Pašvērtējums, pašcieņa

Galvu augšā un tik uz priekšu! :)
Man kādreiz arī bija ļoti zems pašvērtējums. Es sev nepatiku ne izskatā, ne raksturā, pamatskolā mani apsmēja, toreiz tiešām sēdēju maliņā, neuzdrošinājos neko pretī teikt lielajiem ''smējējiem''.
Pašlaik es esmu pašpietiekama sieviete. Jā, man nepatīk savs deguns, bet netraucē dzīvot, tāpēc operāciju netaisīšu. Jā, man nepatīk savi mati tikko pēc dušas, jo izskatās kā pūdelim, bet nākamajā dienā viss jau ir pieņemami. Jā, man traucē mans slinkums un ar to es cenšos cīnīties, kāpt pāri sev. Jā, es reizēm kaut ko darot aizdomājos - a ja nu nesanāks? Bet po***!! Dzīvojam vienreiz. Mums katram ir savi kompleksi, nevajag domāt, ka apkārt ideāli cilvēki...
Es tev ieteiktu sākt nodarboties ar sportu. Priekš sevis. :) Kaut vai 2 reizes nedēļā pavingrot, paskriet. Vismaz man tas dod tādu enerģijas boostu un arī pašpārliecinātu. Uzstādīt mērķus - gan ilgtermiņa, gan īstermiņa(bet tādus, kurus ir reāli sasniegt, ne jau nezinu - pēc diviem gadiem, gribu villu jūras krastā, bet pagaidām man nav pastāvīgu ienākumu..). Saprast, kas tev traucē - bailes no izgāšanās, citu cilvēku viedoklis, nepārliecinātība savās spējās? Pie tā visa vajag strādāt. Domāt pozitīvi - sanāca, tad super, nesanāca? nu nekas, sanāks nākamreiz. Liela daļa no tiem veiksmīgajiem un ideālajiem cilvēkiem nēsā maskas. Viņi tev nestāsta cik reizes izgāzās līdz nodibināja savu uzņēmumu, viņi tev nestāsta cik daudz upurēja, lai iegūtu sapņu figūru utml, un tad šķiet, ka citiem viss dzīvē iet no rokas, bet bieži vien tā nav :)
Lai kaut ko mainītu ir vajadzīgs gribasspēks un neatlaidība. Paļaušanās uz saviem spēkiem un novērtēšana tā, kas tev ir. Vienā dienā rezultātu nebūs, tam vajadzīgs laiks.
Lai izdodas!

Pašvērtējums, personīgi man, uzlabojās vēl vairāk kad dzīvoju sev un ne par ko nedomāju. Nav nepieciešams katru dienu sevi bakstīt ar nevajadzīgām domām. P*hu*isms ir tas kas nepieciešams dzīvē. Un tad ne citi tevi aizskars, ne tu pati sevi mēģināsi noskaņot ar domām, ka citas ir foršākas utt. Dzīvo savu dzīvi tagad, nedomā par pagātni vai nākotni, eksperimentē ar izskatu, ceļo, izbaudi.

Piekrītu gan Monster, gan sla
Vienalga kas ir citām. Tev ir ar sevi jāsadzīvo. Nevajag domāt un šaustīt par to kas nav. Mazāk noskanosi sevi uz negatīvo, labāk būs. :) pohujisms dzīvē ir pat loti velams, protams, ne galējības, bet ar mēru - jā, atbalstu

Maini (saprāta robežās) to, kas nepatīk. Nepatīk īsi mati? Nu bet ja neaug garāki? Tad kamēr audzē, nokrāso, nogriez un veido savus īsos. Sāc biežāk pucēties pati sev, tas palīdzēs ar laiku arī iekšēji sev vairāk iepatikties. Piedalies kādā uztura izaicinājumā vai ēd biežāk, lai noregulētu ēšanu. Sakrāj un nopērc kaut ko, ko ļoti gribās. Pavadi laiku ar sevi, bet nespied uzreiz uz rezultātu, nav uzreiz jāprot šūt, zīmēt, dziedāt. Kaut vai lasi, būs lepnums par vērtīgi pavadītu laiku, noformulēsi savu viedokli par dažādiem jautājumiem, piekrītot vai tieši nepiekrītot grāmatās rakstītajam. Tas ļauj apdomāt lietas un situācijas ārpus savas ikdienas, jo cilvēks ikdienā domā diez gan vienveidīgas domas. Starp citu arī mūsu domām un emocijām var būt rutīna, no kuras vajag izrauties. Grāmatas būs labs sākums. Visu pa mazumiņam, lai izdodas. Un attiecības (labas) atnāks, kad pati sevi iemīlēsi vairāk.

Piekrītu, piekrītu, ka vajag visu uztvert mierīgāk, bet es nevaru! Nu nav man pohuj, esmu perfekcioniste.
Pat tagad.. pēc mēneša jānodod studiju darbs, es sarāvu pāris dienās(centos, rakstīju no rīta līdz vakaram) un uzrakstīju pusi, nosūtīju darba vadītājai, viņa man atsūtīja vēstuli ar veselu lērumu, kas būtu jāpielabo, ka būtu jāizmanto ''zinātniskāka valoda''(nerakstīju sarunvalodā, bet nebija arī baigi daudz zinātnisko terminu, jo tēmas specifika nav tāda, lai tie būtu), vairāk jāliek atsauces uz avotiem svešvalodā, katra sava doma plašāk jāpamato, atsauces interneta neapreizi noformētas, ievadā vajaga pālriecinošāk pamatot tēmu utml. Nu sajūta tā it kā rakstītu bakalarua darbu, nevis kursa darbu.... gribu ātrāk pabeigt un miers, nevis muļļāt :D
Nu nav man pohuj, tās visas mazās lietas izsit no sliedēm un galīgi nepalīdz ar pašvērtējumu

Piekrītu iepriekš izteiktajiem viedokļiem - sāc ar mazumiņu. Paņem kaut vai baltu lapu un uzraksti, kas Tevī ir labs un ko Tu vēlētos mainīt, tas palīdzēs vismaz nedaudz sakopot domas un saprast, ko vēlies. Galvenais ir būt pacietīgai un nenoniecināt sevi ar muļķīgām domām, ka nevarēsi, nesanāks, ko padomās apkārtējie utt. Tā ir Tava dzīve un, lai cik banāli tas neizklausītos - tikai viena. Netērē laiku sevis šaustīšanai, skaistāki, talantīgāki un gudrāki cilvēki atradīsies vienmēr, taču tas nebūt nenozīmē, ka neesi pietiekami laba vai spējīga sevī šīs īpašības attīstīt. Izmēģini pēc iespējas vairāk jaunu lietu un nebaidies, iespējams, tieši tā pavisam nejauši atradīsi to, kas patīk. ☺️ Arī izskatu var mainīt, taču viss atkarīgs no tā, cik ļoti to vēlies.

Un neskatīties uz citām vispār nesanāk...
Šķiet, ka man vajadzētu atslēgt visus soctīklus, lai nezināt par citu dzīvēm, neredzēt citas :D, jo pašlaik citu panākumi kaitina, nevis palīdz

RedBull @ 04.05.2021 22:31

Piekrītu, piekrītu, ka vajag visu uztvert mierīgāk, bet es nevaru! Nu nav man pohuj, esmu perfekcioniste.
Pat tagad.. pēc mēneša jānodod studiju darbs, es sarāvu pāris dienās(centos, rakstīju no rīta līdz vakaram) un uzrakstīju pusi, nosūtīju darba vadītājai, viņa man atsūtīja vēstuli ar veselu lērumu, kas būtu jāpielabo, ka būtu jāizmanto ''zinātniskāka valoda''(nerakstīju sarunvalodā, bet nebija arī baigi daudz zinātnisko terminu, jo tēmas specifika nav tāda, lai tie būtu), vairāk jāliek atsauces uz avotiem svešvalodā, katra sava doma plašāk jāpamato, atsauces interneta neapreizi noformētas, ievadā vajaga pālriecinošāk pamatot tēmu utml. Nu sajūta tā it kā rakstītu bakalarua darbu, nevis kursa darbu.... gribu ātrāk pabeigt un miers, nevis muļļāt :D
Nu nav man pohuj, tās visas mazās lietas izsit no sliedēm un galīgi nepalīdz ar pašvērtējumu

Kāpēc tu domā, ka tev sūdīgs kursa darbs? :) Tas, ka vadītājs iesaka ko uzlabot nav nekāds rādītājs sliktam darbam!!
Man pagājušajā gadā bija tieši tāpat kā tev, tikai es jau biju finiša taisnē un atnāk epasts ar 10 PUNKTIEM, ko jāpielabo. Likās - nu vāks. Un tieši kā tev - jūsu tēmas aktualitāte nepārliecina, otrajā atkāpē vajag vairāk izvērst domu, nodaļas nosaukumu jāmaina utml. Likās, ka eksplodēšu, jo domāju, ka tūlīt iesniegšu, bet te vēl veselai dienai darbs.. centos, izlaboju... domāju, ka mans darbs ir norakts, vairāk par 6 neieliks, bet tad aiizstāvēšanā bija pigori - ielika 10 un pateica, ka mans studiju darbs ir labāks par lielāko daļu bakalauru darbu. :D
Kursa biedrenēm, kuras rakstīja pie šī pat pasniedzēja - neko neieteica.. rezultāta vienai 7, otrai 8, tā ka nevajag domāt, ka vadītāja komentāri vienāds ar sliktu darbu. Iespējams, ka tevi kritizē, jo redz, ka darbs ir ļoti labā līmenī - tos parasti arī ilgāk moka, ja redz, ka ir potenciāls...
Pat ja tomēr vadītājam nepatīk, nu un? Tu būsi uzrakstījusi pati, galvenais salikt atsauces, lai nav plaģiāts, aizstāvēšanā kaut ko pateikt varēsi, sliktu atzīmi neieliks. Vismaz man kursā(pērn) nebija nevienam mazāk par 6, tā ka nevajag bīties no kritikas - kritizē, lai sagatavotu noslēguma darbam, kur būs arī recenzija un vesela komisija :)
Sūda kursa darbs, raksti uz priekšu, palabo, ko var un būs labi

Ah jā, aizmirsu piebilst, bet ja viss izsit no sliedēm, besī, uzvelk, tad vienmēr var atrast vienu dienu off. Pilnīgi nost no soctīkliem, atslēgt kursa čatu, nost ar mājas darbiem, universitātes darbiem... dabā, vēsā mierā un ar sevi. Vienu dienu atslēgsies, pēc tam turpināsi iet uz priekšu.

Monster @ 04.05.2021 23:02

Ah jā, aizmirsu piebilst, bet ja viss izsit no sliedēm, besī, uzvelk, tad vienmēr var atrast vienu dienu off. Pilnīgi nost no soctīkliem, atslēgt kursa čatu, nost ar mājas darbiem, universitātes darbiem... dabā, vēsā mierā un ar sevi. Vienu dienu atslēgsies, pēc tam turpināsi iet uz priekšu.

Tā apmēram jūtos, jā, nevaru atslēgties, visas šīs maija brīvdienas domāju par kursa darbu, iesāku tālāk rakstīt un saņēmu šo epastu no vadītājas, izsita no sliedēm un atsita vēlmi censties...un pa virsu pēdējie kontroldarbi tuvojas, mājasdarbi citur, semināri, bet man te jāsēž un jāņemas ar kursa darbu! Un nē, negribu, lai mani pažēlo, vienkārši ir pieriebies viss, pati kļūstu nervozāka, zemapziņā iezogas stress, bail, ka dabūšu akadēmisko parādu kaut kur vai nokārtošu slikti, izlidošu no budžeta... Gribas izdarīt perfekti, bet termiņi spiež..:/
Bet svētdienu jau esmu noobukojusi sev. Braukšu uz kādu purva taku, uztaisīšu tēju un maizītes, vakarā iešu vannā

Varu pateikt par pašvērtējumu. Man pirms gadiem bija riktīgi zems pašvērtējums. Kad sāka nakt pirmās algas , sāku izmainīt sevī to ko varēju izmainīt. Bija laiks, kad ļoti pārdzīvoju par savu garumu, bet tad vienā dienā sapratu, a kāda jēga man pārdzīvot par to ko nevaru sevī izmainīt? 😅Protams tagad vēlētos labāku augumu, presīte, dibens, krūtis, bet pie tā arī varu piestrādāt. Vispār es nesaprotu kas ar mani noticis, bet ar katru dienu es sev patīku labāk. Pie tā laikam lielu paldies jāsaka manam vīrietim, kurš pēdējā laikā nu ju gandrīz vai katru dienu saka cik man viss ir labi. Pat uz maniem mazajiem mīnusiem (kurus es pati par tādiem nodevēju), izsaka komplimentus. Kaut kā vienkārši vienā dienā bija klikšķis un sapratu, ka arī dabīgi esmu skaista!

Tu redzi ļoti daudz sliktu lietu, kas nemaz nav īstas, šausti sevi par lietām, kuras pati iedomājies. :)
Bet vai viņa tev atsūtīja vēstuli ar tieši tādu tekstu - tavs darbs ir sūdīgs un man tas galīgi nepatīk un vairāk par divi vari necerēt.
Nope? Viņa tikai izteica konstruktīvu kritiku ko jāpielabo un kur jāpielabo.
Bet es saprotu tevi. Tu par daudz uztraucies. Tev vajag nedaudz relaksēties un apkopot domas vai tiešām viss ir tik sūdīgi cik domāju, vai tie ir tikai pieņēmumi un pat ja atbilde ir patiešām ir tik sūdīgi viss tad paprasi sev to pati pierādīt ar reāliem faktiem nevis pieņēmumiem
Būs labi.

Jāsaka tā, es laikam esmu jau tiko piedzimstot apveltīta ar pašpārliecinātību, jo nevienu pašu brīdi neesmu savā galvā ielaidusi domas par to, kāpēc man ir tā, bet viņai tā, es neesmu skaista, nepatīk man manas pumpas utt. Man tiešām nevienu brīdi nav tādas domas bijušas. Es nezinu, varbūt vnk nav bijis tam laika? Varbūt visu laiku ir kkas svarīgāks, ko domāt? Ir bijuši periodi, kad nejūtos baigi labi, kad točna sametas pumpas uz seju, kad mati ne pēc ko neizskatas un zobi par dzeltenu, bet man kkā tas ātri pāriet. Veselība laba, tāpēc arī āda laba.
Pēdējā laikā gan manu pašcieņu nedaudz iedragā darba vieta un dažādas situācijas sadzīvē, bet arī pārejoši. Man kkā gribas teikt, ka ļoti lielu lomu šeit izspēlē po*ujisms. Man vienmēr ir bijis ritīgi vienalga par apkārtējo viedokli, vienmēr esmu bijusi atšķirīga, ar savādāku domu virzienu, izskatu, stilu. Tas man konkrēti no mammas, viņa ir daudz savādāka, nekā jebkurš ko zinu un man tas baigi patīk. Ar atšķirīgumu es sevi izjūtu, jo ja būtu tāda, kā lielākā daļa meiteņu, tad nebrīnos, ka mani arī mocītu kkādi kompleksi, jo tad tu vienkārši salīdzini sevi ar citām gandrīz tieši tikpat līdzīgām. Visas vienā vienlīdzībā un tad arī izceļas, - kas viņai, kas man, kas tam, kas šitam.

Nu par to studiju darbu runājot vispār. Mazliet smieklīgi. Pasaki paldies pasniedzējai, ka tik ļoti iedziļinājās. Viņas nosauktās kļūdas ir aptuveni 1 balli vērtas, turklāt tur nav tik daudz ko labot. Tagad rakstot uz priekšu, zini, kam pievērst uzmanību. Studiju darbos tiešām ir viegli izcelt labu atzīmi. Un pasaule nebūs tik rožaina, Tevi ikkatru mīļu dienu kāds vai kaut kas izsitīs no sliedēm. Tu savu dzīvi dzīvo savā galvā. Vai nu pieņem, ka tā būs vai cepies un bojā savu dzīvi. Neviens neslavēs un katru dienu galvu nepaijās, pieaugušie rēķinās, ka visi esam cieti un necepsimies, ja kāds mums aizrādīs (pamatoti, protams). Daudz ko maina tas, kā uz to paskatās.

Ja pagaidām galīgi nevar tikt galā ar stresu par šādām nebūtiskām lietām, tad var pamēģināt īslaicīgi padzert nomierinošos bezrecepšu līdzekļus - baldriāņus tabletēs. nervostrong vai stop stress. Paskaties pati, pajautā atpiekā. Var arī pameklēt nomierinošas nodarbes - mani piemēram, nomierina pastaigas gar upi, skriešana, ēst gatavošana utml
Man vienmēr mājās ir vismaz baldriāni, tad, kad uznāk stress pirms publiskās uzstāšanās, paņemu pāris tabletes(it kā dienā vienu jālieto, bet pieredzes saku, ka var ņemt uzreiz 4-7, nepārdozēsi :)un jūtos mazāk satraukti
Protams, ar nomierinošiem līdzekļiem nav jāaizraujas, tas tā tikai īslaicīgs risinājums, ja aiz stresa nevar pastrādāt... vislabāk ir risināt problēmu saknē. Tavā gadījumā jāatbrīvojās no tām nepamatotajām domām , ka viss ir slikti, jo viss taču patiesībā ir labi. :) Tu studē, tu raksti studiju darbu, malacītis, ka jau pusē esi. Tev ir konstruktīva kritika, forša darba vadītāja(jo nereti dzirdēts, ka darba vadītāji vispār neņemas ar studiju darbiem), tagad atliek tikai nedaudz pasēdēt, palabot un laba atzīme būs kabatā. Tver to vieglāk! Ar tādu saasinātu uztveri tālāk dzīvē būs grūtāk - darbā neviens neauklēsies, atkarīgs, protams, kur strādāsi, bet nervus stiprus(īpaši, ja strādāsi ar klientiem, valsts pārvaldē) vajadzēs gan.