Man ļoti patīk, ka man nav daudz drēbju. Man ir katru vasaru 3 kleitas, ziemā 3 svārki, pāris krekliņi. Līdz ar to skapī nav liels bardaks. Ja gadu neesmu uzvilkusi - miskastē. Kā nolietojās kaut kas, metu ārā.
Man ir patīkami no rīta pamosties, kad trauki ir izmazgāti, viss ir tīrs un jāsaklāj tikai gulta. Es jūtos ļoti mierīgi kārtībā. Bieži vien mani tas pat satrauc, ja redzu putekļus. Pat aizejot pie citiem ciemos es sāku mazgāt traukus, protams, pie labi pazīstamiem.
Dzīvoju kojās un mums ir tādas kā box tipa mītnes, divas istabaiņas ar virtuvi un vannas istabu, bieži vien nav vietas mazgāt savus traukus, līdz ar to izmazgāju arī citu, jo man vienkārši kaitina.
Neciešu matus uz zemes. Šeit ir balta grīda tāpēc redz visu un es mīlu staigāt ar basām kājam.
Lai gan man liekas, ka kārtībā ir lieta kam vienkārši ir jābūt un ka tas ir normāli.
Gribās ātrāk savu mītni, pirmkārt, lai beigtu tīrīt pēc citiem, jo būsim atklāti, ja otrs neredz ka ir netīrs un viņam ir ok, tad kāpēc it kā man būtu jāpiespiež saredzēt.
un tad ir otra puse, mana māsa, kurai ledusskapī varētu jauni radījumi izaugt no tā cik netīrs....