Pirmkārt jau uzticēties. Manuprāt, uzticība ir VISA pamatā. Uzticēties dažādās šī vārda nozīmēs. Otrkārt ir ļoti, ļoti svarīgi apzināties, ka ideālu cilvēku NAV, lai vai kā mēs censtos un meklētu. Ja mīli un kopā ir labi, tad sīkumus var "pieslīpēt".Reizēm var paklusēt. Ja viss ir labi, nevar uzgriezt muguru tikai tāpēc, ka vīrietis nav pieskrūvējis plauktiņu. Nezinu pilnīgi nevienu pāri, kuri nestrīdētos. Un manuprāt vienīgais, ko nevar piedot ir krāpšana. Treškārt. RUNĀT. Dalīties it visos, visos sīkumos, sajūtās. Varbūt Tu vienkārši esi pārāk laba pret viņiem, pārāk ātri atklājies? Ikviens vīrietis pēc savas būtības ir mednieks. Viņiem patīk pacīnīties, viņi mīl un novērtē tās sievietes, kuras prot novērtēt pašas sevi. Nu vēl man šķiet, ka tad, ja tiecies ar kādu katru dienu un IR LABI, tad ir vērts apdomāt dzīvošanu kopā. Tad ir grūtāk vienam no otra kaut kur "sprukt" un attiecības iegūst pavisam citu nozīmi. Es pārvācos pie sava drauga, kad tikāmies 3 ar pusi mēnešus, jo ļoti bieži biju pie viņa- gan brīvdienās, gan darbadienās (dzīvoju kojās, bet vienā pilsētā ar viņu) un kopmītnes reāli kalpoja par mantu glabātuvi. Tad sākās covid.. studijas attālināti un tā kā starp mums tiešām bija kas īpašs, viņš mani uzaicināja dzīvot kopā, lai nebūtu tā lielā braukāšana. Un tad attiecības kļuva citādākas. Jā, mēs dažreiz paatrīdamies, bet nav tā, ka ir vienam no otra kur sprukt, tāpēc 20 minūtes un jau atkal mīļojamies. Nu jau nevaram vairs iedomāties dzīvi viens bez otra un saprotam, ka ja IR, tad vajag sargāt, lolot un "slīpēt" attiecības un tas arī VISS.
4
