Atzīstaties - kāda ir tā darījusi? :D

Es arī mīžu un man sirdsapziņa nekad neļautu ''nopirkt'' cita rakstītu darbu un iesniegt to iekšā.
Visus esmu rakstījusi pati.
Pirmajā kursā es izvēlos interesantu tēmu, bija diez gan avotu, bet Latvijā maz pētīta. Patika rakstīt. Rakstīju kādus 2 mēnešus un dabūju 9. Tas pārspēja visas manas cerības, jo lai gan centos, savu darbu tik augstu nevērtēju.
Otrajā kursā es sarāvu nepilnās 3 nedēļās, man drausmīgi nepatika tēma, neko diži tur nesapratu, es arī nekontaktējos ar vadītāju, jo gluži vienkārši man mērķis bija uzrakstīt, nevis iestrēgt. Dabūju beigās 5 un nebiju priecīga, jo man likās, ka velk vismaz uz 6, ja ne 7. Domāju, ka darbs uz 7 vilka, bet norāva atzīmi, jo es vispār nekontaktējos ar vadītāju un pat pati uz savu galvu mainīju studiju darba plānu, jo par to, ko sākotnēji iecerēju info nebija tik daudz.
Bakalaurā es izdomāju turpināt 1.kursā iesākto tēmu, avoti man jau labtik bija, sajēga par tēmu bija, tāpēc raitak gāja un bakalauru uzrakstīju 1,5 mēnešos. Dabūju 7, jo aizstāvēšanā biju ļoti satraukusies, saputrojos un vispār likās, ka caur zemi izkritīšu.
Tā ka nu jā, uzraksta visi, bet man vēl joprojām ir drausmīga nepatika pret tāda veida darbiem. Neredzu tādiem īsti jēgu, ja nu vienīgais iemācīt studentam izteikties un analizēt, diskutēt, bet tā pievienoto vērtību zinātnei ne savā, ne citu darbos nesaskatīju

Radler @ 01.06.2021 09:15

Es arī mīžu un man sirdsapziņa nekad neļautu ''nopirkt'' cita rakstītu darbu un iesniegt to iekšā.
Visus esmu rakstījusi pati.
Pirmajā kursā es izvēlos interesantu tēmu, bija diez gan avotu, bet Latvijā maz pētīta. Patika rakstīt. Rakstīju kādus 2 mēnešus un dabūju 9. Tas pārspēja visas manas cerības, jo lai gan centos, savu darbu tik augstu nevērtēju.
Otrajā kursā es sarāvu nepilnās 3 nedēļās, man drausmīgi nepatika tēma, neko diži tur nesapratu, es arī nekontaktējos ar vadītāju, jo gluži vienkārši man mērķis bija uzrakstīt, nevis iestrēgt. Dabūju beigās 5 un nebiju priecīga, jo man likās, ka velk vismaz uz 6, ja ne 7. Domāju, ka darbs uz 7 vilka, bet norāva atzīmi, jo es vispār nekontaktējos ar vadītāju un pat pati uz savu galvu mainīju studiju darba plānu, jo par to, ko sākotnēji iecerēju info nebija tik daudz.
Bakalaurā es izdomāju turpināt 1.kursā iesākto tēmu, avoti man jau labtik bija, sajēga par tēmu bija, tāpēc raitak gāja un bakalauru uzrakstīju 1,5 mēnešos. Dabūju 7, jo aizstāvēšanā biju ļoti satraukusies, saputrojos un vispār likās, ka caur zemi izkritīšu.
Tā ka nu jā, uzraksta visi, bet man vēl joprojām ir drausmīga nepatika pret tāda veida darbiem. Neredzu tādiem īsti jēgu, ja nu vienīgais iemācīt studentam izteikties un analizēt, diskutēt, bet tā pievienoto vērtību zinātnei ne savā, ne citu darbos nesaskatīju

Studiju darba, bakalauru un maģistru darbu doma jau ir, lai students iemācās iekļauties apjomā; iemācās diskutēt par nozares aktualitātēm un izvērtēt viedokļus, atlasīt avotus utml. Tās visas ir pētnieciskās prasmes. Kādam tās ir vairāk attīstītas un kādam mazāk, bet jāraksta vien ir.
Studiju darbus rakstīju pēc principa - vairāk savu viedokli likt. Un atzīme pērn bija laba, jo tas bija mans ''jaunpienesums''. Tā kā studēju sociālās zinatnes, tur nav vienas pareizās atbildes, bet ir viedokļi, līdz ar to uz to braucu - viedoklis un argumentācija.
Šogad nezinu kā būs ar atzīmi, grūti prognozēt. Iesniedzu šodien. Man ir maz avotu(19 pa visu darbu), tāpēc domāju, ka atzīme nebūs pārāk spīdoša. Pati vien esmu vainīga, sāku vēlu rakstīt

Lielos darbus sāku diezgan laicīgi, bet no sākuma vienmēr visu daru lēni, bet lielāko darba daļu izdaru, kad tuvojas nodošanas termiņš.
Iesaku nepaļauties uz to, ka pēdējā brīdī visu paspēsi izdarīt. Pazīstu diezgan daudzus cilvēkus, kuri arī atlika darbu uz pēdējo brīdi, bet beigās nepaspēja nodot, jo vadītājs atteicās parakstīt, kā arī darbs bija ļoti vājš un nekvalitatīvs, tāpēc ņēma akadēmisko atvaļinājumu. Ja zini, ka būs grūti visu izdarīt pēdējā brīdī, tad sāc darbu ātrāk, lai cik grūti tas būtu. Iedod kādam pārlasīt darbu, lai vismaz izlabo valodas kļūdas, jo tās bojā kopskatu.

Un, nē, nepērc darbu, jo, ja visu studiju laiku tu mācījies vienā līmenī, bet bakalaura darbs ir citā līmenī, tad darba vadītājs un komisijas locekļi, kuri tevi pazīst, sapratīs, ka neesi rakstījusi darbu pati.

Jā, esmu pirkusi darbus- tas gan nebija bakalaurs, drīzāk semestra darbi (viens bija ekonomikā, otrs programmēšanas pamatos- tie bija priekšmeti, kurus pati nemūžam nebūtu nolikusi pastāvigi). Arī bakalaura darbs tika atlikts uz pēdējo brīdi, tur gan bija diezgan svarīgi iemesli- veselības problēmas, pārvākšanās, utt. Jā, ir grūti disciplinēt sevi un sākt laicīgi, bet tas tiešām ir to vērts - tagad atsakoties atpakaļ, labāk būtu ņēmusi akadēmisko atvaļinājumu nekā tādos tempos rakstījusi darbu. Dažas dienas pēc kārtas nebiju gulējusi un pat ēdusi, kā rezultātā uz ilgu laiku iedzīvojos pamatīgās veselības problēmās.

Bakalauru (85%) "uzcepu" pēdējās ~36 stundās pirms nodošanas. Pirkusi gan neesmu un nemaz nebiju apsvērusi to darīt.

Es visu vienmēr darīju +/- laicīgi. Kaut kādi mazāki darbi varbūt tapa pēdējā vakarā. Bet tie parasti bija darbi, kuri neko daudz neietekmēja.
Bakalauru sāku rakstīt ļoti laicīgi. Kad kursabiedri vēl skrēja pie vadītājiem un taisīja pēdējās izmaiņas, es jau iesēju darbu un gatavojos aizstāvēšanai.
Protams sevi piespiest rakstīt bakalauru (arī studiju darbus) bija grūti. Taču daudz patīkamāka sajūta, kad viss izdarīts laicīgi un nav jāstreso, ka nepaspēšu.
Nezinu vai atzīmes ietekmēja, ka darīju laicīgi. Man atzīmes nebija tik svarīgas, parasti jau bija labi neatkarīgi no tā vai darbs taisīts laicīgi , vai pēdējā brīdī.

Svešu darbu gan neesmu nekad paņēmis un uzdevis kā savu, bet studijas darbu pats nerakstīju. Samaksāju vienai meitenei, lai uzraksta, viņa tieši ar to tajā laikā nodarbojās.
Kad pabeidzu profesionālo vidusskolu, mums bija prakse un par praksi jātaisa nobeguma darbs. Es uztaisīju to darbu par neeksistējošu uzņēmumu, jo zināju, ka neviens neko tur nepārbauda. Pēc vairākiem gadiem, kad bija skolas balle, tad sanāca parunāties ar tā laika pasniedzējiem un tad arī atklāju kā tur viss bija. Nu neko, šie tikai nosmējās.

Neesmu lepna, bet esmu pirkusi. Bet ne gluži, lai iesniegtu kā savu. Vairāk, ja nav bijis sajēga par tēmu un vispār nav bijusi ideja kā formulēt visu. Tad redzu kādi avoti izmantoti un iedvesmojos. Neko 1:1 nepārkopēju. Bet vispār esmu no tiem cilvēkiem, kas novelk līdz pēdējam. Pati to nevaru ciest. Un tad ir panika, printeris neiet utt. Bet arī tas, ka pamanījos vienmēr sevi apmierinošus rezultātus gūt īsti nepalīdzēja, jo ''mācību'' neguvu.

Pirkusi neesmu, bet esmu rakstījusi priekš kāda cita. Īsti nezinu, kā tam cilvēkam ar to izgāja viss beigās, neinteresējos, bet droši vien labi, vismaz sūdzēties nesūdzējās.

Parasti visu daru pēdējā brīdī, bet brīnumi notiek... laikam esmu tas cilvēks, kas "vairāk dara-vairāk izdara"... 2.kursā es nestrādāju, studēju no mājām un kursa darbs tik vai tā uztapa pēdējās 5 dienās. Šogad esmu sākusi strādāt un kursa darbu nodevu 2 dienas pirms termiņa un ne vakarā, bet mazliet pēc pusdienlaika 😁 ko gan esmu sapratusi- šādiem darbiem, ja vien ir iespēja, jāizvēlas pēc iespējas līdzīgākas tēmas. Man arī nākamgad jāraksta bakalaurs.. es gan nu jau domāju par tēmas izvēli un plānoju neko nesarežğīt.. iespējams turpināšu šī gada kursa darba tēmu... tikai mazliet smalkāk un cītīgāk rakstīt, jo tas manai specialitātei derētu.

Laikam diezgan nepopulārs viedoklis, taču man patīk rakstīt šāda veida darbus. 😁 Kad studēju, vienmēr saņēmu ļoti labus vērtējumus, taču pēc studijām vairākas reizes esmu rakstījusi darbus priekš kāda cita.

Esmu ļoti apzinīga un vienmēr visu sāku laicīgi, nododu pirms termiņa.
Esmu gan saviem kursa biedriem, divas nedēļas pirms nodošas, palīdzējusi rakstīt darbus, bet nu tas tā.
Mans moto uz mācībām "nekad neatliec uz rītdienu to, ko vari izdarīt šodien".

Man ir divas augstākās izglītības, pietiekama pieredze. Darbus vienmēr darīju laicīgi, lai nav lieks stress. Bet nekad neesmu cepusies par atzīmēm, arī tāpēc lai neiespringtu par traku. Esmu arī citiem rakstījusi dažāda līmeņa studiju darbus, arī bakalaura un maģistra darbus, vērtējumi bija labi. Vairs gan ar to nenodarbojos, jo nu jau beidzot man PIETIEK! :D