Jā, zinu sievietes, kuras 30+ gados nevēlas ne bērnus, ne attiecības, manuprāt, tas ir tikai un vienīgi normāli - katra paša izvēle, galvenais pieņemt savu lēmumu un tādēļ neuzskatīt, ka kaut kas ir nepareizi, neklausīties, ja saka "Tev jau 30, vajadzētu domāt par bērniem" vai vienkārši izstāstīt situāciju. Jā, piekrītu, ka akurāti jāizsargājas, lai nebūtu jānonāk lēmuma priekšā par aborta veikšanu un bērna saglabāšanu, kaut gan paziņu vidū ir gadījums, kad sieviete, kura nevēlējās bērnus (pašai bija sāpīga bērnība), ar spirāli palika stāvoklī un nu ir izcila mamma, tā kā viss mainās, blakus bija īstais cilvēks, kurš atbalstīja un mudināja paturēt bērnu, bet domāju, ka šādu gadījumu nav daudz.
Manuprāt, grūtāk ir tad, ja otra puse vēlas bērnus un nevarat atrast kopsaucēju, tad var rasties tādas nepiepildītas sajūtas, bet ar laiku viss var mainīties - vīrietis var pieņemt un respektet sievietes lēmumu vai sievietē pēkšņi uzplaukst mātišķās jūtas.
Es agrāk domāju, ja būšu, tad tikai jauna mamma (vismaz ar pirmo bērnu), tagad, kaut gan man ir tikai 23, jūtu, ka bērnus vēlos arvien mazāk.
143
