Raksturs

Es esmu cilvēks ar labu sirdi, ļoti gaišs cilvēks un labsirdīgs. Es esmu devīga un izpalīdzīga. Taču reizēm to citi izmanto savtīgos nolūkos. Varbūt esmu pārāk naiva, nezinu. Es esmu mierīga, es nekad neprovocēju konfliktu un parasti, ja redzu, ka iet uz konfliktu - palieku maliņā, noriju pāridarījumus. Taču reiz pienāk brīdis, kad es eksplodēju. Man var cilvēks visu laiku pa druskai zāģēt un es klusējot to pacietīšu, līdz vienā jaukā dienā neizturēšu un par mazāko sīkumu sakliegšu, izteikšu visu ko domāju, varbūt pateikšu par daudz un zaudēšu cilvēku. Kad eksplodēju esmu kā pūķis. Esmu arī ļoti kautrīga nezināmos cilvēkos, klusa, bet kad mani iepazīst cilvēki - ir šokā cik traka es varu būt. :) Bet man tā patīk. Es esmu ļoti nepacietīga, man vajag visu tagad un uzreiz! Riebjas gaidīt. Es arī esmu ļoti slinka un nemāku plānot savu dzīvi. Man viss notiek diez gan spontāni. Es apbrīnoju pedantus, centīgos cilvēkus utml., jo es allaž skolā, universitātē esmu bijis pēdējo brīžu cilvēks - visu iesniedz pēdējā termiņa dienā. Tāpat man tik pat labi varētu piedāvāt pirmdienas vakarā aizbraukt pie jūras patusēt un es piekristu, vienalga, ka nākamajā rītā ir darbs. Man patīk spontānas idejas.
Man patīk uzmanība un reizēm es prasu par daudz no otra cilvēka. Es esmu diez gan greizsirdīga, jā.
Vai var mainīt raksturu? Domāju, ka palielam mēs esam tādi kādi esam :) Var meklēt cēloni, piemēram, greizsirdībai un strādāt ar sevi psiholoģiski. Var meklēt cēloni kāpēc neuzticies citiem utml., bet tā kardināli mainīt raksturu uzskatu, ka nevar. Piemēram, es esmu cilvēks, kas krāj un tad eksplodē, ko es varu mainīt?!

Sevi par ļoti labu cilvēku nenosauktu. Esmu līdzjūtīga, punktuāla, liberāla, laipna un pieklājīga. Taču tajā pašā laikā esmu arī nepacietīga, slinka, egoistiska, ļaunatminīga, man nesagādā ne problēmas, ne sirdsapziņas pārmetumus melot un krāpties, ja man no tā tiek kāds labums. Bet tāda es sev patīku un neko mainīt sevī negribētu.

man nesagādā ne problēmas, ne sirdsapziņas pārmetumus melot un krāpties, ja man no tā tiek kāds labums. Bet tāda es sev patīku

Skarba atzīšanās.

Var mainīt raksturu. Cilvēks mainās citu cilvēku iespaidā, dzīves notikumos, sāpēs un priekos. Viennozīmīgi var mainīt!
Melot un krāpties man neceļas roka, ir nenormali sirdsapziņas pārmetumi , pat ja esmu kādam sliktu vārdu pateikusi. Agrāk biju klusa, bet ar laiku esmu atvērusies . Par sevi pastāvēt varu, bet skarba neesmu. Vienmēr cilvēkiem pieeju klāt no maigās puses, lai gan citreiz cilvēks ir pats pelnījis kārtīgu vārdu.

Man ir ljoti laba sirds,esmu iejutiga,neesmu nosodosha vai ktegoriska. Pienjemu cilveku tadu kads tas ir,nemacu un nekad nedodu padomus,ko nevelos ari no citiem. Ja pajauta,varu pateikt savu viedokli,bet vienmer uzsversu,ka ta rikotos tikai es ar savu raksturu un sava situacija. Riebjas,kad man uzbazas ar savu viedokli un padomiem. Riebjas meitenju klachas,kur apruna kadu no tani bridi neesosham draudzenem. Tadas sarunas nepiedalos,jo savus draugus vai labas pazinjas neaprunaju. To esmu pateikusi acis visai kompanijai un momentali kljuvu par visvairak aprunajamo,. Shad tad noshokeju cilvekus ar ljoti skarbiem un atklatiem vardiem. Man ta nav problema. Varu ari uzklausit sev domatus skarbus vardus,ja tiem ir pamatojums. Esmu par konstruktivu kritiku. Ar gadiem draugu loks ir ljoti izkristalizejies. Ir 2 draudzenes un dazi virieshu kartas draugi. Ar virieshiem vispar atrodu labaku kontaktu. Sarunas ar shiem cilvekiem 3.personas vispar netiek pieminetas. Ne visi man dzivo blakus. Dazi draugi vairaku tukstoshu kilometru attaluma,bet ir Whatsapp. Un Jaunaja gada apsveikumus sanjemu ari 01.00 un 02.00. Nekad muza neesmu kaut ko darijusi vai kadu apmelojusi kaut kada labuma gushanai. Nemaku melot sev tuviem cilvekiem. Bet,ja butu tada nepiecieshamiba kadas dzivibas glabshanai,man tas izdotos ljoti labi,jo ir iedzimta aktiermeistariba. Reti stridos,jo pa sikumiem strideties ir muljkigi,un ar mulkjiem strideties vispar ir stulbi. Varu sadzivot ar jebkuru cilveku un no malas izskatos baiga miera mika,lidz kads nav aizskaris man kadu tuvu cilveku vai nokaitinajis mani. Kad kadam tas ir izdevies,tad es vinja vieta negribetu but. Es izgazu uz to cilveku visas sakratas negativas emocijas. Varu ieiet afekta stavokli. Diez vai kadu nogalinatu,jo neesmu agresiva,bet,ja butu jaaizstav tuva cilveka dziviba,tad ja,un nebaiditos zaudet ari savu. Plashi skatoties man patik mans raksturs un es sev gribetu sev tadu draugu,ka es. Bet es gribetu iemacities sevi saturet grozos,kad esmu nokaitinata. Varbut jasak nodarboties ar boxu,lai tur es varetu izgazt negativas emocijas 🤔 Vel man nepatik,ka esmu garstavokla cilveks. Man ir ljoti labi periodi un ljoti slikti. Varu iekrist depresija. Esmu Svari un visu muzu augsha,leja. Nekad ta mereni pa vidu. To es gribetu mainit.

Nesauktu sevi par labu cilvēku. Īsti nemāku izrādīt savas emocijas, bieži sāpinu pat sev tuvus un dārgus cilvēkus, jo esmu ļoti asa, ātri iekarstu, strīdos varu pateikt vārdus, kuri var otru ļoti sāpināt. Esmu drausmīga egoiste, drausmīgi skopa, slinka, neiejūtīga. Varu melot, krāpties un izmantot citus cilvēkus, ja tas kaut kādā veidā man dod labumu. Patīk paņirgāties par citu neveiksmēm, problēmām. Trūkst empātijas. Ļoti pārdzīvoju, raudu par cietušiem dzīvniekiem, bet nespēju just līdzi cilvēkiem, man ir vienaldzīgas citu problēmas un pārdzīvojumi. Varbūt izklausos pēc socippāta, nezinu. Agrāk biju ļoti jūtīga, klusa, kautrīga, ņēmu pie sirds katru savā virzienā negatīvi izteikto vārdu, nemācēju par sevi pastāvēt. Bet dzīve mani izmācīja. Vistuvākie cilvēki nodeva, izmantoja manu labo sirdi, attiecībās tiku krāpta, darbā izmantota, jo nemācēju pateikt "nē". Piegriezās. Paliku par bezjūtīgu maitu un jutu, ka paliek vieglāk dzīvot, ja uz visu ir pofig. Jā, zinu, ka karma ir kuce, tāpēc gan jau paradīzē netikšu (nu, tas tēlaini izsakoties, jo paradīzei, tāpat kā ellei, tik un tā neticu), taču mainīties neplānoju. Cilvēki man tik un tā nekad tā īpaši nav patikuši, tāpēc pat priecājos, ka ar mani neviens diži nevēlas draudzēties. Dzīvoju viena ar saviem kaķiem un baudu dzīvi.

Esmu cilvēks, kurš vienmēr aizstāvēs par vājākajiem, jo skolas laika, kurus apcēla neļāvu viņus aiztikt. Mani cilvēki arī agrāk izmantoja, jo mana laba sirds, bet ar laiku esmu mainījies un neļauju cilvēkam izmantot mani, jo dzīves pieredze ir iedevusi savus augļus. Vienmēr mēģinu citus motivēt, uzmundrināt un palīdzēt, ja kaut kas nesanāk. Principa varētu teikt būtu labs komandas kapteinis jebkura sporta veida. Kaitina tas, ka varu palikt nervozs, ja kaut kas neizdodas vai arī ļoti sāku uztraukties par kaut ko. Ņemu ļoti pie sirds visu. Esmu uzmanīgs un pirms katra lēmuma ļoti pārdomāju, ko daru. Cilvēkos varu būt kautrīgs, bet tās var ātri pāriet, kad esmu iepazinies ar cilvēkiem un iejūties sabiedrība, jo nezinu, kāds ir otrs cilvēks vai arī latviešu mentalitāte kautrīgums dažreiz pātrauce. Pārliecība ir par lietam, kuras daru un vienmēr sasniedzu realizēto. Nepatīk melot un liekulība, tāpēc dažreiz labāk saku taisnību nevis pielienu, lai gūtu kādu labumu.