Vakar paziņoju savai sievai, ka vienu dienu savā atvaļinājumā gribu pārnakšņot pie sevis. Tā uzreiz sāka manipulēt:
- Un tas saucās par vīru? Vīri guļ ar savam sievām!
Es biju gaidījis kaut ko tādu, tāpēc atbildēju:
- Tak tu biji tā, kas gribēja lai mēs apprecamies.
Pēc tam es pateicu:
- Atceries, pāris dienas atpakaļ mēs kopā aizmigām?
Tas bija mājiens uz to, ka viss nav tik slikti.
- Burkān, tas ir normāli. Tas ir NOR-MĀ-LI… ka vīrs guļ ar savu sievu.
- Labs ir, bet tad pasāki man, lūdzu: vai galvassāpes arī ir normāli?
- Tu saproti, ka tu mani šādi spīdini? Tu moki mani ar to, ka negribi gulēt kopā.
- Jā? Tad ko, ir jāmokās man? No galvassāpēm?
- Mani tas neapmierina! Neesmu tev nekāda palaistuve ar kuru kad gribi, tad arī guli.
- Tu visu zināji iepriekš… Tu zināji kāds es esmu un ka man patīk vazāties pa nakti… Kāpēc tad gāji ar mani uz dzimtsarakstu?
- Es… es domāju, ka viss būs citādāk. Mums pat nav nekā kopīga.
- Ko tu tur gvelz? Mēs pagājušo mēnesi kopā bijām izjādē.
- Tas nav tas…
- Un kas ir? Klau, nu atvaino, ka tev nav naudas meikapam, lai mēs varētu biežāk bildēties priekš Instagrama, jo tu teici, ka tev vajag gatavot bērnu skolai. Tas varētu būt labs kopīgs projekts – Instagram.
- Liec mani mierā jau!
- Es nešķiršos.
- ?
- Pagājušonedēļ es biju pie psihologa. Viņš teica, ka mēs abi vēl neesam diezgan pieauguši cilvēki. Viņš teica, ka šādus lēmumus ir jāpieņem pieaugušiem cilvēkiem. Tāpēc, ja gribi ar mani šķirties, brauc pati uz dzimtsarakstu – es nekur vairs neiešu. Tā bija TAVA ideja apprecēties, tu dabūji ko gribēji, tagad – viss. Ja gribi šķirties ar mani – dari to viena pati, jo tas ir TAVS lēmums.
Es arī ierosināju sievai kompromisu:
- Ja ir grūti aizmigt vienai, varam izdarīt sekojoši: vienu dienu tu guli pie manis, otru dienu – es guļu pie tevis.
Bet sievai šī ideja neuzrunā. Beigu beigās es aizgāju pie sevis. Kaut kur ap vieniem nakti man sagribējās čučumuižā. Pirms es devos gultā, man bija viegls sirdsapziņas dūriens: varbūt tomēr aiziet gulēt pie sievas? Viņa taču visdrīzāk mani gaida tur… Bet pēc desmit minūtēm es aizmigu.
1066
