Studiju sekmes

Arī mācījos budžetā. Nebija galīgi viegli un es mācījos vairāk kā tu, bet noteikti nezubrijos, caurām dienām nesēdēju pie grāmatām.
Varu tev pateikt - tu nezini kāds ir kopējais reitings. Atceros, kad pirms trešā kursa man arī šķita, ka izlidošu, bet es paliku. Toreiz man galā bija daudz kur 7, vienā priekšmetā pat 6... Nu neko, izrādās, ka citiem bija sliktāk, kāds izrotēja pēc semestra, jo dabūja parādu utml. Daļa sāka strādāt un arī izrotēja, neizturēja slodzi... Tas, ka vienā priekšmetā slikti, nenozīmē, ka tas noraks tev budžetu. Pacenties eksāmenā, gan jau būs labi.
Un ja nebūs.... nu tad diemžēl jāsamierinās

Hey! Oj, pilnīgi saprotu Tevi. Es mācos tā, lai pēc iespēkas paliktu budžetā, bet "nespiežu no sevis visu sulu", jo man neder tas, ka es pārmācos.. tad visa informācija ir vienā lielā putrā. Vienmēr jau ir kāds vieglāks un kāds grūtāks priekšmets. Piemēram mana stiprā puse ir diskutēšana un prezentēšana. Referātus rakstīt riebjas, bet protu tos noprezentēt tik pārliecinoši, ka pasniedzējiem rodas iespaids, ka esmu pielikusi lielas pūles to rakstīšanā 😁 es tā teikt "spiežu" uz savām stiprajām pusēm un mēğinu parādīt no sevis to labāko. Piemēram mani kursabiedri ir ļoti kūtri uz iesaistīšanos diskusijās attālināto studiju laikā. Es vienmēr esmu tā, kura iesaistās sarunās ar pasniedzēju. Un pasniedzēji tādus cilvēkus vienmēr piefiksē! Vismaz mums par to kādu punktiņu pieliek... ja runā par kontroldarbiem un eksāmeniem... nu uz eksāmeniem es laikam mācos mazliet vairāk, jo tad parasti ir vairāk laika pievēraties tikai vienam priekšmetam, bet attālināti studējot es sev sagatavoju viegli pārskatāmas prezentācijas- ja esmu visam izgājusi cauri, tad zinu, kur un ko ātri atrast. Viss jau atkarīgs no tā cik liela būs Tava bēda, ja Tu piemēram netiktu budžetā, jo atzīmes universitātē pa lielam nevienam neinteresē, ja vien Tu neej uz sarkano diplomu. Es no sevis neizspiežu visu, jo manā studiju programmā nav kosmiski liela studiju maksa. 3 gadus jau esmu noturējusies budžetā, mācos no tīrākās sirdsapziņas. Visus darbus gan vienmēr iesniedzu laikā, termiņus nekavēju. Man jau šķiet, ka viss ir atkarīgs arī no tā, ko studē, jo ir tādi priekšmeti, kur ir gana būt komunikablam, klausīties lekcijas un pildìt praktiskos, lai veiksmīgi nokārtotu eksāmenu, bet ir tādi, kur drusku vairāk jāpamācās. Kā mēs ar draudzeni vienmēr sev sakām, kad šķiet, ka paliek par grūtu.. "ja jau tikām cauri augstākajai matemātikai, divu veidu statistikām un kvantitatīvajām metodēm, tad ko mēs vispār nevaram?" 😁

unicorngirl @ 26.05.2021 09:27

Hey! Oj, pilnīgi saprotu Tevi. Es mācos tā, lai pēc iespēkas paliktu budžetā, bet "nespiežu no sevis visu sulu", jo man neder tas, ka es pārmācos.. tad visa informācija ir vienā lielā putrā. Vienmēr jau ir kāds vieglāks un kāds grūtāks priekšmets. Piemēram mana stiprā puse ir diskutēšana un prezentēšana. Referātus rakstīt riebjas, bet protu tos noprezentēt tik pārliecinoši, ka pasniedzējiem rodas iespaids, ka esmu pielikusi lielas pūles to rakstīšanā ? es tā teikt "spiežu" uz savām stiprajām pusēm un mēğinu parādīt no sevis to labāko. Piemēram mani kursabiedri ir ļoti kūtri uz iesaistīšanos diskusijās attālināto studiju laikā. Es vienmēr esmu tā, kura iesaistās sarunās ar pasniedzēju. Un pasniedzēji tādus cilvēkus vienmēr piefiksē! Vismaz mums par to kādu punktiņu pieliek... ja runā par kontroldarbiem un eksāmeniem... nu uz eksāmeniem es laikam mācos mazliet vairāk, jo tad parasti ir vairāk laika pievēraties tikai vienam priekšmetam, bet attālināti studējot es sev sagatavoju viegli pārskatāmas prezentācijas- ja esmu visam izgājusi cauri, tad zinu, kur un ko ātri atrast. Viss jau atkarīgs no tā cik liela būs Tava bēda, ja Tu piemēram netiktu budžetā, jo atzīmes universitātē pa lielam nevienam neinteresē, ja vien Tu neej uz sarkano diplomu. Es no sevis neizspiežu visu, jo manā studiju programmā nav kosmiski liela studiju maksa. 3 gadus jau esmu noturējusies budžetā, mācos no tīrākās sirdsapziņas. Visus darbus gan vienmēr iesniedzu laikā, termiņus nekavēju. Man jau šķiet, ka viss ir atkarīgs arī no tā, ko studē, jo ir tādi priekšmeti, kur ir gana būt komunikablam, klausīties lekcijas un pildìt praktiskos, lai veiksmīgi nokārtotu eksāmenu, bet ir tādi, kur drusku vairāk jāpamācās. Kā mēs ar draudzeni vienmēr sev sakām, kad šķiet, ka paliek par grūtu.. "ja jau tikām cauri augstākajai matemātikai, divu veidu statistikām un kvantitatīvajām metodēm, tad ko mēs vispār nevaram?" ?

Man besī attālinātajās studijās, ka pasniedzējiem ir mode uztaisīt kontroldarbu estudijās. Atvērtie jautājumi, nav atbilžu izvēles, pašam jāraksta sava atbilde un ierobežots laiks(piemēram, man bija 16 jautājumi/mini uzdevumi, laiks - 45 min). Atgriezties pie jautajumiem atpakaļ nevar, pārskatīt visus pirms pildi arī nevar. Tad nu tādos man parasti neveicas un sākumā trāpās tas ko nezinu, es meklēju, patērēju laiku un beidzamie(kas parasti ir vieglākie) jāraksta turbo ātrumā.
Tā nu arī šoreiz, es aizsēdējos pie pirmajiem jautājumiem un pēdējos 2 pat nepaspēju izlasīt. :D Pēc kontroldarba laika atvēru pārskatu, sapratu, ka tos pēdējos, ko nepasēju - es zināju. Nu neko, nevienam neinteresē.
Tādā ziņā man patika labāk klātiene, jo tad uzreiz tev viss kontroldarbs priekšā. Var izpildīt vieglāko un grūtāko atstāt uz beigām + neviens parasti no rokām nerauj lapu, nekas, ja 1-2 min pēc nodarbības nodod.
Man nav tā, ka par dalību semināriem kaut ko pieliktu klāt. Vienkārši ir katrā priekšmetā noteikts cik seminārus var nenokārtot, lai pielaistu pie eksāmena. Ja nenokārto vairāk, jānāk uz konsultāciju individuāli. LĪdz šim visus nokārtojusi esmu. Vienīgais parasti, ja ir aktivitāte, tad atzīmes šķiršanās gadījumā varot pacelt uz augšu. Jāsaka, ka baigi aktīiva diskutētāja neesmu, ja mani nesauc, tad reti pati piesakos, tomēr tāpat parasti, ja eksāmenā ir labāk nekā kontroldarbā, tad ieliek to, kas ir eksāmenā. Eksāmens ir 50% vērtējuma un skaitās svarīgāks, kontroldarbi katrs pa 25%.
Man priekšmetā, kur dabūju 5(kas vispār man patīk, nesaprotu, kāpēc neiet, jo semināros visu saprotu, gatavojos, bet parasti neuzķeru tos āķus un sarakstu nepareizi)...būs mutvārdu eksāmens... brr, bail, bet nu cerams, ka mutvārdu būs labāk nekā rakstiskie kontroldarbi. :D

Manā programmā budžetā ir visi, kas sekmīgi. Bet mācos labi. :D Pirmajā semestrī neiespringu, bija arī sliktākas atzīmes(dažos kd 4), taču noslēdzu ar ļoti labu vidējo - 8.47. Šajā semestrī no ļoti spiežu no sevis maksimumu, ar cerībām dabūt stipendiju. Mācos pilnīgi visam - konspektēju utt.

unicorngirl @ 26.05.2021 09:27

Hey! Oj, pilnīgi saprotu Tevi. Es mācos tā, lai pēc iespēkas paliktu budžetā, bet "nespiežu no sevis visu sulu", jo man neder tas, ka es pārmācos.. tad visa informācija ir vienā lielā putrā. Vienmēr jau ir kāds vieglāks un kāds grūtāks priekšmets. Piemēram mana stiprā puse ir diskutēšana un prezentēšana. Referātus rakstīt riebjas, bet protu tos noprezentēt tik pārliecinoši, ka pasniedzējiem rodas iespaids, ka esmu pielikusi lielas pūles to rakstīšanā ? es tā teikt "spiežu" uz savām stiprajām pusēm un mēğinu parādīt no sevis to labāko. Piemēram mani kursabiedri ir ļoti kūtri uz iesaistīšanos diskusijās attālināto studiju laikā. Es vienmēr esmu tā, kura iesaistās sarunās ar pasniedzēju. Un pasniedzēji tādus cilvēkus vienmēr piefiksē! Vismaz mums par to kādu punktiņu pieliek... ja runā par kontroldarbiem un eksāmeniem... nu uz eksāmeniem es laikam mācos mazliet vairāk, jo tad parasti ir vairāk laika pievēraties tikai vienam priekšmetam, bet attālināti studējot es sev sagatavoju viegli pārskatāmas prezentācijas- ja esmu visam izgājusi cauri, tad zinu, kur un ko ātri atrast. Viss jau atkarīgs no tā cik liela būs Tava bēda, ja Tu piemēram netiktu budžetā, jo atzīmes universitātē pa lielam nevienam neinteresē, ja vien Tu neej uz sarkano diplomu. Es no sevis neizspiežu visu, jo manā studiju programmā nav kosmiski liela studiju maksa. 3 gadus jau esmu noturējusies budžetā, mācos no tīrākās sirdsapziņas. Visus darbus gan vienmēr iesniedzu laikā, termiņus nekavēju. Man jau šķiet, ka viss ir atkarīgs arī no tā, ko studē, jo ir tādi priekšmeti, kur ir gana būt komunikablam, klausīties lekcijas un pildìt praktiskos, lai veiksmīgi nokārtotu eksāmenu, bet ir tādi, kur drusku vairāk jāpamācās. Kā mēs ar draudzeni vienmēr sev sakām, kad šķiet, ka paliek par grūtu.. "ja jau tikām cauri augstākajai matemātikai, divu veidu statistikām un kvantitatīvajām metodēm, tad ko mēs vispār nevaram?" ?

Nu, piemēram, fiziku , ķīmiju vai ko citu. Totāli besī, ka cilvēki savos, piemēram, biznesa bakalauros kko sūdzas, sorry, tur viss ir vieglāk par vieglu un pabeidz cilvēki, kas vidusskolā knapi matemātiku nolika.😄😄
LV vispār augstskolā reāli jāmācās studiju programmās, kas ir tikai eksaktās zinātnes (kā ķīmija, fizika, matemātika un nē, 1-2 studiju kursi neskaitās, kur iemāca tikai pašus pamatus), medicīna, no humanitārajiem-nedaudz juristiem, viss, pārējiem to diplomu iegūt ir vismaz par 70% vieglāk. Izglītības līmenis un grūtības pakāpe ir zema, bet vēl sūdzas.
Un kāpēc autore cep jau 100to reizi vienu un to pašu tēmu? Ja par grūtu un visu laiku jāsūdzas, ej prom.

Ja būtu palikusi mācīties Lv, tad tur no stresa varētu aiziet, jo tā programma maksā gadā vai semestrī 3000, tāpēc aizbraucu prom uz Igauniju, kur par to pašu maksāju 600 gadā. Protams, es cenšos ļoti, jo gribētos saņemt stipendiju, bet nu tur ir savi noteikumi, ka pat ja specialitātē nav 5 (šeit max 5), tad stīpa nespīd, pat ja esi visos citos prieksmetos dabūjis 5.
Bet es cenšos un pati jūtos mierīg, ja esmu izdarījusi maksimālo. Bet nu ja priekšmets galīg neiet un neko nesaproti, tad protams lūdzos par jebkādu atzīmi, ka tik nolikts. :D

Derisa @ 26.05.2021 11:50

Nu, piemēram, fiziku , ķīmiju vai ko citu. Totāli besī, ka cilvēki savos, piemēram, biznesa bakalauros kko sūdzas, sorry, tur viss ir vieglāk par vieglu un pabeidz cilvēki, kas vidusskolā knapi matemātiku nolika.??
LV vispār augstskolā reāli jāmācās studiju programmās, kas ir tikai eksaktās zinātnes (kā ķīmija, fizika, matemātika un nē, 1-2 studiju kursi neskaitās, kur iemāca tikai pašus pamatus), medicīna, no humanitārajiem-nedaudz juristiem, viss, pārējiem to diplomu iegūt ir vismaz par 70% vieglāk. Izglītības līmenis un grūtības pakāpe ir zema, bet vēl sūdzas.
Un kāpēc autore cep jau 100to reizi vienu un to pašu tēmu? Ja par grūtu un visu laiku jāsūdzas, ej prom.

Nu, atļaušos nepiekrist.
Autore drīzāk pārdzīvo kā palikt budžetā, nevis, ah, cik daudz jāmācās būtu....
Cilvēki ir dažādi un uztvere arī atšķirīga. Kas vienam šķiet viegli, citam grūti utml. + ļoti no svara ir budžeta vietu skaits. Vēsturniekos gandrīz visi ir budžetā, datoriķos visi utml, tajā pat laikā juristos budžeta vietas katru gadu samazina. Nesen, kad pētīju kā ir bakalauriem šogad, šķiet, ka ir 30 budžeta vietas, bet studentu parasti vispār ir daudz. Noteikti ap 150 pirmajā kursā(pēc tam jau atbirst). Maz budžeta vietu ir arī politoloģijā, komunikācijas zinātnēs uc. sociāli humanitārajās zinātnēs, līdz ar to te ir daudz vieglāk izrotēt no budžeta, nekā tur, kur budžeta vietu ir pārpārēm.
Es personīgi pabeidzu studijas juristos LU. Pirmajā gadā bija traki daudz jāmācās, tad tik pat kā visu laiku pie grāmatām sēdēju(man brīvdienas tādas kā tādas tik pat kā nebija, mācījos arī naktīs, īpaši pirms sesijām), vidējā balle bija 8.4. Otrajā gadā bija vieglāk, jo saproti kā viss apgrozās, ir kontakti ar vecāku kursu studentiem, iemācīes labāk plānot laiku, ir bāzes zināšanas utml. Otrajā gadā es mācījos mazāk, bet mācījos tāpat....bija priekšmeti, kas man nepadevās galīgi un bija grūti nolikt. Pēc otrā gada mana vidējā bija tikai 7.350, bet par brīnumu paliku budžētā.... gan jau, ka knapi, knapi noturējos, jo kad reģistrējos stipendijai, biju pēdējā sarakstā un nedabūju :D
Tāpēc, es pilnīgi saprotu autori. Viņa nerunā par vienkārši studiju pabeigšanu kaut kā, bet gan par palikšnau budžetā..Ja studiju programmā ir maz budžeta vietu, tad ir jāpasvīst...
Man nekad nav bijis kaut kas jālabo. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka 4 var dabūt pat nemācoties neko, tikai ejot uz lekcijām(nu labi, starotautiskajās publiskajās tiesībās bez mācīšanās nevarēja... bet kopumā), TAČU lai paliktu budžetā bija jāpasvīst diez gan. Nav tomēr tik viegli studēt.
Bet nu tās tikai manas domas, varbūt vienkāŗši neesmu pietiekami gudra :), tāpēc vajadzēja mācīties cītīgāk