Vīramātes dāvanas

349

Reģ: 29.06.2010

Problēma varbūt smieklīga. Bet :D Vīramāte atkal mums uzdāvinājusi katlu, kas ir domāts indukcijas plītij. Un šādi jau trešo reizi. Piebildīšu, ka mums ir gāzes plīts! Ok, saprotu, pirmajā reizē var nezināt, sajaukt u.tml. Pateicu, ka mums neder šāds trauks. Nākamajos svētkos panna un atkal indukcijai. Saku vēlreiz, ka mēs šādus traukus nevaram izmantot. Vina tik atteica, ka gan jau saimniecībā noderēs. Un tagad trešā reize... Es pateicu paldies, bet ka nevaru pienemt, kai nem atpaka. Tak cilvēks apvainojās... kopīgs radinieks atstāstīja, ka vina esot par mani teikusi, ka esmu izlepusi un nepienemu dāvanas. Nu, kā man reagēt un uzvesties?

23.04.2021 15:28 |

Ziedlapiņa

Reģ: 18.06.2021

Sultry @ 18.06.2021 12:54
Kā es tevi saprotu, bet ar savu bēdu tevi pārspēšu. Man vel tikai nesen likās, ka sajukšu prāta ar šo problēmu.
Pirmo reizi ievacamies ar puisi dzivot kopā. Dzivoklis nav liels, bet viss ir jauns un daleji mebelets. Diezgan patukšs, kas man loti patik.
Gribeju piepirkt tikai pašu nepieciešamako, lai viss saglabajas tīrs un kārtīgs, jo negribas piebazt mazu telpu ar krāmiem.
Un tad sākās ... puiša mamma katru reizi sāka stiept pie mums savus vecos, padomju laika aizkarus, katlus un traukus. Un visas lietas vainu vecas vai ar defektiem un galigi ne manā stilā.
Katru reizi teicu puisim, lai pasaka, ka mums nevajag, nu nevajag, un aiz laipnibas negribu nemt, lai iebaztu ta jau mazaja skapī, vai mestu ara.
Un tad kronis visam, sāka mums pirkt tosterus un kannas, kas ari nav ne manis izveletajā krāsu toni vai vispar dizainā. Puisis vinai neko neteica, ta nu es paliku tā launā, jo tikai gribu iekartot pati savu telpu.
Bet pedejais piliens nervu sabrukumam bija pirms paris dienam. Ar puisi gadu jubileja un vins man uzdavinaja visneglitako kaklarotu, ko jebkad esmu redzejusi. Es no soka gandriz apraudajos. Beigas ka izradas vinam to mamma iedeva lai uzdavina...

Man tas pats bija sākumā, kad ievācos ar draugu dzīvoklī. Tagad itkā nomeirinājusies, bet arī ļoti tracināja, ka pasaku, ka gribu nopirkt jaunus traukus vai kādu paklājiņu, vīramāte uzreiz: man ir tādi mājās. Atdošu jums. Kad pasaku, bet kāpēc nevar nopirkt jaunus? Tad dabūju lekciju, kāpēc vajag jaunu pirkt, ja viņai ir, vai kādai viņas paziņai ir, kāpēc lieki jātērē nauda. Jādzivo taču, kā ir. Nu es neuzskatu, ka būtu jādzīvo, kā ir, to arī viņai liku skaidri saprast, ka nevajag mums viņas vecās gultasveļas un padomju laiku segas.

18.06.2021 14:26 |