Sveikas, dāmas!
Šī diskusija nebūs jēdzīga, bet tomēr pasūdzēšos(varbūt paliks vieglāk). Šīs maija brīvdienas galīgi izsita no sliedēm - mana motivācija kaut ko darīt ir mīnusā, slinkums totālākais, bet darbu kaudzes aug. Gan universitātē, gan vispār dzīvē - tur jāaiziet, to jānopērk, jābrauc palīgā omei stādīt kartupeļus, to un šito... Gribas vienu dienu pilnīgi brīvu paņemt, aizbraukt pie dabas, pacept gaļu, iedzert pāris sidriņus, pazvilnēt saulītē(ja būtu labs laiks), nu, visu tikai ne darbus :D
+ tagad tuvojas mr, jūtu to pēc savām sajūtām - atkal esmu miegaina, atkal jūtu diskomfortu, nedaudz šķebina, ēst negribas, ir tādas nepatīkamas fiziski sajūtas
Jūtu, ka pēc ilgiem laikiem rokas sāk laisties un arvien grūtāk saņemties(man parasti ar to nebija problēmas, jā, varbūt paslikna esmu, bet tā, ka totāli neko negribās, tik prom no darbiem sen nav bijis) Kā jūs domājat, varbūt uzspļaut darbiem un visam, izlaist rīt savas vienīgās 2 lekcijas, izlaist mājas uzkopšanas plānus un paņemt dienu off?(jo pēc tam vēl ilgi nevarēs...) Vai spiest sevi caur negribu darīt to, ko rutīnā jādara? :)
Bail, ka ar šito dienu off izlaidīšos un gribēšu vēl un vēl....:D
Cerams, ka kāda izlasīja šo vāvuļošanu un ticu, ka esat jutušās tāpat kādreiz. Padalaties ar pieredzēm