Kaimiņos emocionāla vardarbība

Varbūt, kādreiz, kad vīrietis nav mājās, aiziet iepazīties ar kaimiņiem un pie reizes pajautāt sievietei, vai viņiem nav nepieciešama palīdzība?

Zini, tas vīrietis mājās ir visu laiku, man šķiet, viņš tiešām sēž tikai pie televizora un neko citu nedara. Turklāt, mūsu vecuma starpība varētu būt diezgan mulsinoša tādiem jautājumiem un sarunām

Nu laikam jau nav nekādu citu variantu, bet dzirdēt to katru dienu un dzirdēt tos nabaga bērnus ir sirdi plosoši..

Es noteikti ziņotu. Un ieteiktu arī tev neklusēt. https://lvportals.lv/e-konsultacijas/16697-par-vardarbibu-pret-bernu-ir-jazino-policijai-vai-barintiesai-2019 šeit palasi. Ir arī numurs tur norādīts. Bet ņem vērā ja tu dzirdi viņus, viņi dzird arī tevi. Tikai nestāsti nevienam kaimiņam ka ziņoji. Ja vīrietis ir agresīvs pret ģimeni tad var tikai nojaust kas var notikt ar to kas pārtraucis viņa vardarbīgo izturēšanos. Un nekādā gadījumā neej runāt. Vari sievietei piemēram kāpņu telpā pajautāt vai viss kārtībā, bet neiesaku. Ja radīsies aizdomas ka esi ziņojusi tad rēķinies ka visa vardarbība vērsīsies pret tevi. Un tu jau nezini, varbūt tur ir bijis vēl kāds bērns kuru bāriņtiesa no ģimenes jau izņēmusi. Jebkurā gadījumā labāk paziņot nevis kadu rītu konstatēt ka vīrs piebeidzis visu ģimeni.

Ziņot uzreiz, nav ko runāties. Labāk lieka piesardzība, ja tur tiešām viss tomēr ir kārtībā, neviens bez iemesla neko nedara.

Vispār Google ierakstot - kā ziņot par vardarbību pret bērnu, parādās daudz informācijas.

Sviire, es noteikti rīkotos uzreiz, ja es zinātu, ka tā sieviete ir bezspēcīga, bet tā vienkārši nav. Tāpat arī nedomāju, ka tur ir fiziska vardarbība, jo viņa noteikti nav ar pliku roku ņemama, arī viņa var pateikt, taču daudz adekvātāk un mierīgāk, taču bērni ir tiešām vecumā zem 6 un domāju, ka pat vēl jaunāki, nav tā, ka drīz viņiem būtu iespēja uzsākt savas gaitas. Nu šobrīd psihe pamatīgi tiek bojāta.

Es noteikti zinotu,tā sieviete varbūt nav spējīga kaut ko pretīm pateikt,Vai arī varbūt jau pieradusi,padomā par bērniem -noteikti nav šo visu pelnījuši,ja būs apciemojums no sociālajiem,varbūt tas kaiminš vismaz sapratīs ,ka ir redzes lokā!
Ja,godīgi nesaprotu,ko tādi cilvēki rada bērnus ,ja nav soējīgi izaudzināt normāli un pašiem “nervi “ par vāju!
Man no domas vien jau žēl to bērnu!

Ļoti labi saprotu autori un padalīšos ar stāstu no manas pieredzes tieši par šādu situāciju - kaimiņos dzīvo ģimene - vīrietis, sieviete un 2 bērni aptuveni ap 3 un 4 gadiem. Vīrietis regulāri lieto rupjus vārdus gan pret sievu, gan pret bērniem. Reizēm dzirdu, kā viņš fizisko iespaido viņus, ka tā sieva, es atvainojos, burtiski kauc.
Nu, man tas jau apnicis līdz kaklam, vairākkārt gāju pie viņiem (it īpaši, kad divos naktī skan kārtējie rupjie vārdi). Nekā, tukša runāšana.
Janvāra sākumā bija īpaši traks skandāls, kur izskanēja teksti uz bērniem, tostarp draudi dzīvībai. Saņēmos un uzrakstīju izvērstu ziņojumu pašvaldības policijai.
Policija pēc pāris dienām ieradās, aptaujāja kaimiņus, tostarp mani, ienāca dzīvoklī paklausīties, vai tiešām var dzirdēt (tobrīd tieši tas vecis kaut ko kliedza uz bērniem). Bet "labākais" sekoja pēc tam - saņēmu policijas paziņojumu, ka nekādi bērnu tiesību pārkāpumi neesot konstatēti. Un vēl labāk - kaimiņiem, kas tika aptaujāti, tika pateikts, kurš dzīvoklis esot "sūdzējies" un tad nu sākās linčošana - vairākas nedēļas pēc kārtas gan ta sieviete, gan vairāki kaimiņi, kad nācu no darba, demonstratīvi jautāja, vai grasoties par visiem rupjākiem vārdiem sūdzēties.
Morāle no šī visa ir tāda - sievietes pati nespēja savus bērnus pasargāt no viena rupja tēviņa, bet, kad par to ziņo iestādēm, pati vēl vārdiski attaisnojās un uzbruka man, ka es jaucoties viņu dzīvē; policijai bija absolūti vienalga un vispār neuzskatīja, ka esot tur kaut kas slikts. Policists arī vispār izcils bija - sarunas laikā man prasa "nu, nosauciet, kādus rupjus vārdus tad tas vīrietis mēdz lietot". Par šo jautājumu es biju totālā šokā. Uzskatu, ka kaimiņu informēšana par to, kas ziņojis par šādu situāciju, ir vairāk nekā neattaisnojama.
Šī visa situācija man kaut kā lika rūgti paraudzīties uz to, kāda ir mūsu sabiedrība - mēs vācam naudu visādos dod pieci maratonos u.tml., bet tad, kad acu priekšā ir reāls upuris un vardarbībā cietušais, tu pats esi ielikts muļķa lomā. Protams, vienmēr būs vieglāk paklusēt, nevis kaut ko darīt.
Atvainojos par garo penteri, bet gribēju padalīties ar savu pieredzi līdzīgā gadījumā. Autorei tomēr iesaku ziņot par šo situāciju, jo kādreiz tam, ka tevi uzskata par sūdzmani, ir jāmainās...

Jā,pilnībā piekrirtu,ka mūsu sabiedrība var uztaisit par vainīgu to,kurš ziņo,bet es uzskatu,ka nekad nevajag klusēt,ja liekas,ka tā kliegšana iet pāri normām.Nekad nevar zināt,kad tiešām vajag palīdzēt cilvēkam.diemzel mums daļa cilvēku piekopj principu-ja neattiecas uz mani,tad man labak nejaukties.

Mhm...šī tiešām ir liela problēma. Policija galigi negrib braukt uz izsaukumiem kad vīrs sit sievu vai ir skandāli. Nezinu kas ir pat lielākā problēma dispičeri vai pati policija. Cik nav bijušu gadījumu kad reāli arī pasaka, - “kamēr nav miesas bojājumu vai nāve, mēs neko nevaram izdarīt. “

Es ziņotu bāriņtiesai. VP centīsies atkratīties, jo redz Nepilngadīgo lietu inspektores ir tīīk ļoti pārslogotas, bet patiesībā ne tuvu nedara, cik ir Kriminālprocesu izmeklētājiem vai iecirkņa inspektoriem, vienkārši no bezdarbības pieradušas nestrādāt, protams, ir izņēmumi, bet nu esmu stastapusies ar klajiem kriminalprocesuāliem pārkāpumiem izmeklēšanā, pārkāpjot seksuāli izmantota bērnas intereses, kad vēl Kārtības policija izmeklēja, protams, tā nebija ļaunprātīga, bet gan tupa nezināšana.
Pašvaldības policija arī atkratījusies, bet es viņu vietā būtu informējusi Bērnu tiesību institūcijas.
Šajā gadījumā ļoti labi strādā Varmākas nošķiršana, daudzus gadus, kas reāli funkcionē, bet tas jālemj sievietei.
Otrs, atcerēsimies Kraslavas gadījumu, rebaltica rakstīja, var pameklēt, par varmāku, kas noslepkavoja savu meitu un tad pašnāvību, vispār ir ļoti daudz kliedzošu gadījumu, kad bērni ir ļoti cietuši un pat zaudējuši dzīvību.
Trešais, varmāku ir ļoti bail pamest. Jo tuvumā ir prognozējamāks. Ja būs nošķiršana vai šķiršana, ļoti bieži ir vajāšana, izsekošana, zvani, sms, cik patīkama dzīve būt nežēlīgākās bailēs dzīvot tā. Vai tādā gadījumā draudus nerealizēs? Ne vienmēr sieviete var aiziet, jo viņa ir tik psiholoģiski iebaidīta, ka viņa jebkuru palīdzību noraidīs, jo tas var izraisīt neprognozējamas dusmas vīrietī.

Man arī kaimiņos regulāri notiek skandāli. Labi, tur nav bērni iesaistīti, jo bērni viņiem pieauguši un dzīvo atsevišķi, bet vīrs ar sievu katru dienu bauro viens uz otru tā, ka nemetas. Ko es? - neko. Savu degunu svešās darīšanās nekad nebāžu, īpaši, ja dzīvoju šiem cilvēkiem blakus un man nav vēlmes izsaukt uguni uz sevi. Nav man tik mīksta sirds, lai citu nelaimes ļoti uztrauktu.

Ja iesaistīti bērni, tad anonīma sūdzība bāriņtiesai.

PRADACANDY @ 18.03.2021 23:25

Ja iesaistīti bērni, tad anonīma sūdzība bāriņtiesai.

++

Jāziņo ,jo ir iesaistīti nevainīgi bērni.

livethedream @ 18.03.2021 22:32

Ļoti labi saprotu autori un padalīšos ar stāstu no manas pieredzes tieši par šādu situāciju - kaimiņos dzīvo ģimene - vīrietis, sieviete un 2 bērni aptuveni ap 3 un 4 gadiem. Vīrietis regulāri lieto rupjus vārdus gan pret sievu, gan pret bērniem. Reizēm dzirdu, kā viņš fizisko iespaido viņus, ka tā sieva, es atvainojos, burtiski kauc.
Nu, man tas jau apnicis līdz kaklam, vairākkārt gāju pie viņiem (it īpaši, kad divos naktī skan kārtējie rupjie vārdi). Nekā, tukša runāšana.
Janvāra sākumā bija īpaši traks skandāls, kur izskanēja teksti uz bērniem, tostarp draudi dzīvībai. Saņēmos un uzrakstīju izvērstu ziņojumu pašvaldības policijai.
Policija pēc pāris dienām ieradās, aptaujāja kaimiņus, tostarp mani, ienāca dzīvoklī paklausīties, vai tiešām var dzirdēt (tobrīd tieši tas vecis kaut ko kliedza uz bērniem). Bet "labākais" sekoja pēc tam - saņēmu policijas paziņojumu, ka nekādi bērnu tiesību pārkāpumi neesot konstatēti. Un vēl labāk - kaimiņiem, kas tika aptaujāti, tika pateikts, kurš dzīvoklis esot "sūdzējies" un tad nu sākās linčošana - vairākas nedēļas pēc kārtas gan ta sieviete, gan vairāki kaimiņi, kad nācu no darba, demonstratīvi jautāja, vai grasoties par visiem rupjākiem vārdiem sūdzēties.
Morāle no šī visa ir tāda - sievietes pati nespēja savus bērnus pasargāt no viena rupja tēviņa, bet, kad par to ziņo iestādēm, pati vēl vārdiski attaisnojās un uzbruka man, ka es jaucoties viņu dzīvē; policijai bija absolūti vienalga un vispār neuzskatīja, ka esot tur kaut kas slikts. Policists arī vispār izcils bija - sarunas laikā man prasa "nu, nosauciet, kādus rupjus vārdus tad tas vīrietis mēdz lietot". Par šo jautājumu es biju totālā šokā. Uzskatu, ka kaimiņu informēšana par to, kas ziņojis par šādu situāciju, ir vairāk nekā neattaisnojama.
Šī visa situācija man kaut kā lika rūgti paraudzīties uz to, kāda ir mūsu sabiedrība - mēs vācam naudu visādos dod pieci maratonos u.tml., bet tad, kad acu priekšā ir reāls upuris un vardarbībā cietušais, tu pats esi ielikts muļķa lomā. Protams, vienmēr būs vieglāk paklusēt, nevis kaut ko darīt.
Atvainojos par garo penteri, bet gribēju padalīties ar savu pieredzi līdzīgā gadījumā. Autorei tomēr iesaku ziņot par šo situāciju, jo kādreiz tam, ka tevi uzskata par sūdzmani, ir jāmainās...

kurā pilsētā tas notika? Izklausās pēc totāla policistu neprofesionālisma. Bet ņemot vērā policistu algas un nejēdzības katru dienu tad var viņus saprast, bet ne attaisnot. Tev nevis bija jāziņo par to ka rupji lamājas. Bet to ka ir strīds, mazi bērni un satraucies ka vīrietis sāks kauties. Par to ka paziņoja kurš sūdzējās es dotos uz policiju un uzrakstītu viņu priekšniekam sūdzību. Bet ja tā ir mazpilsēta tad visi visiem radi un draugi.

Sviire @ 19.03.2021 13:29

kurā pilsētā tas notika? Izklausās pēc totāla policistu neprofesionālisma. Bet ņemot vērā policistu algas un nejēdzības katru dienu tad var viņus saprast, bet ne attaisnot. Tev nevis bija jāziņo par to ka rupji lamājas. Bet to ka ir strīds, mazi bērni un satraucies ka vīrietis sāks kauties. Par to ka paziņoja kurš sūdzējās es dotos uz policiju un uzrakstītu viņu priekšniekam sūdzību. Bet ja tā ir mazpilsēta tad visi visiem radi un draugi.

Tepat Rīgā vien notika. Protams, ka es informēju ne tikai par rupjībām, kas ir viens no vardarbības veidiem, bet arī par fizisko vardarbību, ko tur regulāri var dzirdēt notiekam.
Kamēr policija pie rokas nepieķers, tikmēr tādiem cilvēkiem arī būs visatļautības sajūta, ka uz saviem bērniem var izgāzt neapmierinātību par dzīvi.
Negribu, ka mani aiz mājas stūra nosit kāds, tāpēc šobrīd esmu likusies mierā, bet tikai ziņojusi tā dzīvokļa saimniekiem, vai viņi ir informēti, kas tur darās.

Es iespējams ziņotu bāriņtiesai. Policiju nezinu, vai uzreiz sauktu, man šķiet, ka tagad, kad ir tā trauksme par darbinieku trūkumu, viņi varētu nebūt ieinteresēti. Vari mēģināt ierakstīt to bļaušanu, ja tas ir iespējams. Lai tā sieviete uz sevi uzņem ko vēlas, bet bērni, arī sveši, ir jāaizstāv. Bet iespējams tas varētu kaut ko dot, uzrakstīt iesniegumu policijā, vismaz tas pēc tam nākotnē varētu palīdzēt tai sievietei, ja izdomās no tā vīrieša aiziet vai, ja viņš kaut ko nodarīs, ka pret viņu jau būs bijis kaimiņu ziņojums. Pirmkārt, bļaušana ir trokšņošana, tas nav pirmās nepieciešamības troksnis kā remonts vai ka zīdainis raud un tur neko nevarētu darīt, šādu troksni var novērst un par to var kaimiņiem aizrādīt, nu nav tā, ka var cauru dienu trokšņot un viss ir labi, ja vien nav nakts. Ja tas vīrietis nav neprognozējams dzērājs, tad liela iespēja, ka vari pati viņam aizrādīt, jo Tev neko nedarīs un viņš ir izvēlējies tikai savu ģimeni kā vardarbības upurus. Galvenais saki pārliecinoši un neauklējies ar tādu pērtiķi, viņi ir jāsoda un ir jākaunina.

Bāriņtiesa varētu izjautāt tos bērnus. Ja sieviete visu noliegs, ir iespēja, ka bērni gan stāstīs, kā ir.