Vai vēl ir kādai ir bijusi tāda sajūta, ka draudzene visu laiku par daudz iepin savu vīru sieviešu sarunās? Man pat īsti vairs negribās braukt pie savas draudzenes, jo zinu, ka atkal viņas vīrs būs turpat un tad viņa nesaprot, kāpēc es baigi neko nestāstu, nekomunicēju tik daudz, bet man gribās ar viņu divatā parunāt arī kādreiz, bez vīriešu klātbutne, joparasti viņa par katru cenu viņu kautkur velk līdzi. Nesen arī izstāstiju viņai vienu sāpi, pēc tam viņa man zvana un viņas vīrs tur blakus ko komentē(varēja saprast ka viņš arī ir pa visu lietas kursā). Tas mani ļoti aizvainoja, jo nu es to uzticēju tikai viņai, nevis lai pēc tam klausītos vel kādus padomus no viņas vīra arī.
Tad nu man radās jautājums, vai tiešām nav nekādas sieviešu solidaritātes vairāk? Vai jūs arī saviem vīriešiem atstāstat visu, kas pārunāts ar draudzenēm, kas viņām par problēmām? Vai man vienai tas nešķiet normāli?