Sveiciens, Dāmas!
Gribēju padalīties ar savu iepazīšanās portālu pieredzi!
Īsumā - piereģistrējos Badoo. Nolēmu, ka aiz gara laika varētu pačatot un kas zina - varbūt arī atrast nopietnas attiecības.
Šis stāsts un pārdomas konkrēti par vienu puisi:
Sākām čatot iepazīšanās aplikācijā, viss labi, tomēr lūdza vai varam "pārnest" saraksti uz whatsapp, jo baigi nepatīkot, ka speciāli jānāk aplikācijā. Piekritu.
Čatojām, bet ik pa laikam, viņa komunikācijas veids "izmeta" sarkanos karodziņus, kas jau salīdzinoši agri, lika noprast, ka nu nekas mums nesanāks. Tomēr, kā jau minēju - garlaicība, kāpēc nepačatot?! Nav jau jāprecas 😁 Sarakste ilga 4 dienas, līdz to pārtraucu.
Tātad:
Viņš no rīta uzraksta "labrīt" uz ko atļāvos atbildēt ar smaidiņu. Pēc šī mana "smaidiņa" atbildes sekoja, ka esmu nekulturāla, nepieklājīga un man vajadzētu iemācīties pieklājību, tiku nolamāta kā sīka skuķene (man bez piecām minūtēm 30, viņš gadu jaunāks).
Saprotu, mums katram ir lietas, kuras ir vājprātā svarīgas. Paskaidroju, ka neesmu nepieklājīga, tagad zināšu, ka saņemt uz labrīt - labrīt, viņam nozīmē daudz, ņemšu to vērā. Protams, negribēju palikt atbildi parādā un saku, ka, ja viņš man grib kaut ko iemācīt, arī es gribu viņam ko iemācīt, piemēram, gramatikas pamatus (viņš raksta kā.. Nu aptuveni nojaušat) - teikums jāsāk ar lielo burtu, komati, mīkstinājuma zīmes (visi zinām piemēru ar minets un mīnēts) uz ko saņemu atbildi, ka, lai eju dresēt savu suni, nevis viņu, jo viņš jau neraksta grāmatu, pluss pietiekot darbā, ka visam jābūt gramatiski pareizi(pēc stāstītā dara atbildīgu darbu,nopietns amats) Pēc kā jautāju, kāpēc tas, ko viņš prasa ir svarīgi, bet tas, ko rakstu es - nav ņemams vērā. Atbilde - pieklājība ir norma, kas jāievēro visiem, bet mans piemērs ar gramatiku, tikai mana iegriba. Labi, neturpinu. Viss skaidrs. Šis ir brīdis, kad esmu jauno paziņu jau "norakstījusi".
Turpinās sarakste par visu un neko, līdz uzrakstu atkal to, kas viņam nepatīk. Rakstu - šķiet, Tu varētu būt attiecībās diezgan valdonīgs, tāds, kura viedoklis ir vispareizākais un turpinu ar jautājumu "Tā varētu būt?" Un atkal sākās. Kas tie man par secinājumiem, viņš vispār nav devis pamatu , lai es izdarītu tādus secinājumus un kā es vispār atļaujos viņu saukt par valdonīgu. Atkal.. Paskaidroju, ka nesaku, ka viņš ir valdonīgs, jautāju vai tā varētu būt. Bet, protams, atkal turpinās pārmetumu jūra, ka es šāda un tāda, vispār nekāda. Bet saraksti viņš nepārtrauc.
Saka, ka gribot ar mani sazvanīties, uz ko atbildu, ka tūlīt došos no pilsētas A uz pilsētu B un braucot ar auto, telefonu nelietoju. Ok. Kamēr braucu, viņš aprēķinājis, cik ilgu laiku man vajag , lai nokļūtu no vietas uz vietu. Paejot viņa aprēķinātajam laikam, biju saņēmusi jau neatbildētus 3 zvanus un neskaitāmas, pārmetošas ziņas whatsappā. Apmēram - kur esi, Tev jau vajadzēja būt galā, ko Tu mani ignorē utt. Neatbildu.
Nākamajā dienā viņš man zvana - paceļu, it kā viss labi. Aizrunājamies līdz automašīnu tēmai, viņš man saka, ka atsūtīs sava auto bildi. Smejoties saku, lai tikai mašīnas nr apslēpj, jo pēc tā jau arī var daudz ko noskaidrot par cilvēku. Un atkal sākās - man būs piz**c, ja kaut ko tādu izdarīšu. Paskaidroju, ka tas taču bija joks, nav man tādas vēlmes un es to noteikti nedarīšu. Viņš neklausās un turpina mani lamāt, nu jau paaugstinātā balss tonī, bez maz vai bļaujot. Es viņam saku,lai neuzdrošinas ar mani tādā tonī runāt. Viņš turpina, ka nejau es būšu tā, kura viņam noteiks kā viņam runāt. Izbeidzu zvanu..
Pēc mirkļa saņemu whatsappā ziņas, ka ar mani kaut kas nav kārtībā, šādu bērnu dārzu viņš nepacietīs un kur nu vēl ultimātus. Iekšēji gribēju gan vēl ko viņam uzrakstīt, bet sapratu, ka nav jēgas. Pateicu, ka tas gan ir žēl un lai veicas atrast to, ko meklē.
Bet, ko es gribēju ar savu garo ierakstu pateikt.. Labi, neesmu maiga rakstura meitene, kurai būtu bail par sevi pastāvēt, tāpēc šo visu neņēmu galvā un uztvēru kā "eksperimentu", lai gan bija iekšēja baile (?!) un nepatika ar šo cilvēku komunicēt, jo viss, ko rakstīju bija slikti, pati viņa acīs biju niecība un pie visa vainīga. Iedomājos, esot attiecībās ar šādu vīrieti, sieviete, kura ir maigāka vienkārši degradē. Un kas ir pats trakākais, šāda tipa cilvēki tiešām ar laiku māk pārliecināt, ka esi nekas un pie visa vainīgs, jo sevi sākotnēji parāda jauku (arī mans kavalieris to vairākkārt uzsvēra - viņš esot jauks,arī pēc bildēm normāls, un vispārējā sarakste, neskaitot šīs epizodes, arī bija daudz maz normāla) un perfektu, bet ar laiku parādās briesmu lietas. Un šādos iepazīšanos saitos, kad pirmais iespaids veidojas tikai no sarakstēm, kurās sevi vari pasniegt tā princi baltā zirgā un pats galvā vari safantazēt par to otru visu to labāko..
Kādi ir jūsu pieredzes stāsti? Tieši attieksmes ziņā pret Jums? Ņemiet vērā šādus brīdinājuma signālus?
51
