Vai jūs paliktu darbā ja...

Tweek @ 24.05.2021 18:18

...darba piesolītā alga būs 150% augstāka nekā vecajā darba vietā, taču darba process un iedot pozīcija ļoti neapmierina un varētu pat teiktu sadusmo un kaitina?
Tieši šādā situācijā esmu šobrīd.

aizietu uz vietu kur augstāka alga. LV algas pa lielam ir zem visiem nabadzības sliekšņiem, tā kā retik kuram x vai 1,5x alga ir vēl viens kažos un lux ceļojums, bet tiešām pamatvajadzībām un lai iegādātos labākas kvaitātes vajadzīgās mantas un paalpojumus.

Es pamēģinātu, kā ir, ja nepatiktu, tad ietu prom.

Noteikti. Bet es esmu cilvēks, kam darba jautājumos pati svarīgākā lieta ir alga. Ja tā ir pienācīga, tad visus citus apstākļus varu pieciest.

Cilvēki iet uz darbu, lai pelnītu naudu. Un, ja kāds apgalvo pretējo, tad šim cilvēkam, visticamāk, nekad nav izteikts lielas algas darba piedāvājums.
Darba vietā nav ne jādibina draudzības, ne jādomā par to cik pretīgi ir pienākumi, ne jādomā par to, ka šo gribu darīt un to negribu darīt. Uz darbu cilvēki iet tikai viena iemesla dēļ, lai pelnītu naudu savai dzīvei, izklaidēm, pamatvajadzībām, u.c. lietām. Ja darba vietā izdodas iegūt labus paziņas, vai pienākumus, kuri tev iet pie sirds, tas ir tikai papildus bonuss.
Ja gribi darīt darbu, kas tev ir sirdsdarbs, tad ieteiktu uzsākt savu biznesu un darīt to, ko vēlies, nevis "kalpot" kādam citam un saņemt par to grašus.

Es pamēģinātu, ja būtu galīgi ar sakostiem zobiem jāiet, tad ko mainītu🤷‍♀️

Es laikam esmu bailīgā, tik tikko no līdzīgas iespējas atteicos. Manā reģionā ar darba vietām ir katastrofāli, ja nepatiktu un beigu beigās tik tiešām nevarētu izturēt, nebūtu vairs iespēja aiziet atpakaļ uz veco darbu vai tik viegli atrast citu. Ja ļoti nevajadzētu palielināt ikmēneša ienākumus un apzinātos kaut mazāko risku, ka varētu neizturēt, tik un tā paliktu tur, kur esmu.

Skatoties, cik pamatots un izteikts ir tas ''kaitina''. Ja tiešām tā ir, piemēram, kompānijā izteikts mikromenedžments, tad es neietu.

Atškirībā, cik pelni tagad. Ja tagad pelni labi un pietiek visam, tad nemainītu. Ja tomēr ir par maz ( ticu, ka šis variants, ja jau meklē citu darbu), tad mainītu. Sākumā jāpamēgina un jāiestrādājās, lai par ko spriestu.))

Šobrīd it kā strādāju labi atalgotā darbā, taču stresa līmenis un nemitīgā kašķu meklēšana un paņirgāšanās itin visā, ko es daru...ar laiku tas liek pārvērtēt savas prioritātes. Jo tomēr darbs ir vieta, kur tu pavadi lielāko daļu savas dzīves un, ja tu lielāko daļu savas dzīves pavadi indīgā darba vidē, tad kas labs tur sanāk? Tad kam man nauda, ja es pa dzīvi esmu kļuvusi par pastāvīgi aizkaitinātu, neapmierinātu un apātisku cilvēku? Ja es pat brīvajā laikā vairs nespēju sevi piespiest atpūsties un esmu vienmēr uzvilkta? Jā, nauda ir forši un daudz naudas ir vēl foršāk, bet par to jaunas nervu šūnas iegādāties nevar! Un man prieks par meitenēm, kuras darba vietā vairāku gadu garumā spēj distancēties no priekšniecības un kolēģiem, no intrigām un žults, kas pastāv darba vietā, it īpaši, ja tas tiek vērsts pret tevi. Es personīgi neesmu tik spēcīga un mani tas ļoti ietekmē, tādēļ, jā...es šobrīd pat nedomājot aulekšiem aizskrietu uz darba vietu, kur maksā mazāk, taču es būšu smaidīgāks un par dzīvi priecīgs cilvēks, nevis īgna un uzvilkta, toties varu atļauties manikīru un dārgas mantas🙁
Es lieliski saprotu, ka ir cilvēki, kuriem nav izvēles un nākas paciest to darba vidi, lai spētu eksistēt (īre, kredīti, komunālie, ēdiens utt.) Bet tā kā man ir vīrs, tad es personīgi varētu atļauties saņemt arī nedaudz mazāk!

Ja nav ambīcijas, galvenais nauda un stipra nervu sistēma, tad var arī par miskastes izvadātāju strādāt vai līķus pārvadāt. Vai tu gribi mūžīgi tādā vietā strādāt? Ja nevari iegūt jaunas prasmes un pieredzi, turklāt nav izaugsmes iespējas, tad diez vai ir vērts palikt vietā, kur degradējies.

Es arī nevarētu ilgi strādāt tādā vietā,kur amats/attieksme neapmierina.Dzīve ir pārāk īsa,lai to izlietotu sevis necienīšanai.