresa apraudājos, ne jau tā traki, bet asara nobira, arī viena no komisijas teica, ka izskatos ļoti satraukusies un izmeta kaut kādu joku, citiem likās smieklīgi, bet man tas nepalīdzēja

Iedzer viskiju 100 gramus un uzkod rūgtu šokolādi 10 minūtes pirms aizstāvēšanas.

Man pati aizstāvēšana vnm ir bijusi pofig. Es satraucos vnm ko recenzents vai darba vadītājs teiks. Aizstāvēju tikko maģisrru, rakstot ļoti stresoju, bet kad bija jau tikai jāaizstāv tad bija pilnīgs miers.

PRADACANDY @ 18.06.2021 21:54

Tagad aizstāvēšana notiek klātienē vai attālināti? Kad aizstāvēju praksi, tad viss bija attālināti un man kā cilvēkam, kuram publiskā uzstāšanās rada ļoti lielu stresu tas palīdzēja ? studiju laikos notiekti biju tā, kas pirms katras aizstāvēšanas ļoti satraucās un bija trausls miegs. Bija zāles, kuras var dabūt tikai ar recepti-lexotanil, bija reizes, kad palīdzēja, bet bija, kad nē. Kad aizstāvēju bakalauru un apsēdos savā vietā, tad pat no stresa apraudājos, ne jau tā traki, bet asara nobira, arī viena no komisijas teica, ka izskatos ļoti satraukusies un izmeta kaut kādu joku, citiem likās smieklīgi, bet man tas nepalīdzēja

Attālināti. Tas nomierina mani arī, bet kopumā tāpat stresaini... nekad nav paticis uzstāties un vēl pie tam tad, kad nav zināms, ko jautās, cik nopietna diskusijas utml. It kā ceru, ka būs, ko pateikt, jo pati esmu rakstījusi, kaut cik pārzinu tēmu un vienkārši turēšos pie viedokļa, ko pārstāvu darbā... it kā tikai kursa darbs, domāju, ka baigi negāzīs iekšā, jo jāizstāv darba vadītajam tikai, bet tāpat bail. Ah, cik es rīt laimīga būšu, kad tas būs galā.

Rita30 @ 18.06.2021 22:09

Man pati aizstāvēšana vnm ir bijusi pofig. Es satraucos vnm ko recenzents vai darba vadītājs teiks. Aizstāvēju tikko maģisrru, rakstot ļoti stresoju, bet kad bija jau tikai jāaizstāv tad bija pilnīgs miers.

Es apskaužu!
Man škiet, ka rakstot, man ir diez gan miers. Protams, kad termiņi spiež, tad pa nerviem uzsit, bet tā rakstot es daudz nedomāju ko un kā, bet, kad jārunā, tad oj, dūša papēžos

Jā, protams, es nedomāju visu laiku, bet uz beigām kad saprotu, ka palicis maz laika.

Man nekad pirms kursa darbu aizstāvēšanas tā īpaši stresojusi nebija. Vakar aizstāvēju savu kursa darbu, dabūju 8. Nu, aizstāvēšanā uzdeva 2 jautājumus un viss.
Nezinu, kur studē un ko, bet manā fakultātē aizstāvēšana ir pie darba vadītāja un katram cilvēkam bija 10-15 min, attiecīgi paiet laiks kamēr students pasaka galveno - ko pētīja, kādi secinājumi, priekšlikumi, pasaka vadītājs nepilnības, uzdod 1-2jautājumus un viss cauri. Citiem kursa biedriem dzirdēju, ka vispār nebija jautājumu, tikai pateica par savu darbu, ielika atzīmi un uzredzi.
Parasti neviens nav baigi ieinteresēts ņemties ar studiju darbiem, tāpēc domāju, ka tev viss būš labi, turklāt, ja galīgi nezini ko teikt, vienmēr var pateikt, ka konkrēto aspektu neizpētīji, jo darba apjoms ierobežots, bet noteikti pēc sarunas apskatīsi. Nu tā kaut kā. :)
Mums kursā pagaidām ir atzīmes 6-10 par studiju darbu, tāpēc nedomāju, ka tev būs ārprātīgi slikti. Būs labi.
Vispār stresu man palīdz noņemt pastaigas, izgulēšanās, baldriāni(man miegs no tiem neiet)..
Lai veicas!

aa un vēl man patīk pēc saspringtas dienas iet vannā un iedzert PĒC(jo ja pirms, tad runātu gan jau muļības :D) kādu glāzi vīna vai pudeli sidriņa, ķiršu alus utml Teiksim tā - atalgot sevi, ka izturēju un nodomāt, ka nebija tik traki

Paldies par ieteikumiem!
Šodien iet labāk, šķiet, ka tagad pilnīgi mierīgi, lai gan aizstāvēšana jau pēc 2h. Gan jau, kad sākšu runāt - dūša būs papēžos, bet pagaidām chill.
Man arī ir jāizstāv tikai vadītājam, bet problēma tāda, ka es ar vadītāju nekomunicēju, kad raksīju :D... iesāku mēnesi pirms nodošanas un tad rakstīju arī neregulāi - vienu dienu 4 lapas un tad nedēļu pauze, man nebija diži ko sūtīt un jautāt, kad pabeidzu, tad tad bija 3 dienas pirms nodošanas, tāpēc sūtīju kā gatavo darbu, nevis melnrakstus.
Ceru, ka negāzīs iekšā un viss būs labi.

Veiksmi!
Būs labi, tas ir tikai kursa darbs, parasti neviens īpaši uz to neiespringst.