It kā man ir šāda diagnoze klīniskā depresija.
Garš stāsts, kas sākās jau bērnībā gan emocionālā , gan fiziskā vardarbība no mātes alkoholiķes, nabadzība , rezultātā arī skolā mani apsmēja par to ka nebija vietas kur matus pat izmazgāt un staigāju ar vienām šūtām biksēm 4 gadus, kurus katru vakaru lāpīju. Nedo dievs paprasītu savai mātei naudu kā nepilngadīgais viņas bērns priekš jaunām biksēm. Momentāli pa kaklu dabūju par nieka 5 latiem
Jau tad biju apķērīgs bērns un zināju kādas sekas man tas atstās. Gāju pēc palīdzības. Diemžēl neviens mani neuztvēra nopietni, be skolas psiholoģe, ne skolas direktors, ne klases skolotāja,ai gan viņas redzēja kā pret mani izturas
Pirmo reizi vērsos pie psihiatra 22 gadu vecumā. Lietoju medikamentus. Nekādu rezultātu. Šobrīd eju uz terapiju pie psiholoģes. Pagaidām grūti spiest vai palīdz, jo nesen uzsāku atkal.
20
