spiediens no citiem, trauksme

242

Reģ: 13.05.2021

Hey!
Varbūt kādai šķitīs muļķīgi, bet izstāstīšu tāpat.
Es nepārtraukti jūtu spiedienu no citiem. Par to kā man jādzīvo, ko jādara utml. Skolā es izjutu spiedienu no vecākiem un skolotājiem, atceros vēl šodien kā ķīmijas skolotāja mani klases priekšā nokaunināja, jo es dabūju 5 kontroldarbā... Studējot es izjutu spiedienu no vecākiem, viņi bija pieraduši, ka mācos labi, visiem radiem varēja stāstīt, ka mūsu meita budžetā, meita labi mācās utml. Man bija jāattaisno cerības. Tagad esmu pabeigusi studijas, nedaudz apjukusi dzīvē, nezinu ko tālāk gribu, tāpēc strādāju pagaidām apkalpojošā sfērā un atkal izjūtu spiedienu no sabiedrības. Spiedienu par to, ka vēljorpojām dzīvoju pie vecākiem, jo tie ienākumi ir tik cik ir un pagaidām neredzu vajadzību īrēt savu dzīvokli, labāk iekrāju, palīdzu nomaksāt komunālos vecākiem... Tāpat spiedienu par to, ka neesmu attiecībās un esmu nevainīga, jo citi manā vecumā jau taču ir precējušies, ar bērniem vai vismaz atraduši sev otro pusīti, jjau sen pārgulējuši utml.
Štrunts ar to, bet es sevi arī nemitīgi salīdzinu ar citiem. Redzu citu ideālās dzīves un domāju kāpēc man tā nav, kāpēc es tik ļoti pakļaujos spiedienam, rāmjiem, nevaru būt laimīga.
Pēdējos 3 mēnešus man ir konstanti trauksmes sajūta. Šodien atkal. Es pamodos ar domu, ka sākšu apzinātu dzīvi - sākšu sportot, lai gūtu pašapziņu, saplānošu dienas darbus, vakarā palutināšu sevi, cēlos agrāk, lai visu izdarīt, bet pamostoties jutos nemierīgi, tā kā bailīgi, satraukti. Grūti raksturot iekšējās sajūtas, bet bezgala nepatīkami. Turklāt tas nav tikai šodien. Tādas sajūtas ir darba dienu un brīvdienu rītos...
Aj, zinu, ka vajag saņemt sevi rokās. kā sakās ''fake it till you make it'', bet nevaru, cenšos nepakļauties spiedienam, nesalīdzināt sevi ar citām, būt sevis labāka versija, bet nesanāk

31.05.2021 10:23 |

Mākoņmaliņa

337

Reģ: 29.07.2020

22 gados nav jāuztraucas par to ,ka nav bērni , kāzas, ļoti labi apmaksāts darbs.
Ir cilvēki, kuri šajā laikā vispār nevar atrast darbu. Tu vismaz esi atradusi darbu, strādā, saņem algu.

Vispār, domājot par darbu, es gribētu būt bibliotekāre

Rīgā bibliotekārēm vajag bibliotēku informācijas speciālista izglītību.

31.05.2021 18:38 |

sla

2189

Reģ: 28.04.2019

Pietiks sevi salīdzināt ar citiem. Tu neesi tās pazīstamās, un viņas neesi tu. Visi ir dažādi. Ir jāpieņem sevi. Vienalga ko citi par tevi domā.

31.05.2021 19:26 |

lan4iks2020

Reģ: 03.07.2020

Sabiedrība spiedīs vairākos virzienos. Pirmkārt, lai esi patērētāja (tam jau reklāmas utt). Tikai neiedomājies īrēt dzīvokli, nauda vējā. Krāj pirmajai iemaksai un sakod zobus. Otrkārt, sabiedrība spiedīs izdarīt tai vajadzīgas izvēles (radīt bērnus). Es pati sevi pieķeru, cenšoties paziņas piespiest veidot ģimeni utt. Pati uzbrūku draudzenei, ka šai 27g un vēl nav bērnu. Bet patiesībā man nedaudz skauž viņas brīvība un jaunais auto. Treškārt, ir cilvēki, kas Tevi apskauž, jo vēl vari daudz ko izvēlēties. Vēl neesi piesieta uz visiem laikiem vienam darbam, hipotēkai vai īre līgumam. Ja iespējams, meklē labāku darbu un mēģini ceļot un nākošreiz pastāsti, ka vari atļauties DZĪVOT, ne EKSISTĒT, jo nedari KĀ VISI. Mana māsa dzīvoja pie tēva līdz 32g, bet tagad daktere un saņem pie 3000/mēn. Ja būtu tiekusies uz "neatkarību" jaunībā, gan jau kā vairums būtu ieslēgta nevēlamās attiecībās un nepatīkamā darbā.

31.05.2021 19:38 |

RedBull

315

Reģ: 14.08.2020

Es piekrītu, ka savs dzīvoklis(kaut vai īrēts) ir sava personīgā telpa un savi noteikumi, bet nu par visām varītēm rauties dzīvot vienai, zinot, ka Rīgā īres maksa ar visiem komunālajiem uc. ir diez gan augsta, nez, vai tagad autorei vajag? Un vai tas atrisinās problēmu ar pašvērtējumu, darbu, attiecībām uc?
Nu, ja ir sliktas attiecības ar vecākiem un visu laiku zāģē, izprašņā, tad jau jā, bet ja vecāki saprotoši(un tas, ka vecāki izdara spiedienu, lai atvese labi mācītos bija visdrīzāk tāpēc, ka studiju laikā autore nestrādāja un tad tiesām nav citu variantu kā labi mācīties un būt budžetā ), tad kāpēc uzreiz pārbraukt prom, jo kip ''esmu liela un pati varu nopelnīt, pati ar savu algu varu izdzīvot''? Labāk tiešām iekrāt un tad arī pārcelsies.

31.05.2021 21:55 |

.Putns.

1073

Reģ: 23.10.2019

Spiediens no citiem nav nekas neparasts un tāds būs vienmēr. Problēma ir tajā, ka Tevi tas tomēr uztrauc, jo laikam ir par daudz brīvā laika un pārliecību par sevi arī neiegūt dzīvojot savā sulā.

31.05.2021 22:02 |

.Putns.

1073

Reģ: 23.10.2019

"Fake it till you make it" ir mīts btw

31.05.2021 22:04 |

Piekūns

884

Reģ: 27.07.2020

Nav īpaši ko piebilst, bet pamatideja šeit ir vienkārši dzīvot savu dzīvi. Citiem vienmēr būs kādas ekspektācijas. Tu vari to visu uzklausīt, bet tālāk tā ir tīri tava izvēle, sekot tam vai nē. Attiecības atradīsi, seksu dabūsi, figūra un izskats gan jau tev ir OK, vienkārši nevajag tiekties pēc kaut kādiem svešiem standartiem.

31.05.2021 22:24 |

Derisa

326

Reģ: 25.01.2021

Reālākais ko var ieteikt-atrodi vīrieti ar savu dzīvokli (pat ja vīrietis īrē, ja viņš būs normāls un pati esi +/- skaista, neprasīs lai dod pusi par īri).
No visām šīm lietām svarīgākā ir, lai pati sev iepatīcies vizuāli, tad arī viss saies, sievietei izskats ir pirmajā vietā, tur diemžēl neko nevar padarīt, lai vai kā citas sievietes mēģinātu pārliecināt pretēji-nāks pašpārliecinātība, gribēsies socializēties utt.
Iesaku visu nesākt mainīt uzreiz, jo visa būs par daudz un nesanāks nekas. Sāc un apņemies vienu lietu, tad pārējās. Un vēl-cilvēkiem no malas patiesībā ir daudz vairāk vienalga par tevi kā spēj iedomāties.
P.S. Strādājot par viesmīli var iepazīties ar normāliem vīriešiem, kas paši tevi uzrunā.

01.06.2021 00:06 |